Eiropas Komisija publisko svarīgus energoinfrastruktūras projektus, kas integrē Eiropas energotirgus un daudzveidīgo piegādes maršrutus
Eiropas Komisija apstiprinājusi sarakstu ar 195 svarīgiem energoinfrastruktūras projektiem (pazīstami kā kopīgu interešu projekti jeb KIP), kaspalīdzēs sasniegt Eiropas enerģētikas un klimata politikas mērķus un ir svarīgi ES Enerģētikas savienības elementi. Minētajā sarakstā ir iekļautiarī AS "Augstsprieguma tīkls" realizējamie projekti - Kurzemes loks, Latvijas - Igaunijas 3. starpsavienojums, Pilnīga esošo 330 kV starpsavienojumu nomaiņa ar caurlaides spējas palielinājumu starp Latviju un Igauniju līdz 2024.gadam, Igaunijas - Latvijas trešāstarpsavienojuma iekšējais tīkla pastiprinājums Latvijas teritorijā ar pārvades līniju Rīgas TEC2 – Rīgas HES”. Iekļaušana šajā sarakstā ļaujpretendēt uz Eiropas finansējuma piesaisti to realizācijā.
Šie tā dēvētie kopīgu interešu projekti (KIP) paver iespēju, integrējot Eiropas energotirgus un daudzveidīgojot energoavotus un piegādesmaršrutus, pakāpeniski izveidot Enerģētikas savienību. Turklāt pieņemtie KIP palīdzēs izbeigt dažu dalībvalstu enerģētisko izolētību. Tie arīpaaugstinās atjaunojamo energoresursu īpatsvaru tīklā, samazinot oglekļa dioksīda emisijas. KIP atļauju piešķiršanas procedūras irpaātrinātas, tiem ir uzlaboti reglamentējošie noteikumi un tie var būt tiesīgi uz Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansiālo atbalstu. 2014.–2020. gada Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā Eiropas energoinfrastruktūrai ir piešķirts EUR 5,35 miljardu budžets, kas palīdz kopīgu interešu projektus īstenot ātrāk un padarīt tos investoriem pievilcīgākus.
Šis projektu saraksts ir 2013. gada oktobrī pieņemtā KIP saraksta atjauninājums. Ārkārtīgi lielā nepieciešamība pēc investīcijām energoinfrastruktūrā bija viens no iemesliem, kāpēc 2011. gadā tika ierosināta regula, kas nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (TEN-E pamatnostādnes). Šīs pamatnostādnes ir stratēģisks satvars ES ilglaicīgajam redzējumam par energoinfrastruktūru un ievieš kopīgu interešu projektu jēdzienu. Tās nosaka deviņus stratēģiski prioritāros infrastruktūras koridorus elektroenerģijas, gāzes un naftasnozarē un trīs ES mēroga infrastruktūras prioritātes elektromaģistrāļu, viedo elektrotīklu un oglekļa dioksīda transportēšanas tīklu jomā.
Galīgo kopīgo interešu projektu sarakstu Komisija ir apstiprinājusi, balstoties uz rūpīgo apzināšanu un izvērtēšanu, ko veikušas ar TEN-E regulu izveidotās reģionālās grupas. Reģionālajās grupās ietilpst dalībvalstu pārstāvji, elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E un ENTSO-G) pārstāvji, nacionālo pārvades sistēmu operatori un projektu virzītāji, valstu regulatīvās iestādes un Energoregulatoru sadarbības aģentūra. Ir ņemtas vērā arī sabiedriskajā apspriešanā gūtās atsauksmes. Visbeidzot, reģionālie saraksti jāpieņem tā dēvētajai Augsta līmeņa lēmējstruktūrai, kurā ietilpst dalībvalstu un Komisijas augsta ranga amatpersonas, un pēc tam deleģētā akta procedūrā ES kopīgo interešu projektu sarakstu oficiāli var pieņemt Komisija.