Elektromagnētiskais lauks

DJI_0131 copy_sized.jpgCilvēka radītā elektromagnētiskā lauka (EML) starojuma avoti ir elektrība jeb visas elektriskās un elektroniskās ierīces un aparāti, radari, mobilo telefonu bāzes stacijas un citas bezvadu sakaru iekārtas un sistēmas. Izņēmums nav arī elektropārvades līnijas un apakšstacijas, kas ir AST pārziņā.

Ņemot vērā sabiedrības interesi par EML ietekmi uz cilvēka veselību, attīstoties jaunākajām tehnoloģijām un pieaugot EML starojuma avotu skaitam un daudzveidībai, piedāvājam iepazīties ar atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par EML, kas rodas augstsprieguma līniju un apakšstaciju tiešā tuvumā.

+ Kādas ir pieļaujamās EML starojuma normas un kas to nosaka?

EML_icona.pngGan Latvijas, gan arī Eiropas Savienības līmenī ir noteiktas maksimāli pieļaujamās EML normas.

Latvijā elektrotīkls darbojas ar 50 Hz frekvenci. Šādas frekvences EML pieļaujamos robežlielumus elektrisko lauku intensitātei (maksimāli 5000V/m) un magnētiskās plūsmas blīvumam (maksimāli 100 µT) nosaka Eiropas Savienības rekomendācija iedzīvotāju aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka iedarbību („Padomes 1999. gada 12. jūlija rekomendācija elektromagnētisko lauku (0Hz līdz 300GHz) iedarbības uz vispārējo sabiedrību ierobežošanai” (1999/519/EK, angļu valodā)).

Tādi paši maksimālie lielumi ir iestrādāti arī Latvijas Ministru kabineta noteikumos (Ministru kabineta noteikumi Nr. 637, 2018. gada 16. oktobris).

+ Kāds ir EML AST objektos – zem elektropārvades līnijām un apakšstaciju teritorijās?

EML_icona.pngSaskaņā ar veiktajiem mērījumiem, visās elektrolīniju aizsargjoslās vienmēr ir bijis vairākās reizes zemāks EML starojums nekā atļauts, savukārt darbam apakšstaciju teritorijās atbilstoši pieļaujamajiem robežlielumiem ir izstrādāti darbu veikšanas grafiki, kuru ievērošanai tiek stingri sekots līdzi.

Atrodoties maksimāli tuvu vai tieši zem augstsprieguma gaisa pārvadu līnijām, ir visaugstākais EML. Palielinoties attālumam no augstsprieguma elektrības pārvadu līniju centra līnijas, attiecīgi samazinās arī EML iedarbības līmeņi.


Magnētiskā lauka starojums arī tiešā augstsprieguma elektrolīnijas tuvumā parasti ir 25 līdz 30 miktoteslu (µT) robežās, bet pie elektrolīnijas aizsargjoslas robežas tas tuvinās nullei, kamēr Latvijā un arī pasaulē atļautais līmenis ir 100 mikroteslas (µT) jeb 3-4 reizes lielāks nekā visbiežāk AST līnijās konstatēts.


Līdzīgi ir arī ar elektrisko lauku – vietās, kur ir lielāka vadu nokare jeb vadi atrodas tuvāk zemei, un atkarībā no režīma, kad sprieguma vērtības ir augstākas, tad arī elektriskā lauka intensitātes vērtības dažkārt tuvinās pieļaujamajam robežlielumam – 5000 volti uz metru (V/m), taču parasti līmenis ir zemāks, ārpus aizsargjoslas šie lielumi ir nebūtiski un vienmēr atļautajās robežās.

Eiropas Savienība savās rekomendācijās norāda, ka, lai aizsargātu iedzīvotājus no iespējami kaitīgiem bioloģiskiem efektiem, saistībā ar EML, kurus rada augstsprieguma gaisa pārvadu līnijas, ir jāievēro un jāizvērtē emitēto lauku līmeņi, jo nav pietiekami tikai ievērot drošības attālumus. Šī prasība attiecas galvenokārt uz magnētiskajiem laukiem, jo to līmeņi nav tikai atkarīgi no līnijas sprieguma, bet gan lielākā mērā  no elektriskās strāvas plūsmas vados, kā arī no balstu veida, sistēmu skaita, zemsprieguma līniju attāluma, fāzes līniju skaita u.c. būtiskiem faktoriem. Tādēļ galvenokārt ir jāievēro Eiropas Savienības Rekomendācijā noteiktās robežvērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz pašlaik pieejamām labākajām zinātnisko pētījumu atziņām un nodrošina vispārējās sabiedrības aizsardzību pret visiem EML iedarbības efektiem.

+ Vai un kā tiek sekots līdzi EML, būvējot jaunus energoapgādes objektus vai pārbūvējot esošos?

EML_icona.pngAST, būvējot jaunas vai pārbūvējot esošās apakšstacijas un elektropārvades līnijas, ievēro visus Latvijas likumdošanā un Eiropas Savienības rekomendācijās noteiktās robežvērtības attiecībā uz vides aizsardzības un veselības nekaitīguma prasībām saistībā ar EML starojumu.


Saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, visās elektrolīniju aizsargjoslās vienmēr ir bijis vairākās reizes zemāks EML starojums nekā atļauts, savukārt darbam apakšstaciju teritorijās atbilstoši pieļaujamajiem robežlielumiem ir izstrādāti darbu veikšanas grafiki, kuru ievērošanai tiek stingri sekots līdzi.


 

+ Cik tālu no elektropārvades līnijām pieļaujama dzīvojamo ēku apbūve?

EML_icona.pngŅemot vērā EML potenciālo ietekmi, augstsprieguma pārvades līniju aizsargjoslās nav pieļaujama dzīvojamo ēku apbūve, taču tur var atrasties dažādas citas būves. Ārpus pilsētām un ciemiem gar augstsprieguma līnijām aizsargjoslas ir noteikta 30 metru attālumā no malējiem vadiem, savukārt pilsētās un ciemos aizsargjoslas ir 7 metru platumā no malējā vada (110 kilovoltu līnijām) vai 12 metri (330 kilovoltu līnijām). Plašāk par šo iespējams lasīt sadaļā AST mājas lapā sadaļā Aizsargjoslas:

+ Kāds ir magnētiskā lauka starojums dažādām sadzīves elektroiekārtām?

EML_icona.pngDrošā attālumā no augstsprieguma līnijām magnētiskā starojuma lauks ir ievērojami zemāks nekā dažādām sadzīves iekārtām, kuru starojums pat vairākas reizes var pārsniegt pieļaujamo.

Valsts darba inspekcijas izdevumā "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē" (autori - asoc. prof. JĀNIS DUNDURS un Dr. med. zin. DAGMĀRA SPRŪDŽA, pieejams http://osha.lv/lv/topics/1.6.pdf) attiecībā uz magnētisko starojumu no dažādām sadzīves iekārtām minēti šādi dati (maksimāli pieļaujamais ir 100 µT):

Sadzīves elektropiederumu vidējā magnētiskā indukcija

Elektropiederuma nosaukums

3 cm attālumā, µT

30 cm attālumā, µT

Putekļu sūcējs

200–800

2–20

Gludeklis

8–30

0,12–0,3

Veļas mašīna

0,8–50

0,15–3

TV

2,5–50

0,04–2

Mikroviļņu krāsns

73–200

4–8

Elektriskā plīts

1–50

0,15–0,5

Matu žāvētājs

6–2000

0,01–7

Bārdas skujamais aparāts

15–1500

 0,08–9

Dators

0,5–30

~0,01–0,1