Sinhronizācija ar Eiropu

Projekta pirmais posms

Baltijas valstis sinhronizācijas pirmā posma projektu realizācijai saņēma līdzfinansējumu 75% apmērā no CEF - koordinācijas komiteja nolēmusi piešķirt 322.8 miljonus EUR, kas ir 75% līdzfinansējums no kopējām izmaksām 430.4 miljonu EUR apmērā Baltijas elektropārvades tīkla stiprināšanai. 2019. gada 19. aprīlī ir parakstīts Granta līgums starp Latvijas PSO – AST, Lietuvas PSO – Litgrid, Igaunijas PSO – Elering un Eiropas Inovācijas un tīkla izpildaģentūru (INEA) par sinhronizācijas 1. posmam piešķirtā līdzfinansējuma izmantošanas nosacījumiem.

Latvijai šī projekta ietvaros ir piešķirti 57.75 miljoni EUR, kas paredzēti divu 330 kV elektropārvades līniju Valmiera – Tartu un Valmiera – Tsirguliina pārbūvei, viena sinhronā kompensatora izbūvei un frekvences vadības un kontroles iekārtu izbūvei un modernizācijai.

Projekta otrais posms

Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās fāzes galveno projektu realizācijai 2020. gada CEF uzsaukuma ietvaros saņēma 720 miljonus EUR līdzfinansējumu no CEF struktūrfondiem, kas ir maksimāli iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā.

Finansējums piešķirts steidzamiem elektrotīklu sinhronizācijas projektiem, t.i. sinhrono kompensatoru uzstādīšanai Baltijā, Polijas elektrotīklu modernizācijai, kā arī jūras kabeļa "Harmony Link" no Lietuvas uz Poliju būvniecībai.

Latvijai piešķirti 55,5 miljoni EUR, kas ir 75% no divu sinhrono kompensatoru izbūves izmaksām.

2020. gada 14. decembrī ir parakstīts Granta līgums starp Latvijas PSO – AST, Lietuvas PSO – Litgrid, Igaunijas PSO – Elering, Polijas PSO – PSE un Eiropas Inovācijas un tīkla izpildaģentūru (INEA) par sinhronizācijas 2. posma steidzamiem projektiem piešķirtā līdzfinansējuma izmantošanas nosacījumiem.

Kopumā sinhronizācijas projekta otrā posma izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem EUR, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 521 miljonu EUR, Lietuvā – 462 miljonus, Latvijā – 100, bet Igaunijā – 111 miljonus EUR. Pieteikumu pārējo sinhronizācijas projekta otrā posma aktivitāšu atbalstam CEF plānots iesniegt 2021. gadā.

Kāpēc nepieciešama sinhronizācija?

Baltijas valstis vēsturiski ir strādājušas un arī patlaban strādā sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Sinhronizācijas mērķis ir uzsākt Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronu darbu ar Eiropu un mazināt atkarību no ārpus Eiropas Savienības pieņemtajiem lēmumiem. Sinhronizācija palielinās Baltijas spēju pastāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot balansu starp ražošanu un patēriņu, pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves, kā arī regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci bez ārpus Eiropas Savienības esošo valstu iesaistes. Būtiskākais ieguvums ir drošība, jo sinhronizācijas rezultātā Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēma kļūs par daļu no Eiropas sistēmas, kas nozīmē būtisku neatkarību no Krievijas un drošāku elektroapgādi.

Kas ir sinhrons darbs un elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu?

Vairāku elektroenerģijas sistēmu sinhrons darbs nozīmē, ka tās ir saistītas savā starpā ar maiņstrāvas saitēm, sistēmas darbojas vienā frekfencē un elektroenerģijas plūsmas starp sistēmām nosaka ražošanas un patēriņa attiecība katrā no sistēmām. Tādējādi plūsmas tikai daļēji iespējams regulēt, mainot ražošanas un patēriņa jaudas katrā no sistēmām.

Galvenā priekšrocība sinhronam darbam ir tā, ka milisekunžu laikā saskaņā ar fizikas likumiem starp sistēmām notiek kompensācija ražošanas vai patēriņa izmaiņu gadījumā. Tas ir īpaši svarīgi patērētāju nepārtrauktai apgādei gadījumos, kad avāriju rezultātā pārstāj darboties lielas ģenerējošās jaudas vai no tīkla tiek atvienoti lieli patērētāji vai pat reģioni. Jo vairāk un lielākas energosistēmas darbojas sinhroni, jo vieglāk ir nodrošināt kopējās sinhronās sistēmas stabilu darbu.

Kad notiks sinhronizācija?

Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori 2025. gadu ir uzstādījuši kā mērķi sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropu un atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Līdz tam ir nepieciešams veikt apjomīgus ieguldījumus gan jaunu starpsavienienojumu izbūvē un esošo pārbūvē, gan arī esošo tīklu pastiprināšanā un tīkla vadībā un kontroles sistēmās katrā valstī atsevišķi.

Cik izmaksās sinhronizācija?

Ilgtermiņā sinhronizācijas izmaksas ir mazākas nekā līdzekļi, kas Baltijas valstīm būtu jāiegulda savā infrastruktūrā, paliekot sinhronā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju. Visi attīstības projekti, kas saistīti ar sinhronizāciju, ir finansēti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kuram papildus izmantoti pārvades sistēmas operatora sastrēgumu vadības ieņēmumi, kas rodas no elektroenerģijas cenu starpības dažādos tirdzniecības apgabalos. AST ikdienas darbības izmaksas zināmā mērā varētu sadārdzināt tas, ka Polija ir pierādījusi, ka nav iespējams izbūvēt otru maiņstrāvas starpsavienojumu, kā tas sākotnēji bija iecerēts, tāpēc tiks būvēts līdzstrāvas kabelis jūrā Lietuva - Polija. Šis fakts un ar to saistītais pārvades sistēmas ikdienas darbības sadārdzinājums zināmā mērā varētu ietekmēt pārvades tarifus.

Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid AB" 2019. gada martā parakstīja granta līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (Innovation and Networks Executive Agency - INEA) par 75% līdzfinansējuma (323 milj. EUR) piešķiršanu Baltijas sinhronizācijas projekta pirmajai fāzei. Kopējās izmaksas Latvijā – 77 milj. EUR, no kuriem 57,75 milj.EUR ir līdzfinansējums.

Pirmajā fāzē ir plānota elektropārvades līniju pārbūve Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, jaunu līniju būvniecība, autotransformatoru uzstādīšana apakšstacijā "Alytus" Lietuvā, kā arī elektroenerģijas sistēmas inerces nodrošināšanas, frekvences regulēšanas un sistēmas vadības iekārtu modernizācija un izbūve.

Kādi projekti jāīsteno Latvijā?

Šobrīd tiek īstenota lielākā daļa ar sinhronizāciju saistīto projektu. 2019. gadā noslēgsies "Kurzemes loka" būvniecība, savukārt 2020. gadā plānots pabeigt projektu "Igaunijas - Latvijas trešais starpsavienojums". Šie abi projekti ir nozīmīgi ne tikai sinhonizācijas kontekstā - "Kurzemes loks" palielinās energoapgādes drošumu Kurzemes reģionā, savukārt starpsavienojuma izbūve nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegādāties lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm.

2019. gadā uzsākta arī 330 kilovoltu elektropārvades līnijas "Rīgas TEC-2 - Rīgas HES" izbūve. Šo līniju ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2020. gada beigām, jo tas ir svarīgs Latvijas iekšējā tīkla pastiprinājums jaunās līnijas "Igaunijas - Latvijas trešaisstarpsavienojums" pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai gan normālos, gan avārijas un remontu režīmos. Latvijā vēl jārekonstruē arī divi starpsavienojumi no Valmieras uz Igauniju, jāpievērš uzmanība atsevišķām problēmām, kas saistās ar sistēmu pakalpojumiem, kā arī jāiegādājas dažas jaunas iekārtas.

Iespējamo tehnisko un ekonomisko risinājumu izpēte energosistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai augsta atjaunojamo energoresursu īpatsvara apstākļos

Līdz 2050. gadam Baltijas valstis plāno līdz pat 100% palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Lai to īstenotu, nepieciešams veikt virkni tehnisko pasākumu elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitātes un elektroapgādes drošuma nodrošināšanai, un viens no šādiem pasākumiem ir enerģijas uzkrāšanas bateriju uzstādīšana, liecina Japānas enerģētikas uzņēmuma TEPCO Power Grid Inc. pēc Baltijas valstu pārvaldes sistēmu operatoru - Lietuvas "Litgrid", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" pasūtījuma veiktais pētījums, kura laikā tika analizēti iespējamie tehniskie un ekonomiskie pasākumi energosistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai šādos apstākļos. Lasīt tālāk

Pētījums par papildus pasākumiem un izmaksām, kas nepieciešami Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu

Pēc dinamiskās stabilitātes pētījuma rezultātu  izvērtēšanas un to prezentēšanas Eiropas Komisijai un Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgajām ministrijām, Polijas puse atteicās īstenot savā pusē plānoto otro maiņstrāvas starpsavienojumu un paziņoja, ka Baltijas valstu sinhronizācijas projekta ietvaros ir gatava realizēt tikai papildus līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu. Lasīt tālāk

Dinamiskās stabilitātes pētījums

Baltijas valstu un Polijas PSO 2017. gada nogalē uzsāka dinamiskās stabilitātes pētījumu, lai analizētu iespējamo kontinentālās Eiropas sistēmas paplašināšanu ar Baltijas elektroenerģijas sistēmām un tā ietekmi uz kontinentālās Eiropas tīkliem. Pētījumu pēc Baltijas valstu un Polijas PSO pasūtījuma veica konsultants no Polijas – Gdaņskas enerģētikas institūts. Lasīt tālāk

Baltijas valstu izolētas darbības pētījums

Baltijas elektroenerģijas sistēmu izolētas darbības priekšizpēte tika realizēta ar 50% Eiropas līdzfinansējuma palīdzību no Infrastruktūras savienošanas instrumenta (angl. CEF – Connection Europe Facility) līdzekļiem. Izpēte uzsākta 2017. gada janvārī un pabeigtā tā paša gada augustā, analizējot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu jaudas pietiekamību, darbojoties izolētās salas režīmā. Pētījuma pasūtītāji bija Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori (turpmāk – PSO) Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, attiecīgi Litgrid, AST un Elering, kuri ir atbildīgi par elektroapgādes drošumu un elektroenerģijas pārvadi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, savukārt pētījumu veica starptautisks konsultāciju uzņēmums Tractebel Engineering S.A. Lasīt tālāk

Baltijas valstu integrācija Eiropas elektroenerģijas sistēmā: tehniskā un ekonomiskā analīze

Eiropas izpētes centrs 2017. gada pavasarī pabeidza pētījumu “Baltijas valstu integrācija Eiropas elektroenerģijas sistēma: tehniskā un ekonomiskā analīze”, izskatot iespējamos tehniskos un ekonomiskos scenārijus par Baltijas valstu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkliem un sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. Pētījumā secināts, ka no tehniski-ekonomiskā viedokļa izdevīgāka būtu Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu. Lasīt tālāk

Sinhronās darbības priekšizpēte: Baltijas valstu integrācija Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgū

Laika periodā no 2012.gada maijam līdz 2013.gada oktobrim Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Litgrid”, “Augstsprieguma tīkls” un “Elering” piesaistot Eiropas līdzfinansējumu no TEN-E fondiem, sadarbībā ar Zviedrijas konsultāciju kompāniju “Gothia Power” veica priekšizpēti “Par Baltijas valstu pārvades tīklu savienošanas variantiem ar Eiropas valstu pārvades tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrēšanu iekšējā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Priekšizpētē analizēja iespējamos scenārijus, lai savienotu Baltijas valstu elektropārvades sistēmas ar Eiropas kontinentālo tīklu, nodrošinot to sinhronu darbību. Pētījumā tika analizēti tehniski, juridiski un sociālekonomiski jautājumi, kas saistīti ar pārvades sistēmu starpsavienojumiem. Lasīt tālāk