Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, augustā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 567 861 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 43.41 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 70% apmērā.

2020. gada augusts skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Augusts 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2019, MWh

Daugavas HES

73 435

-35%

85 729

Termoelektrostacijas*

239 045

302%

358 083

Vēja elektrostacijas   

5 085

-60%

6 136

Koģenerācija (līdz 10MW)

18 885

1%

22 602

Biomasa (līdz 10MW)

30 645

2%

24 390

Biogāze (līdz 10MW)

26 065

2%

26 491

Mazās HES (līdz 10MW)

1 382

-28%

1 206

Saules elektrostacijas

276

-11%

224

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

394 817

51%

524 861

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Augusts 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2019, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

334 278

-35,2%

365 852

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

161 234

-28%

311 859

Latvijas elektroenerģijas saldo

173 044 (iztrūkums)

-40,9%

53 993 (iztrūkums)

 

Augusts 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2019, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

567 861

2%

578 854

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

70%

22.36 (procentpunkti)

91%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

LV -> LT

21%

2

0,0%

41,6%

EE -> LV

57%

-17

22,5%

99,5%

LBI -> LT

45%

18

28,7%

74,9%

LT -> LV

10%

4

0,0%

37,4%

PL->LT

4%

-2

0,0%

37,4%

LT->PL

55%

-9

8,4%

98,0%

SE4->LT

50%

-29

11,4%

92,2%

FI->EE

53%

-38

14,2%

98,6%

LV>EE

2%

2

0,0%

22,4%

EE>FI

1%

1

0,0%

6,5%

LKAL>LT

100%

3

14,2%

100,0%

LT>SE4

9%

8

0,0%

33,1%

 

Augusts 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2019, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

473 823

107%

616 086

Imports no ES valstīm uz Baltiju

642 896

-43%

753 166

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 47%

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 70% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, ir samazinājies par 21.1 procentpunktu. Latvijas elektroenerģijas patēriņš augustā bija  567 861 MWh un, salīdzinājumā ar jūliju, tas palielinājies par 2%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, samazinājies par 1.9%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūliju samazinājies par 35%, bet, salīdzinot ar 2019. gada augustu - samazinājies par 14%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūliju palielinājies par 302%, bet, salīdzinot ar 2019. gada augustu, samazinājās par 33%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 394 817 MWh, kas ir par 51% vairāk nekā jūlijā, bet salīdzinājumā ar 2019. gada augustu, samazinājies par 25%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabaliem LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 107% salīdzinājumā ar jūliju un bija 473 823 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada augustu – samazinājās par 23% (616 086 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 247 495 MWh, Polija caur LitPol Link – 15 665 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 379 735 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 50%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 29 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 4%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 2 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 55%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 9 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 53%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies par 38 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 57%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 17 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 99.5%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 22.5% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda augustā bija 542 963 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas palielinājums 57.3%

Augustā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 43.41 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar jūliju, cena palielinājās par 36.5%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, kad tā bija 49.49 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 12%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 30.29 EUR/MWh līdz 73.21 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 73% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 90% no visām mēneša stundām.

Augustā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 40.90 EUR/MWh, kas bija par 35.9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada augustu, par 17% zemāka (49.08 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 94% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 68% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2019, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

40,55

101%

48,77

3,89

147,54

22,68

70,76

NP Igaunija

40,90

35,9%

49,08

3,89

147,54

22,68

72,28

NP Latvija

43,41

36,5%

49,49

7,59

147,54

30,29

73,21

NP Lietuva

43,32

36,7%

49,37

7,59

147,54

30,29

73,21

NP Zviedrija (SE4)

40,41

77%

38,64

2,82

147,54

22,29

73,67

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Augusts 2019, (%)

NP FI & EE

94%

47,2

97%

NP EE & LV

73%

-16,7

96%

NP LV & LT

98%

0,1

99%

NP LT & SE4

68%

12,5

48%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 314 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 324 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 9% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 17%. Augustā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 8% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā Augustā sasniedza 26.30 GWh, kas ir par 21% mazāk kā jūlijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 76% stundu. Aktivizētās enerģijas apjomā augustā, salīdzinot ar jūliju, vērojamas sekojošas izmaiņas: no resursiem Igaunijā (-19%), Latvijā (-26%), Lietuvā (-46%), Somijā (-14%) un Zviedrijā (40%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 47 MWh.

 

Augusts 2020, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2018, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

41,29

31%

57,97

Nebalansa cena Latvijā

41,92

31%

59,16

Nebalansa cena Lietuvā

41,90

31%

59,15

  Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

1032

1306

-51%

68%

Latvija

2473

311

-14%

-66%

Lietuva

3466

1478

-46%

-46%

Somija

2325

7324

106%

-27%

Zviedrija

1749

4620

11%

55%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

314

324

9%

17%

0%

8%

Igaunija

38

36

30%

143%

0%

26%

Latvija

143

44

1%

-31%

5%

65%

Lietuva

133

244

12%

23%

3%

14%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku