Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā jūlijā neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 598 537 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā palielinājās līdz 88.32 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 51% apmērā.

2021. gada jūlijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Jūlijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūlijs 2020, MWh

Daugavas HES

73 179

-60%

112 738

Termoelektrostacijās*

164 766

60%

59 455

Vēja elektrostacijās 

7 167

62%

12 854

Koģenerācija (līdz 10MW)

10 294

-24%

18 706

Biomasa (līdz 10MW)

28 860

10%

30 051

Biogāze (līdz 10MW)

21 221

-1%

25 507

Mazās HES (līdz 10MW)

1 375

-69%

1 916

Saules elektrostacijās

407

-9%

310

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

307 269

-13,3%

261 538

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Jūlijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūlijs 2020, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

492 528

27%

515 652

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

201 259

7%

222 670

Latvijas elektroenerģijas saldo

291 268 (iztrūkums)

45%

292 981 (iztrūkums)

 

Jūlijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūlijs 2020, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

598 537

8%

554 519

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

51%

-12,5 (procentpunkti)

47%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

30%

-19

4,9%

57,6%

 EE -> LV

66%

1

13,7%

99,5%

LT -> LV

4%

3

0,0%

14,7%

PL->LT

39%

20

0,0%

85,5%

LT->PL

31%

2

0,0%

84,3%

SE4->LT

93%

36

48,4%

100,0%

FI->EE

71%

-11

20,0%

97,2%

LV>EE

1%

1

0,0%

24,6%

EE>FI

0%

0

0,0%

10,4%

LKAL>LT

98%

1

20,0%

100,0%

LT>SE4

0%

-6

0,0%

1,4%

LRI>LV

97%

7

42,5%

100,0%

 

Jūlijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūlijs 2020, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

215 092

-37%

229 233

Imports no EU valstīm uz Baltiju

1 068 983

30%

1 122 716

Jūlijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 51%

Jūlijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 51% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, ir palielinājies par 4,2 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūlijā bija 598 537 MWh un, salīdzinājumā ar jūniju, tas palielinājies par 8%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, palielinājies par 8%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūliju samazinājies par 60%, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūliju - samazinājies par 35%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūliju palielinājies par 60%, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, palielinājies par 177%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 307 269 MWh, kas ir par 13,3% mazāk nekā jūnijā, bet salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju, palielinājies par 17%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI un Lietuvas tirdzniecības apgabalu LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 37% salīdzinājumā ar jūniju un bija 215 092 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju – samazinājās par 6% (229 233 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 392 596 MWh, Polija caur LitPol Link – 136 529 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 539 858 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 93%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies par 36 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 39%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 20 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 31%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 2 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 71%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 11 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 66%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 1 procentpunktu. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 99.5%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 13.7% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda jūlijā bija 625 146 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 15.9%

Jūlijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 88.32 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar jūniju, cena palielinājās par 15.9%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, kad tā bija 31.80 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 178%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 63.90 EUR/MWh līdz 108.47 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 81.9% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 84.3% no visām mēneša stundām.

Jūlijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 83.78 EUR/MWh, kas bija par 16.9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, par 178% augstāka (30.10 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 75% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 24% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūlijs 2020, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

78,76

40%

20,21

2,90

137,03

36,96

108,47

NP Igaunija

83,78

16,9%

30,10

2,90

137,03

44,61

108,47

NP Latvija

88,32

15,9%

31,80

33,37

137,03

63,90

108,47

NP Lietuva

88,32

13,6%

31,70

33,37

137,03

63,90

108,47

NP Zviedrija (SE4)

68,04

-7%

22,86

2,90

126,55

32,91

95,29

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Jūlijs 2020 (%)

NP FI & EE

75%

23,7

47%

NP EE & LV

81,9%

-2,5

89,8%

NP LV & LT

100%

6,7

98%

NP LT & SE4

24%

-45,1

56%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 786 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 327 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 23% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 14%. Jūlijā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 2% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā jūlijā sasniedza 27,41 GWh, kas ir par 14% mazāk, kā jūnijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 76% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā jūlijā, salīdzinot ar jūliju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (5%); Latvijā (-43%), Lietuvā (1%), Somijā (41%) un Zviedrijā (-45%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 50 MWh.

 

Jūlijs 2021, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūlijs 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

78,58

19%

31,58

Nebalansa cena Latvijā

79,71

19%

31,96

Nebalansa cena Lietuvā

79,62

19%

31,94

Solījumu cenas

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena

268,95

132,47

268,95

132,47

268,95

132,47

Zemākā cena

2,9

-37

33,37

-37

33,37

-37

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

1314

2268

-17%

24%

Latvija

2470

605

-45%

-33%

Lietuva

7549

4823

42%

-31%

Somija

827

3188

45%

40%

Zviedrija

300

3712

-24%

-46%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

786

327

23%

-14%

0%

2%

Igaunija

17

57

-12%

29%

0%

6%

Latvija

113

52

38%

-37%

27%

54%

Lietuva

656

219

22%

-15%

0%

19%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku