Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā oktobrī neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 618 879 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 37.72 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 54% apmērā.

2020. gada oktobris skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Oktobris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Oktobris 2019, MWh

Daugavas HES

112 009

4%

149 932

Termoelektrostacijās*

119 444

-15%

251 398

Vēja elektrostacijās

14 040

3%

13 960

Koģenerācija (līdz 10MW)

27 198

30%

30 844

Biomasa (līdz 10MW)

31 830

10%

37 072

Biogāze (līdz 10MW)

25 706

0%

26 404

Mazās HES (līdz 10MW)

3 329

77%

4 592

Saules elektrostacijas

78

-59%

67

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

333 635

-2%

514 269

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Oktobris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Oktobris 2019, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

409046

-7%

283 612

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

124002

-42%

175 771

Latvijas elektroenerģijas saldo

285045 (iztrūkums)

27%

107 841 (iztrūkums)

 

Oktobris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Oktobris 2019, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

618 679

10%

622 110

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

54%

-6,23 (procentpunkti)

83%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

LV -> LT

10%

0

0,0%

40,2%

EE -> LV

41%

-3

0,9%

89,0%

LBI -> LT

38%

-20

21,3%

73,3%

LT -> LV

12%

-3

0,0%

50,4%

PL->LT

19%

18

0,8%

46,5%

LT->PL

28%

-25

13,2%

58,3%

SE4->LT

85%

25

42,3%

100,0%

FI->EE

76%

11

30,4%

100,0%

LV>EE

1%

-2

0,0%

16,2%

EE>FI

0%

-0

0,0%

0,5%

LKAL>LT

99%

0

30,4%

100,0%

LT>SE4

0%

-4

0,0%

5,4%

 

Oktobris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Oktobris 2019, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

354 360

-22%

611 454

Imports no EU valstīm uz Baltiju

912 287

26%

847 637

Oktobrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 54%

Oktobrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 54% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri, ir samazinājies par 28.7 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš oktobrī bija 618 679 MWh un, salīdzinājumā ar septembri, tas palielinājies par 10%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri, samazinājies par 1%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar septembri palielinājies par 4%, bet, salīdzinot ar 2019. gada oktobri - samazinājies par 25%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar septembri samazinājies par 15%, bet, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, samazinājās par 52%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 333 635 MWh, kas ir par 2% mazāk nekā septembrī, bet salīdzinājumā ar 2019. gada oktobri, samazinājies par 35%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 22% salīdzinājumā ar septembri un bija 354 360 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada oktobri – samazinājās par 42% (611 454 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 366 375 MWh, Polija caur LitPol Link – 23 271 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 522 641 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 85%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 25 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 19%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 18 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 28%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 25 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 76%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājās par 11 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 41%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies par 3 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 89%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0.9% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda oktobrī bija 682 502 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums 11.8%

Oktobrī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 37.72 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar septembri, cena samazinājās par 5.5%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri, kad tā bija 47.33 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 20%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 22.89 EUR/MWh līdz 55.52 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 99% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 96% no visām mēneša stundām.

Oktobrī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 37.62 EUR/MWh, kas bija par 5% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, par 21% zemāka (55.52 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 67% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 45% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Oktobris 2019, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

31,08

-18%

46,33

1,56

174,91

7,97

55,52

NP Igaunija

37,62

-5,0%

47,66

2,29

174,91

22,89

55,52

NP Latvija

37,72

-5,5%

47,33

2,29

174,91

22,89

55,52

NP Lietuva

37,72

-4,5%

46,96

2,29

174,91

22,89

55,52

NP Zviedrija (SE4)

26,27

-26%

42,09

1,56

96,53

7,80

47,84

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Oktobris 2019, (%)

NP FI & EE

67%

-16,5

83%

NP EE & LV

99%

3,6

89%

NP LV & LT

100%

5,8

96%

NP LT & SE4

45%

-27,3

54%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 238 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 242 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi samazinājās par 22% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 26%. Oktobrī no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 15% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā oktobrī sasniedza 30.94 GWh, kas ir par 1.22% vairāk kā septembrī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 81% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā oktobrī, salīdzinot ar septembri, vērojamas sekojošas izmaiņas: no resursiem Igaunijā (49%), Latvijā (24%), Lietuvā (-38%), Somijā (15%) un Zviedrijā (-26%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 53 MWh.

 

Oktobris 2020, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Oktobris 2019, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

42,52

-1%

48,51

Nebalansa cena Latvijā

42,52

-1%

48,46

Nebalansa cena Lietuvā

42,52

-1%

48,41

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

3374

1217

145%

-29%

Latvija

4647

441

44%

-48%

Lietuva

3944

1018

-27%

-61%

Somija

2868

8897

6%

19%

Zviedrija

1240

2434

-38%

-17%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

238

242

-22%

-26%

0%

15%

Igaunija

33

29

33%

-33%

0%

25%

Latvija

127

58

-4%

7%

4%

54%

Lietuva

79

156

-47%

-33%

3%

27%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam, katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku