2026. gada jūlijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 74,95 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 18.74% mazāk nekā jūnijā un attiecībā pret 2025. gada jūliju cena ir par 63% augstāka.
Būtiskākais jūlijā :
- Jūlijā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 14% līdz 426 GWh, kas bija par 8% mazāk nekā 2025. gada jūlijā. Vienlaikus elektroenerģijas patēriņš pieauga par 4,7% līdz 586 GWh, kas bija par 4% augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn;
- Vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 72,65% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, elektroenerģijas importa un eksporta saldo saglabājoties negatīvam 159 GWh apjomā;
- Samazinoties diennakts gaišo stundu skaitam, saules elektrostacijas jūlijā saražoja par 14% mazāk nekā jūnijā, kas pielīdzināms šī gada maija ražošanas apjoma līmenim. Vienlaikus attiecībā pret pagājušā gada jūliju saules elektrostaciju saražotā apjoms ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, jo būtiski audzis šo elektrostaciju skaits un jauda, kas jūlijā pārsniedza jau 1 800 megavatus;
- Vēja elektrostaciju izstrāde pēc būtiskā krituma jūnijā, kad attiecībā pret maiju bija vērojams samazinājums par 46%, jūlijā pieauga par 70% līdz 36 GWh, tuvinoties maija ražošanas līmenim. Hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 25% salīdzinājumā ar jūniju līdz 118 GWh. Izmaiņas pārējos ražošanas veidos Latvijas elektroenerģijas bilanci iespaidoja nebūtiski;
- Jūlijā Baltijas valstu vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 22,21% līdz 64,91 EUR/MWh. Latvijā cena samazinājās par 18,74% līdz 74,95 EUR/MWh, Lietuvā par 19,05% līdz 75,86 EUR/MWh, bet Igaunijā par 31,79% līdz 43,93 EUR/MWh;
- Eiropā karstuma un sausuma dēļ jūlijā elektroenerģijas cenas bija tikpat augstas kā ziemā. Pateicoties saules un vēja elektrostaciju ģenerācijai, Baltijas valstis izvairījās no cenu šoka. Jūlijā Baltijas valstīs vietēji saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 83% no patēriņa, kur lielāko daļu – 73% no saražotās elektroenerģijas nodrošināja saules un vēja parki;
- Lielais karstums Eiropā paaugstināja elektroenerģijas pieprasījumu no gaisa kondicionētājiem un samazināja elektroenerģijas ģenerāciju hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Arī dabasgāzes elektrostacijas karstā laikā kļūst neefektīvākas. Skandināvijas valstīs sausā laika dēļ uzkrātā ūdens daudzums hidroelektrostaciju rezervuāros būtiski samazinājies zem ilggadēji vidējās atzīmes. Tā kā Irānas karš ir ietekmējis dabasgāzes piegādes no Tuvajiem austrumiem, dabasgāze Eiropā jūlijā bija divas reizes dārgāka, nekā šī gada ziemā, paaugstinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas;
- Augstā no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvara dēļ Baltijas reģions periodiski diennakts gaišajā laikā kļuva par elektroenerģijas eksportētāju, nogādājot elektroenerģiju uz Skandināvijas valstīm un Poliju, pārējā laikā savukārt importējot elektroenerģiju no šiem reģioniem. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas vidēji izlīdzinājās ar cenu līmeni Zviedrijas dienvidu daļā. Igaunijā cenu līmeni galvenokārt noteica situācija Somijā, kur cenas bija vēl zemākas un bija iespējams pilnvērtīgi izmantot plaša importa iespējas;
- Kopējais elektroenerģijas imports no ES valstīm uz Baltijas valstīm jūlijā pieauga par 7% salīdzinājumā ar jūniju, sasniedzot 736 GWh. Šo pieaugumu galvenokārt noteica importa apjoma kāpums no Somijas par 19,4% līdz 552 GWh. Tikmēr imports no Polijas samazinājās par 17,9% līdz 26 GWh, bet imports no Zviedrijas saruka par 18,6% līdz 158 GWh;
- Jūlijā Baltijas valstīs samazinājās 15 minūšu tirdzniecības intervālu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām. Latvijā šādi intervāli netika fiksēti, Lietuvā to skaits saruka par 72% līdz 7 intervāliem, bet Igaunijā par 16% līdz 26 intervāliem. Lai gan vairākos Eiropas tirdzniecības apgabalos negatīvo cenu intervālu skaits arī samazinājās, atsevišķos tirgos, tostarp Polijā, Beļģijā, Vācijas un Luksemburgas apgabalā, Dānijas DK1 apgabalā un Nīderlandē, tas pieauga;
- Latvijas Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu (IA) reģistrā aktivitāte saglabājās augsta, un izsniegto IA apjoms turpināja augt. 2026. gada pirmajos sešos mēnešos tika izsniegti 2,54 TWh IA, kas ir par 33,75% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā, kad tika izsniegti 1,90 TWh IA. Tas liecina par pieaugošu tirgus aktivitāti un arvien plašāku atjaunojamās elektroenerģijas izcelsmes apliecināšanu Latvijā. Arī jūlijā IA reģistrā novērots būtisks aktivitātes kāpums salīdzinājumā ar jūniju. Visstraujāk pieauga eksportēto IA apjoms, kas palielinājās gandrīz četras reizes jeb par 296%, sasniedzot 276 493 MWh. Importēto IA apjoms pieauga par 52% līdz 71 922 MWh, izlietoto IA apjoms par 42% līdz 176 530 MWh, izdoto IA apjoms par 37% līdz 341 475 MWh, bet Latvijas iekšienē nosūtīto IA apjoms par 22% līdz 150 472 MWh. Vienlaikus derīgumu zaudējušo IA apjoms samazinājās par 63% un veidoja 868 MWh.
Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.
Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*
| Ražošanas veids | Jūlijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūlijs 2025, MWh |
|---|---|---|---|
| Hidroelektrostacijas | 118 118 | -25% | 266 613 |
| Dabasgāze | 4 770 | -54% | 64 177 |
| Vēja elektrostacijas | 36 132 | 70% | 6 646 |
| Biomasa | 18 192 | 1% | 13 283 |
| Biogāze | 7 142 | -5% | 7 587 |
| Saules elektrostacijas | 234 671 | -14% | 106 492 |
| Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) | 6 519 | 22% | 0 |
| Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, tai skaitā: | 425 543 | -14% | 464 799 |
| – Pārvades tīklā | 287 126 | -15% | 348 105 |
| – Sadales tīklā [1] | 138 418 | -11% | 116 694 |
* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.
** Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) netiek uzskatītas par elektroenerģijas ražošanas veidu, jo tās uzkrāj no tīkla saņemto elektroenerģiju. Šo elektroenerģiju, nododot to atpakaļ tīklā, iekļauj kopējā saražotās elektroenerģijas apjomā. No 2025. gada 1. decembra BESS apjomā tiek iekļauta AST elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Rēzeknē un Tumē tīklā nodotā elektroenerģija, un Latvijas elektroenerģijas patēriņa apjomā tiek iekļauta AST BESS no tīkla saņemtā elektroenerģija.
*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.
| Jūlijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūlijs 2025, MWh | |
|---|---|---|---|
| Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija [2] | 424 343 | 18% | 382 850 |
| No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija [3] | 265 427 | -11% | 285 187 |
| Latvijas elektroenerģijas saldo | 158 916 (iztrūkums) | 147% | 97 663 (iztrūkums) |
| Jūlijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi | Jūlijs 2025, MWh | |
|---|---|---|---|
| Latvijas elektroenerģijas patēriņš [4] | 585 711 | 5% | 562 462 |
| Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas* | 73% | -16 (procentpunkti) | 83% |
Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance
| Jūlijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūlijs 2025, MWh | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ģenerācija | Patēriņš | Ģenerācija | Patēriņš | Ģenerācija | Patēriņš | |
| Baltijas valstis kopā | 1 737 261 | 2 090 942 | 1% | 3% | 1 418 096 | 2 057 738 |
| Igaunija | 322 413 | 533 036 | -2% | 0% | 315 606 | 582 434 |
| Latvija | 425 543 | 585 711 | -14% | 5% | 464 799 | 562 462 |
| Lietuva | 989 304 | 972 195 | 10% | 3% | 637 691 | 912 842 |
Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas
| Tirdzniecības apgabals | Vidējā cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Vidējā cena 2025. gada jūlijā, EUR/MWh | Zemākā 15 minūšu intervāla cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | Augstākā 15 minūšu intervāla cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | Zemākā diennakts cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | Augstākā diennakts cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| NPS Somija | 15.40 | -66% | 24.14 | -0.02 | 61.92 | 1.53 | 36.59 |
| NPS Igaunija | 43.93 | -32% | 36.63 | -0.02 | 259.35 | 8.84 | 90.40 |
| NPS Latvija | 74.95 | -19% | 46.12 | 0.00 | 266.43 | 17.63 | 131.70 |
| NPS Lietuva | 75.86 | -19% | 46.29 | -0.12 | 266.43 | 17.55 | 131.70 |
| NPS Zviedrija (SE4) | 78.41 | -17% | 41.42 | -0.03 | 248.12 | 16.17 | 147.19 |
| Polija | 112.08 | -2% | 102.47 | -110.04 | 360.99 | 56.87 | 158.27 |
Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos
| Salīdzināmie tirdzniecības apgabali | 15 minūšu intervāli ar vienādām cenām 2026. gada jūlijā, % | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, (procentpunkti) | Stundas ar vienādām cenām 2025. gada jūlijā, % |
|---|---|---|---|
| NPS FI & EE | 41.4% | 10.5 | 62.4% |
| NPS EE & LV | 49.6% | -7.6 | 52.6% |
| NPS LV & LT | 96.8% | 1.2 | 96.8% |
| NPS LT & SE4 | 8.2% | 2.5 | 3.6% |
Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība
| Starpsavienojums | Vidējā noslogotība 2026. gada jūlijā, % | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, (procentpunkti) | Zemākā diennakts noslogotība 2026. gada jūlijā, % | Augstākā diennakts noslogotība 2026. gada jūlijā, % |
|---|---|---|---|---|
| LV -> LT | 29.1% | -5.6 | 3.7% | 65.0% |
| EE -> LV | 74.9% | 7.1 | 34.7% | 99.7% |
| LT -> LV | 9.9% | -0.7 | 0.0% | 34.7% |
| PL->LT | 21.4% | 8.3 | 0.0% | 57.9% |
| LT->PL | 69.6% | 52.4 | 28.7% | 100.0% |
| SE4->LT | 30.4% | -8.2 | 0.0% | 85.1% |
| FI->EE | 73.0% | 7.0 | 48.0% | 98.0% |
| LV>EE | 7.3% | -1.2 | 0.0% | 41.1% |
| EE>FI | 2.7% | -4.1 | 0.0% | 19.8% |
| LT>SE4 | 24.4% | -2.8 | 0.0% | 83.5% |
Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm [5]
| Jūlijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūlijs 2025, MWh | |
|---|---|---|---|
| Imports no ES valstīm uz Baltijas valstīm, tai skaitā: | 736 115 | 7.0% | 822 983 |
| No Polijas | 25 779 | -17.9% | 7 494 |
| No Zviedrijas | 158 161 | -18.6% | 239 882 |
| No Somijas | 552 175 | 19.4% | 575 607 |
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)
Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām
| Darījuma veids | Jūlijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūlijs 2025, MWh |
|---|---|---|---|
| Izdotie IA | 341 475 | 36.9% | 334 534 |
| Izlietotie IA | 176 530 | 41.6% | 166 615 |
| Importētie IA | 71 922 | 52.2% | 89 596 |
| Eksportētie IA | 276 493 | 295.8% | 286 241 |
| Latvijas iekšienē nosūtītie IA | 150 472 | 21.8% | 89 770 |
| Derīgumu zaudējušie IA | 868 | -62.7% | 2 946 |
Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs
Nebalansa cenas Baltijas valstīs
| Valsts | Jūlijs 2026, EUR/MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūlijs 2025, EUR/MWh |
|---|---|---|---|
| Igaunija | 55.10 | -42% | 62.67 |
| Latvija | 53.30 | -36% | 122.85 |
| Lietuva | 62.68 | -35% | 21.60 |
Augstākās un zemākās solījumu cenas
| Igaunija | Latvija | Lietuva | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
| Augstākā mFRR cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | 808.5 | 234.15 | 999 | 188.84 | 522.95 | 195.05 |
| Zemākā mFRR cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | 0.02 | -600.01 | -119 | -990 | 10 | -208.55 |
| Augstākā aFRR cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | 772.71 | 284.15 | 899 | 150 | 404.36 | 179.85 |
| Zemākā aFRR cena 2026. gada jūlijā, EUR/MWh | 0 | -581.71 | 10 | -511 | 0 | -203.6 |
Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | |||
|---|---|---|---|---|
| Aktivizētā enerģija 2026. gada jūlijā, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Aktivizētā enerģija 2026. gada jūlijā, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | |
| Igaunija mFRR | 18 470 | -18% | 22 521 | 25% |
| Latvija mFRR | 4 026 | 11% | 7 385 | 14% |
| Lietuva mFRR | 8 219 | -16% | 26 328 | 89% |
| Igaunija aFRR | 6 460 | 11% | 5 272 | 36% |
| Latvija aFRR | 3 700 | -21% | 11 410 | 46% |
| Lietuva aFRR | 2 160 | -18% | 4 595 | 16% |
Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs
| 15 minūšu vidējais standarta tirgus solījuma apjoms 2026. gada jūlijā, MW | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | 15 minūtes bez standarta tirgus solījumiem, % | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
| Igaunija mFRR | 259 | 382 | 19% | 20% | 0% | 0% |
| Latvija mFRR | 52 | 65 | 35% | 4% | 0% | 0% |
| Lietuva mFRR | 547 | 520 | 36% | 5% | 0% | 0% |
| Igaunija aFRR | 57 | 57 | 26% | 7% | 0% | 0% |
| Latvija aFRR | 70 | 73 | 4% | -7% | 0% | 0% |
| Lietuva aFRR | 67 | 70 | 9% | -4% | 0% | 0% |
Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected].
Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.
* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.
** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.
[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1
[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.
[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.
[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.