Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, janvārī, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 671 953 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā palielinājās līdz 53.54 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 90% apmērā.

2021. gada janvāris skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Janvāris 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Janvāris 2020, MWh

Daugavas HES

187 344

9%

384 743

Termoelektrostacijas*

310 417

37%

117 230

Vēja elektrostacijas

9 300

-40%

23 676

Koģenerācija (līdz 10MW)

32 034

7%

31 414

Biomasa (līdz 10MW)

36 809

4%

35 382

Biogāze (līdz 10MW)

25 043

-4%

25 509

Mazās HES (līdz 10MW)

5 278

-9%

11 109

Saules elektrostacijas

7

-36%

14

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

606 231

19%

629 077

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Janvāris 2021,MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Janvāris 2020, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

286 333

-6%

347 434

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

220 611

44%

315 596

Latvijas elektroenerģijas saldo

65 722 (iztrūkums)

-57%

31 839 (iztrūkums)

 

Janvāris 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Janvāris 2020, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

671 953

1%

660 916

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

90%

13,1 (procentpunkti)

95%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

50%

16

19,8%

88,1%

 EE -> LV

10%

-20

0,0%

42,2%

LT -> LV

2%

-2

0,0%

14,0%

PL->LT

14%

-3

0,0%

61,4%

LT->PL

22%

-11

0,0%

52,1%

SE4->LT

55%

-24

0,2%

98,9%

FI->EE

50%

-23

6,4%

84,9%

LV>EE

9%

4

0,0%

49,5%

EE>FI

2%

0

0,0%

30,2%

LKAL>LT

98%

1

6,4%

100,0%

LT>SE4

2%

1

0,0%

28,8%

LRI>LV

80%

45

44,4%

100,0%

 

Janvāris 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Janvāris 2020, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

669 357

65%

491 766

Imports no EU valstīm uz Baltiju

715 906

-28%

964 779

Janvārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 90%

Janvārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 90% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, ir palielinājies par 13.1 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš janvārī bija  671 953 MWh un, salīdzinājumā ar decembri, tas palielinājies par 1%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, palielinājies par 1.7%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar decembri palielinājies par 9%, bet, salīdzinot ar 2020. gada janvāri - samazinājies par 51%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar decembri palielinājies par 37%, bet, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, palielinājies par 165%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 606 231 MWh, kas ir par 19% vairāk nekā decembrī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri, samazinājies par 4%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 65% salīdzinājumā ar decembri un bija 669 357 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri – palielinājās par 36% (491 766 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 288 683 MWh, Polija caur LitPol Link – 45 880 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 381 344 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 55%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 24 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 14%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 22%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 11 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 50%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājās par 23 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 10%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 20 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 42.2%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda janvārī bija 920 552 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 23.6%

Janvārī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 53.54 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar decembri, cena palielinājās par 19.3%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, kad tā bija 30.82 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 74%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 31.64 EUR/MWh līdz 78.14 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 99.9% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 99.1% no visām mēneša stundām.

Janvārī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 53.55 EUR/MWh, kas bija par 17,7% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, par 74% augstāka (30.82 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 85% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 97%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 80% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Janvāris 2020, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

51,22

30%

38,42

11,08

121,63

25,83

78,14

NP Igaunija

53,55

17,7%

30,82

11,08

121,63

31,64

78,14

NP Latvija

53,54

19,3%

30,82

11,08

121,63

31,64

78,14

NP Lietuva

53,64

17,2%

30,82

11,08

121,63

31,64

78,14

NP Zviedrija (SE4)

49,76

33%

27,16

11,08

110,00

27,31

76,72

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Janvāris 2020, (%)

NP FI & EE

85%

15,7

63%

NP EE & LV

99,9%

0,8

100,0%

NP LV & LT

97%

1,3

100%

NP LT & SE4

80%

22,0

65%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 630 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 341 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 43% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 7%. Janvārī no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 5% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā janvārī sasniedza 39,93 GWh, kas ir par 28% vairāk, kā decembrī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 86% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā janvārī, salīdzinot ar decembri, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (64%); Latvijā (-16%), Lietuvā (43%), Somijā (61%) un Zviedrijā (-19%)Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 64 MWh.

 

Janvāris 2021, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Janvāris 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

67,16

32%

29,22

Nebalansa cena Latvijā

67,16

32%

29,22

Nebalansa cena Lietuvā

67,17

32%

29,22

Solījumu cenas

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena

11,08

-60,51

11,08

-60,51

11,08

-60,51

Zemākā cena

250

110

250

110

250

110

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

5703

4768

33%

125%

Latvija

3480

502

35%

-77%

Lietuva

11126

1917

65%

-21%

Somija

4008

3089

251%

-6%

Zviedrija

2464

2769

23%

-38%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

630

341

43%

7%

0%

5%

Igaunija

35

54

29%

214%

0%

15%

Latvija

121

75

-13%

-18%

9%

43%

Lietuva

474

212

73%

1%

0%

16%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.Janvāris 20021

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku