Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā jūlijā neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 598 537 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā palielinājās līdz 88.32 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 51% apmērā.

2021. gada jūlijs skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Jūlijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 51%

Jūlijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 51% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, ir palielinājies par 4,2 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūlijā bija 598 537 MWh un, salīdzinājumā ar jūniju, tas palielinājies par 8%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, palielinājies par 8%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūliju samazinājies par 60%, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūliju - samazinājies par 35%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūliju palielinājies par 60%, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, palielinājies par 177%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 307 269 MWh, kas ir par 13,3% mazāk nekā jūnijā, bet salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju, palielinājies par 17%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI un Lietuvas tirdzniecības apgabalu LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 37% salīdzinājumā ar jūniju un bija 215 092 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju – samazinājās par 6% (229 233 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 392 596 MWh, Polija caur LitPol Link – 136 529 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 539 858 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 93%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies par 36 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 39%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 20 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 31%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 2 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 71%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 11 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 66%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 1 procentpunktu. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 99.5%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 13.7% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda jūlijā bija 625 146 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 15.9%

Jūlijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 88.32 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar jūniju, cena palielinājās par 15.9%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, kad tā bija 31.80 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 178%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 63.90 EUR/MWh līdz 108.47 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 81.9% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 84.3% no visām mēneša stundām.

Jūlijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 83.78 EUR/MWh, kas bija par 16.9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, par 178% augstāka (30.10 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 75% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 24% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 786 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 327 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 23% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 14%. Jūlijā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 2% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā jūlijā sasniedza 27,41 GWh, kas ir par 14% mazāk, kā jūnijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 76% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā jūlijā, salīdzinot ar jūliju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (5%); Latvijā (-43%), Lietuvā (1%), Somijā (41%) un Zviedrijā (-45%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 50 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.