Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā jūnijā neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 531 654 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 38.66 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 90% apmērā.

2020. gada jūnijs skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Jūnijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 90%

Jūnijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 90% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, ir palielinājies par 16.4 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūnijā bija  531 654 MWh un, salīdzinājumā ar maiju, tas samazinājies par 4%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, samazinājies par 4%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 21%, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūniju - palielinājies par 120%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar maiju palielinājies par 83%, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, samazinājās par 4%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 479 357 MWh, kas ir par 8% vairāk nekā maijā, bet salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju, palielinājies par 18%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājies par 54% salīdzinājumā ar maiju un bija 268 579 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju – samazinājās par 37% (428 972 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 282 046 MWh, Polija caur LitPol Link – 43 165 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1 un 2 kabeļiem eksportēja 478 708 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 82%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 13 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 13%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 50%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 7 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 71%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājusies par 8 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 48%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājās par 3 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 96.7%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 8.9% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda jūnijā bija 536 085 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 56.8%

Jūnijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 38.66 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar maiju, cena palielinājās par 57.6%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, kad tā bija 44.65 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 13%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 17.97 eiro par megavatstundu līdz 98.51 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 95% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 98% no visām mēneša stundām.

Jūnijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 37.77 eiro par megavatstundu, kas bija par 51.0% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, par 13% zemāka (43.46 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 65% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 44% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 204 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 304 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi samazinājās par 19% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 15%. Jūnijā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% jeb nevienā no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 9% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā jūnijā sasniedza 42.45 GWh, kas ir par 28% vairāk kā maijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 82% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā jūnijā, salīdzinot ar maiju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (514%); Latvijā (34%), Lietuvā (71%), Somijā (-14%) un Zviedrijā (-21%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 65 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.