Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā jūnijā neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 531 654 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 38.66 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 90% apmērā.

2020. gada jūnijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Jūnijs 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2019, MWh

Daugavas HES

164 526

-21%

74 630

Termoelektrostacijās*

233 979

83%

244 049

Vēja elektrostacijas

6 218

-52%

6 985

Koģenerācija (līdz 10MW)

17 917

-29%

23 244

Biomasa (līdz 10MW)

27 968

-15%

30 685

Biogāze (līdz 10MW)

25 266

-9%

25 692

Mazās HES (līdz 10MW)

3 167

-42%

1 389

Saules elektrostacijas

315

-9%

261

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

479 357

8%

406 935

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Jūnijs 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2019, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

312 892

-7%

510 335

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

260 596

16%

365 659

Latvijas elektroenerģijas saldo

52 297 (iztrūkums)

-38%

144 676 (iztrūkums)

 

Jūnijs 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2019, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

531 654

-4%

551 611

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

90%

10.1 (procentpunkti)

74%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

LV -> LT

26%

9

2.8%

68.2%

EE -> LV

48%

3

8.9%

96.7%

LBI -> LT

31%

17

3.3%

71.1%

LT -> LV

3%

-5

0.0%

31.4%

PL->LT

13%

-3

0.0%

37.1%

LT->PL

50%

7

23.2%

91.5%

SE4->LT

82%

-13

30.3%

100.0%

FI->EE

71%

-8

16.5%

100.0%

LV>EE

3%

-4

0.0%

29.0%

EE>FI

0%

0

0.0%

1.4%

LKAL>LT

94%

2

16.5%

100.0%

LT>SE4

1%

1

0.0%

13.3%

 

Jūnijs 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2019, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

268 579

54%

428 972

Imports no EU valstīm uz Baltiju

803 918

-26%

1 024 219

Jūnijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 90%

Jūnijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 90% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, ir palielinājies par 16.4 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūnijā bija  531 654 MWh un, salīdzinājumā ar maiju, tas samazinājies par 4%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, samazinājies par 4%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 21%, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūniju - palielinājies par 120%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar maiju palielinājies par 83%, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, samazinājās par 4%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 479 357 MWh, kas ir par 8% vairāk nekā maijā, bet salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju, palielinājies par 18%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājies par 54% salīdzinājumā ar maiju un bija 268 579 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju – samazinājās par 37% (428 972 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 282 046 MWh, Polija caur LitPol Link – 43 165 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1 un 2 kabeļiem eksportēja 478 708 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 82%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 13 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 13%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 50%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 7 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 71%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājusies par 8 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 48%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājās par 3 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 96.7%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 8.9% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda jūnijā bija 536 085 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 56.8%

Jūnijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 38.66 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar maiju, cena palielinājās par 57.6%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, kad tā bija 44.65 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 13%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 17.97 eiro par megavatstundu līdz 98.51 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 95% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 98% no visām mēneša stundām.

Jūnijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 37.77 eiro par megavatstundu, kas bija par 51.0% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, par 13% zemāka (43.46 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 65% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 44% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2019, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

28.26

45%

30.71

0.45

199.95

2.99

80.10

NP Igaunija

37.77

51.0%

43.46

0.72

255.03

13.76

98.51

NP Latvija

38.66

57.6%

44.65

0.72

255.03

17.97

98.51

NP Lietuva

38.65

58%

44.65

0.72

255.03

17.97

98.51

NP Zviedrija (SE4)

24.21

73%

27.71

0.45

199.95

1.64

80.10

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Jūnijs 2019, (%)

NP FI & EE

65%

-1.0

51%

NP EE & LV

95%

-2.6

93%

NP LV & LT

100%

-0.1

100%

NP LT & SE4

44%

6.4

37%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 204 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 304 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi samazinājās par 19% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 15%. Jūnijā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% jeb nevienā no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 9% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā jūnijā sasniedza 42.45 GWh, kas ir par 28% vairāk kā maijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 82% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā jūnijā, salīdzinot ar maiju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (514%); Latvijā (34%), Lietuvā (71%), Somijā (-14%) un Zviedrijā (-21%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 65 MWh.

 

 

Jūnijs 2020, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Jūnijs 2019, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

43.11

66%

37.86

Nebalansa cena Latvijā

43.41

67%

39.10

Nebalansa cena Lietuvā

43.41

67%

39.27

 

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

2236

1807

325%

1270%

Latvija

4130

1550

41%

20%

Lietuva

9798

3519

89%

34%

Somija

2552

9121

-6%

-16%

Zviedrija

432

2951

28%

-25%

 

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

204

304

-19%

15%

0%

9%

Igaunija

21

23

172%

2006%

0%

46%

Latvija

104

83

-10%

1%

22%

33%

Lietuva

79

197

-38%

9%

5%

15%

 

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.

 

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2019.gada 1.jūniju tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku