Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, martā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 647 509 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā samazinājās līdz 43.55 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 109% apmērā.

2021. gada marts skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Marts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2020, MWh

Daugavas HES

387 580

104%

473 683

Termoelektrostacijas*

200 235

-34%

76 662

Vēja elektrostacijas

16 191

72%

16 590

Koģenerācija (līdz 10MW)

29 323

1%

31 477

Biomasa (līdz 10MW)

35 589

8%

36 820

Biogāze (līdz 10MW)

24 665

8%

26 521

Mazās HES (līdz 10MW)

10 282

122%

12 195

Saules elektrostacijas

139

133%

156

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

704 003

19%

674 104

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Marts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2020, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

269 796

-1%

239 860

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

326 290

41%

284 775

Latvijas elektroenerģijas saldo

-56 494 (pārpalikums)

-238%

-44 915 (pārpalikums)

 

Marts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2020, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

647 509

3%

629 189

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

109%

15,2 (procentpunkti)

107%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

66%

17

35,6%

95,3%

 EE -> LV

16%

4

0,0%

42,3%

LT -> LV

0%

-1

0,0%

4,7%

PL->LT

1%

-13

0,0%

11,8%

LT->PL

51%

22

13,7%

80,7%

SE4->LT

44%

-27

1,7%

82,1%

FI->EE

72%

21

23,9%

100,0%

LV>EE

6%

-2

0,0%

34,8%

EE>FI

0%

-2

0,0%

6,8%

LKAL>LT

97%

0

23,9%

99,8%

LT>SE4

7%

5

0,0%

33,1%

LRI>LV

64%

-23

39,6%

100,0%

 

Marts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2020, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

577 995

9%

240 703

Imports no EU valstīm uz Baltiju

776 533

6%

1 059 133

Martā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 109%

Martā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 109% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, ir samazinājies par 1.6 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš martā bija  647 509 MWh un, salīdzinājumā ar februāri, tas palielinājās par 3%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, palielinājies par 3%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar februāri palielinājies par 104%, bet, salīdzinot ar 2020. gada martu - samazinājies par 18%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar februāri samazinājies par 34%, bet, salīdzinot ar 2020. gada martu, palielinājies par 161%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 704 003 MWh, kas ir par 19% vairāk nekā februārī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada martu, palielinājies par 2%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 9% salīdzinājumā ar februāri un bija 577 995 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada martu – palielinājās par 140% (249 703 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu 226 970 MWh, Polija caur LitPol Link – 3 943 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 545 620 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 44%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 27 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 1%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 13 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 51%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 22 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 72%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 21 procentpunktu.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 16%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 4 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 42.3%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda martā bija 963 398 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas kritums -24.2%

Martā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 43.55 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar februāri, cena samazinājās par 26.4%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, kad tā bija 24.02 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 81%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 18.44 EUR/MWh līdz 63.74 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 100% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 99.9% no visām mēneša stundām.

Martā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 43.55 EUR/MWh, kas bija par 26,4% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada martu, par 81% augstāka (24.02 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 68% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 74%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 77% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2020, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

38,35

-33%

20,38

11,36

149,98

18,44

63,74

NP Igaunija

43,55

-26,4%

24,02

11,36

149,98

18,44

63,74

NP Latvija

43,55

-26,4%

24,02

11,36

149,98

18,44

63,74

NP Lietuva

48,02

-19,0%

24,00

11,36

149,98

21,43

66,06

NP Zviedrija (SE4)

45,13

-16%

15,97

11,36

149,98

21,43

63,68

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Marts 2020, (%)

NP FI & EE

68%

-13,1

70%

NP EE & LV

100,0%

0,1

99,1%

NP LV & LT

74%

-24,9

98%

NP LT & SE4

77%

8,7

42%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 763 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 374 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 8% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 5%. Martā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 1% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā martā sasniedza 35,12 GWh, kas ir par 6% vairāk, kā februārī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 81% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā martā, salīdzinot ar februāri, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-51%); Latvijā (176%), Lietuvā (16%), Somijā (-34%) un Zviedrijā (40%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 55 MWh.

 

Marts 2021, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

41,79

-11%

33,08

Nebalansa cena Latvijā

41,79

-11%

33,08

Nebalansa cena Lietuvā

42,84

-9%

33,08

 

Igaunija

Latvija

Lietuva

Solījumu cenas

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena

271,64

149,98

271,64

149,98

271,64

149,98

Zemākā cena

13,21

-184

13,21

-184

13,21

-184

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

1810

2104

28%

-68%

Latvija

1413

4949

15%

356%

Lietuva

6940

3013

76%

-35%

Somija

1706

2752

40%

-51%

Zviedrija

2690

7748

165%

21%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

763

374

8%

5%

0%

1%

Igaunija

31

25

-33%

-56%

0%

41%

Latvija

146

135

14%

56%

1%

2%

Lietuva

587

215

9%

1%

0%

13%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku