Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, janvārī, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 671 953 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā palielinājās līdz 53.54 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 90% apmērā.

2021. gada janvāris skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Janvārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 90%

Janvārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 90% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, ir palielinājies par 13.1 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš janvārī bija  671 953 MWh un, salīdzinājumā ar decembri, tas palielinājies par 1%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, palielinājies par 1.7%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar decembri palielinājies par 9%, bet, salīdzinot ar 2020. gada janvāri - samazinājies par 51%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar decembri palielinājies par 37%, bet, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, palielinājies par 165%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 606 231 MWh, kas ir par 19% vairāk nekā decembrī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri, samazinājies par 4%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 65% salīdzinājumā ar decembri un bija 669 357 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri – palielinājās par 36% (491 766 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 288 683 MWh, Polija caur LitPol Link – 45 880 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 381 344 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 55%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 24 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 14%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 22%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 11 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 50%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājās par 23 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 10%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 20 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 42.2%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda janvārī bija 920 552 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 23.6%

Janvārī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 53.54 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar decembri, cena palielinājās par 19.3%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, kad tā bija 30.82 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 74%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 31.64 EUR/MWh līdz 78.14 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 99.9% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 99.1% no visām mēneša stundām.

Janvārī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 53.55 EUR/MWh, kas bija par 17,7% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, par 74% augstāka (30.82 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 85% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 97%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 80% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 630 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 341 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 43% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 7%. Janvārī no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 5% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā janvārī sasniedza 39,93 GWh, kas ir par 28% vairāk, kā decembrī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 86% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā janvārī, salīdzinot ar decembri, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (64%); Latvijā (-16%), Lietuvā (43%), Somijā (61%) un Zviedrijā (-19%)Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 64 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.