Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, jūnijā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 574 746 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā palielinājās līdz 76.23 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 64% apmērā.

2021. gada jūnijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Jūnijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2020, MWh

Daugavas HES

181 148

-57%

164 526

Termoelektrostacijas*

102 685

771%

233 979

Vēja elektrostacijas 

4 436

-58%

6 218

Koģenerācija (līdz 10MW)

13 487

-36%

17 917

Biomasa (līdz 10MW)

26 349

-18%

27 968

Biogāze (līdz 10MW)

21 360

-7%

25 266

Mazās HES (līdz 10MW)

4 406

-53%

3 167

Saules elektrostacijas

449

35%

315

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

354 320

-33%

479 357

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Jūnijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2020, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

388 438

39%

312 892

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

188 012

-20%

260 596

Latvijas elektroenerģijas saldo

200 426 (iztrūkums)

330%

52 297 (iztrūkums)

 

Jūnijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2020, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

554 746

-4%

531 654

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

64%

-28.1 (procentpunkti)

90%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

49%

-4

16,3%

80,1%

 EE -> LV

65%

43

25,6%

96,0%

LT -> LV

1%

0

0,0%

10,6%

PL->LT

19%

17

0,0%

43,7%

LT->PL

30%

-24

0,0%

86,0%

SE4->LT

57%

14

13,6%

86,5%

FI->EE

83%

19

47,2%

100,0%

LV>EE

0%

-2

0,0%

1,3%

EE>FI

0%

0

0,0%

1,6%

LKAL>LT

97%

2

47,2%

100,0%

LT>SE4

6%

-2

0,0%

33,8%

LRI>LV

91%

15

65,7%

100,0%

 

Jūnijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2020, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

340 943

-30%

268 579

Imports no EU valstīm uz Baltiju

822 917

20%

803 918

Jūnijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 64%

Jūnijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 64% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, ir samazinājies par 26.3 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūnijā bija 554 746 MWh un, salīdzinājumā ar maiju, tas samazinājās par 4%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, palielinājies par 4%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 57%, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūniju - palielinājies par 10%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar maiju palielinājies par 771%, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, samazinājies par 56%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 354 320 MWh, kas ir par 33% mazāk nekā maijā, bet salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju, samazinājies par 26%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 30% salīdzinājumā ar maiju un bija 340 943 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju – palielinājās par 27% (268 579 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 189 460 MWh, Polija caur LitPol Link – 67 059 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 566 397 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 57%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies par 14 procentpunktu. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 19%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 17 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 30%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 24 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 83%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 19 procentpunktu.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 65%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 43 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 96.0%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 25.6% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda jūnijā bija 647 291 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 47%

Jūnijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 76.23 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar maiju, cena palielinājās par 57.4%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, kad tā bija 31.80 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 140%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 21.40 EUR/MWh līdz 98.03 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 84.3% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 100% no visām mēneša stundām.

Jūnijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 71.68 EUR/MWh, kas bija par 48% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, par 138% augstāka (30.10 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 52% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 93%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 69% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2020,  EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

56,16

22%

20,21

1,00

174,76

15,99

85,06

NP Igaunija

71,68

48,0%

30,10

1,00

255,00

21,40

98,03

NP Latvija

76,23

57,4%

31,80

1,00

255,00

21,40

98,03

NP Lietuva

77,74

54,4%

31,70

1,00

255,00

22,98

98,03

NP Zviedrija (SE4)

73,05

53%

22,86

1,00

139,72

21,85

95,11

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Jūnijs 2020, (%)

NP FI & EE

52%

-32,5

65%

NP EE & LV

84,3%

-15,7

95,4%

NP LV & LT

93%

3,4

100%

NP LT & SE4

69%

-17,5

44%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 640 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 382 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 27% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 18%. Jūnijā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 3% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā jūnijā sasniedza 31,32 GWh, kas ir par 14% mazāk, kā maijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 84% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā jūnijā, salīdzinot ar maiju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (6%); Latvijā (-11%), Lietuvā (25%), Somijā (-52%) un Zviedrijā (-37%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 54 MWh.

 

Jūnijs 2021, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

66,10

65%

43,11

Nebalansa cena Latvijā

66,81

66%

43,41

Nebalansa cena Lietuvā

67,01

65%

43,41

Solījumu cenas

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena

260

255

260

255

260

255

Zemākā cena

0

-40,46

0

-40,46

0

-40,46

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

1580

1833

66%

-20%

Latvija

4501

900

33%

-66%

Lietuva

5314

6996

-4%

61%

Somija

571

2281

-63%

-48%

Zviedrija

394

6901

-84%

-24%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

640

382

27%

18%

0%

3%

Igaunija

20

44

-8%

79%

1%

9%

Latvija

82

81

-34%

-6%

43%

38%

Lietuva

539

257

50%

20%

0%

12%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku