Elektroenerģijas tirgus apskats

2024. gada maijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 75,80 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 26% vairāk nekā aprīlī un attiecībā pret 2023. gada maiju cena ir par 3% zemāka.

Būtiskākais maijā :

• Maijā Latvijā saražotas 495 GWh elektroenerģijas, kas ir par 37% mazāk nekā aprīlī un par 37% vairāk nekā pirms gada, savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā sasniedza 537 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā aprīlī un par 1% vairāk nekā pirms gada;
• Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjomi maijā demonstrēja pretēju tendenci salīdzinājumā ar Latviju. Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 22%, bet Lietuvā - par 1%. Savukārt patēriņš abās valstīs, tāpat kā Latvijā, samazinājās, Lietuvā par 6% un Igaunijā par 12%;
• Samazinoties ražošanas apjomam dabasgāzes elektrostacijās, maijā Latvijā 99,26% elektroenerģijas tika saražoti no atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus maijs šogad ir pirmais mēnesis, kad Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas saldo ir negatīvs un 8% jeb 42 364 MWh no patērētās elektroenerģijas tika importēta no kaimiņvalstīm;
• Saskaņā ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, šī gada 30. aprīlī noslēdzās jaunu dalībnieku uzņemšana mikroģenerācijas neto uzskaites sistēmā, 1. maijā spēkā stājoties jaunajai – neto norēķinu sistēmai. Kā ziņo Sadales tīkls, aprīlī bija novērojama rekordliela aktivitāte un Sadales tīkls infrastruktūrai pieslēgti tika gandrīz 2150 jauni mikroģeneratori, pieteikumu skaitam pieaugot arvien straujāk tieši pēdējā aprīļa nedēļā, saņemot vairāk nekā 1000 jaunus pieteikumus;
• Saules elektrostaciju uzstādītās jaudas arī maijā turpina pieaugt, un līdz ar to arī turpina pieaugt saules elektrostaciju saražotie elektroenerģijas apjomi, maijā sasniedzot jaunu saražotā apjoma rekordu – 61 729 MWh, kas ir par 132% vairāk nekā aprīlī un sastādīja 12,5% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas apjoma;
• Vislielākais saražotās elektroenerģijas apjoma kritums vērojams hidroelektrostacijās, beidzoties paliem, saražota 381 MWh elektroenerģijas, kas ir par 43% mazāk nekā aprīlī un par 34% vairāk nekā pirms gada;
• Maijā vērojams vidējās elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijas valstīs, lai gan Somijā un Zviedrijas 4. zonā elektroenerģijas cenas turpināja samazināties. Latvijā un Lietuvā cena pieauga līdz 75,80 EUR/MWh, Igaunijā līdz 75,79 EUR/MWh, kamēr Somijā un Zviedrijas 4. zonā cenas samazinājās, attiecīgi līdz 35,19 EUR/MWh un 43,49 EUR/MWh;
• Cenu pieaugumu izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums, kā arī ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās Estlink-2 remontdarbu dēļ, līdz ar to elektroenerģijas cenu atsevišķās stundās noteica dārgāki Baltijas vietējās ģenerācijas piedāvājumi;
• Neraugoties uz vidējās elektroenerģijas cenas pieaugumu, Latvijas tirdzniecības apgabalā 36 stundas elektroenerģijas cenas bija zemākas par nulli, ko noteica augsta atjaunojamo energoresursu ražošana laikā, kad pieprasījums bija ievērojami samazinājies;
• Salīdzinot kopējo mēneša importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir pieaudzis par 7%. Elektroenerģijas importa apjoms ir pieaudzis par 25,8% no Polijas un par 7,2% no Zviedrijas, savukārt samazinājies par 4,4% no Somijas;
• Maijā Latvijas IA Reģistrā kopā izdoti 728 118 IA, kas ir par 160% vairāk nekā aprīlī.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Sākot ar 2024. gada jūniju visi aprēķini un dati turpmāk tiks veikti un apstrādāti pēc Austrumeiropas laika (EET) zonas.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.