Pieslēgumi pārvades sistēmai

Pirms pieteikuma sagatavošanas Sistēmas dalībniekam ir jāizvērtē pieslēguma vieta, ņemot vērā plānoto jaudu ilgtermiņā un izmaksas par elektroenerģiju, pamatojoties uz pieslēguma tarifu. Sistēmas dalībnieki ar jaudu līdz 10MVA pārsvarā izvēlas ierīkot pieslēgumus pie elektroenerģijas sadales sistēmas, savukārt lielākas jaudas pieslēgumu var plānot pie elektroenerģijas pārvades sistēmas.

Pirms pieteikuma sagatavošanas ierosinām izrunāt iespējamos pieslēguma risinājumus. Par vēlamo tikšanos ar uzņēmuma speciālistiem par pieslēguma ierīkošanu lūdzam rakstīt uz elektroniskā pasta adresi: [email protected].

Pieteikumu ar dokumentiem jāiesniedz elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi: [email protected]. Pieteikumam un dokumentiem ir jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu

Sistēmas dalībniekiem

• Sistēmas dalībnieka pieslēgšanai pie elektroenerģijas pārvades sistēmas vai esošā pieslēguma tehnisko parametru maiņai
• Pieteikums par galalietotāja speciālā pieslēguma ierīkošanu pārvades sistēmai
• Sistēmas dalībnieka pieteikuma pielikums Nr.9: Elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma pretendentiem

Tehniskās prasības (Tehniskos noteikumus) Lietotājiem un Ražotājiem izdod 60 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

Vienlaikus ar Tehniskajām prasībām Ražotājam nosūta maksas aprēķinu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Ja tehnisko noteikumu izstrāde ir komplicēta un to sagatavošanai nepieciešams ilgāks laika periods vai lietotājs sistēmas operatoram nav iesniedzis visu nepieciešamo informāciju, par tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu sistēmas operators rakstveidā informē sistēmas Lietotāju/Ražotāju.

Komplicēti gadījumi:

1. Tehnisko prasību (TP) izstrādē jāparedz vismaz vienas apakšstacijas vai vairāku vienas elektropārvades līnijas vai vairāku līniju posmu pārbūve.
2. Neatkarīgi no pieprasītā pārvades sistēmas pakalpojuma veida pieteicēja pieprasītā jauda pārsniedz 450MW.
3. 15 dienu laikā, sākot no pirmā pieteikuma saņemšanas, tiek saņemti pieteikumi (neatkarīgi no pieprasītā pārvades sistēmas pakalpojuma veida), kuru plānotajās tehniskajās prasībās pieslēguma tehniskais risinājums ir savstarpēji saistīts.
4. 15 dienu laikā, sākot no pirmā pieteikuma saņemšanas, elastīgajam pakalpojuma vienā sektorā ir saņemti vairāk par 5 pieteikumiem.
5. Vienā pieslēguma punktā vēlas pieslēgt ražotāju un/vai lietotāju un/vai uzkrātuvi.
6. Ja pieslēguma ierīkošanai ir iespējami vairāki risinājumi un ir jāveic to saskaņošana ar iesaistītajām pusēm, no kurām atkarīgs pieslēguma tehniskais risinājums, tai skaitā pieslēguma iespējamība.
7. Jebkurš cits gadījums, kur pieslēguma tehniskais risinājums objektīvi ir uzskatāms par sarežģītu vai atšķirīgu no tipveida tehniskā risinājuma (AST, izsniedzot vēstuli par komplicētā gadījuma statusu un tehnisko prasību izstrādes termiņa pagarinājumu, sniedz pamatojumu atbilstībai šim punktam).

Orientējošās pieslēguma izmaksas (aktualizētas 07.05.2025):

Tabulā ir minētas orientējošās izmaksas un tās var mainīties. Precīzas pieslēguma izmaksas nosaka, veicot iepirkuma procedūras.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 9. pantu:

9.¹ pants. Drošības nauda sistēmas jaudas rezervēšanai:

(1) Elektroenerģijas ražotājs maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai, ierīkojot jaunu pieslēgumu vai izmantojot jau esošo, neatkarīgi no tā, vai nepieciešama jaunu elektroietaišu izbūve vai jau esošo pārbūve, un sistēmas pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem.

(2) Elektroenerģijas uzkrātuves operators maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja elektroenerģijas uzkrātuvi plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai šā likuma 15.² pantā minētā konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai un tās pieslēgumā atļautā nodošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem.

(3) Regulators nosaka šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās drošības naudas aprēķina metodiku un maksāšanas kārtību.

(4) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto drošības naudu sistēmas operators pēc elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanas sistēmai atmaksā elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram.

(5) Sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto drošības naudu, ja tā elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve netiek pieslēgta elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.

(6) Elektroenerģijas galalietotājs, izņemot sadales sistēmas operatoru, maksā pārvades sistēmas operatoram drošības naudu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja elektroenerģijas pārvades sistēmai plānots pieslēgt jaunu elektroenerģijas galalietotāja objektu. Regulators nosaka metodiku, atbilstoši kurai aprēķina drošības naudas apmēru, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas galalietotājs nodrošina drošības naudu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto drošības naudu pārvades sistēmas operators pēc galalietotāja objekta pieslēgšanas elektroenerģijas pārvades sistēmai atmaksā elektroenerģijas galalietotājam.

(8) Pārvades sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas galalietotājam šā panta sestajā daļā minēto drošības naudu, ja galalietotāja objekts netiek pieslēgts elektroenerģijas pārvades sistēmai no pārvades sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.

Drošības naudas aprēķina metodiku elektroenerģijas nozarē nosaka:

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/21 (Rīgā 2025. gada 9. oktobrī (prot. Nr. 38, 3.p.)): 

Drošības naudas aprēķina metodika elektroenerģijas nozarē

1. Drošības naudas aprēķina metodika (turpmāk – metodika) elektroenerģijas nozarē nosaka:

1.1. metodi, atbilstoši kurai aprēķina drošības naudu, kuru:

1.1.1. elektroenerģijas ražotājs maksā attiecīgajam sistēmas operatoram, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai, ierīkojot jaunu pieslēgumu vai izmantojot jau esošo;

1.1.2. elektroenerģijas uzkrātuves operators maksā attiecīgajam sistēmas operatoram, ja elektroenerģijas uzkrātuvi plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai;

1.1.3. elektroenerģijas galalietotājs maksā pārvades sistēmas operatoram, ja elektroenerģijas pārvades sistēmai plānots pieslēgt jaunu elektroenerģijas galalietotāja objektu.

1.2. drošības naudas maksāšanas kārtību.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. drošības nauda – šajā metodikā noteiktā kārtībā noteikta naudas summa par sistēmas jaudas rezervēšanu konkrēta sistēmas dalībnieka objekta pieslēgšanai elektroenerģijas sistēmai;

2.2. sistēmas dalībnieks – šīs metodikas izpratnē elektroenerģijas ražotājs, elektroenerģijas uzkrātuves operators un elektroenerģijas galalietotājs, kura elektroietaises pieslēdz elektroenerģijas sistēmai;

2.3. sistēmas jaudas rezervēšana – šīs metodikas izpratnē sistēmas operatora pienākums līdz šīs metodikas 1.1.apakšpunktā minēto iekārtu un objektu pieslēgšanai elektroenerģijas sistēmai rezervēt brīvo sistēmas jaudu šīs metodikas 1.1.apakšpunktā minēto iekārtu un objektu pieslēgšanai ar nosacījumu, ka sistēmas dalībnieks izpilda šajā metodikā un attiecīgajos sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktās prasības.

3. Lai noteiktu drošības naudu, kuru sistēmas dalībnieks maksā attiecīgajam sistēmas operatoram par šīs metodikas 1.1.apakšpunktā minēto iekārtu un objektu pieslēgšanu elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai, pārvades sistēmas operators aprēķina drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību saskaņā ar šādu formulu:

kur,

R_MW – drošības nauda par vienu jaudas rezervēšanas vienību [EUR/MW];

I_izb.izm – pārvades sistēmas operatora kopējās iepriekšējo piecu kalendāro gadu izmaksas [EUR], kas saistītas ar 110 kV apakšstaciju izbūvi vai rekonstrukciju;

N_traf – kopējās iepriekšējo piecu kalendāro gadu laikā 110 kV apakšstacijās ierīkotās jaudas apmērs [MW].

4. Drošības naudas par vienu jaudas rezervēšanas vienību aprēķinu pārvades sistēmas operators veic vienu reizi piecos gados un iesniedz apstiprināšanai Regulatoram kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju. Drošības nauda par vienu jaudas rezervēšanas vienību stājas spēkā Regulatora lēmumā noteiktajā termiņā.

5. Drošības naudas par vienu jaudas rezervēšanas vienību aprēķinu nākamo piecu gadu periodam pārvades sistēmas operators iesniedz Regulatoram ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms perioda, kuram Regulators apstiprinājis drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību, beigām.

6. Ja periodā pēc Regulatora lēmuma, ar kuru apstiprināta drošības nauda par vienu jaudas rezervēšanas vienību, spēkā stāšanās būtiski mainījušas izmaksas, kas saistītas ar 110 kV apakšstaciju izbūvi vai rekonstrukciju, vai iestājušies citi apstākļi, kuru dēļ drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību ir pamats pārskatīt ātrāk nekā piecu gadu laikā, pārvades sistēmas operators pēc savas iniciatīvas vai Regulatora noteiktajā termiņā iesniedz jaunu aprēķinu drošības naudai par vienu jaudas rezervēšanas vienību.

7. Pārvades sistēmas operators drošības naudu sistēmas jaudas rezervēšanai konkrēta pieslēguma ietvaros nosaka:

7.1. reizinot drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību ar sistēmas dalībniekam izsniegtajās tehniskajās prasībās noteikto rezervēto brīvo sistēmas jaudu elektroenerģijas nodošanai pārvades sistēmā, ja elektroenerģijas sistēmai plānots pieslēgt jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu;

7.2. reizinot drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību ar sistēmas dalībniekam izsniegtajās tehniskajās prasībās noteikto rezervēto brīvo sistēmas jaudu elektroenerģijas saņemšanai no pārvades sistēmas, ja elektroenerģijas sistēmai plānots pieslēgt jaunu elektroenerģijas galalietotāja objektu;

7.3. reizinot drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību ar sistēmas dalībniekam izsniegtajās tehniskajās prasībās noteikto rezervēto brīvo sistēmas jaudu elektroenerģijas nodošanai pārvades sistēmā vai elektroenerģijas saņemšanai no pārvades sistēmas, izvēloties lielāko, ja elektroenerģijas sistēmai plānots pieslēgt elektroenerģijas uzkrātuvi;

7.4. reizinot drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību ar sistēmas dalībniekam izsniegtajās tehniskajās prasībās noteikto rezervēto brīvo sistēmas jaudu, summējot rezervēto jaudu elektroenerģijas nodošanai pārvades sistēmā un saņemšanai no pārvades sistēmas, ja vienā pieslēgumā tiek rezervēta brīvā sistēmas jauda vairāku šīs metodikas 7.1., 7.2. vai 7.3. apakšpunktā minēto iekārtu un objektu pieslēgšanai. Summējot šajā apakšpunktā minētās jaudas, sistēmas operators ņem vērā pieslēdzamo iekārtu un objektu īpatnības.

8. Sadales sistēmas operators drošības naudu sistēmas jaudas rezervēšanai konkrēta pieslēguma ietvaros nosaka, reizinot drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību ar sistēmas dalībniekam izsniegtajās tehniskajās prasībās noteikto rezervēto brīvo sistēmas jaudu elektroenerģijas nodošanai sadales sistēmā.

9. Neatkarīgi no konkrētajam sistēmas dalībniekam tehniskajās prasībās noteiktās rezervētās brīvās sistēmas jaudas šīs metodikas 1.1.apakšpunktā noteikto iekārtu un objektu pieslēgšanai drošības nauda nevar pārsniegt drošības naudu, kas aprēķināta, ja rezervētā kopējā brīvā sistēmas jauda būtu 100 megavati.

10. Drošības naudu sistēmas jaudas rezervēšanai sistēmas dalībnieks nodrošina vienā no šādiem veidiem pēc sistēmas dalībnieka izvēles:

10.1. iemaksājot sistēmas operatora kontā depozīta maksājumu sistēmas operatora noteiktās drošības naudas apmērā;

10.2. iesniedzot sistēmas operatoram Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta finanšu pakalpojumu sniedzēja saistību izpildes garantiju, kuras nosacījumi saskaņoti ar sistēmas operatoru.

11. Finanšu pakalpojumu sniedzēja garantiju sistēmas operators atzīst par pienācīgu nodrošinājumu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

11.1. garantiju ir izdevis finanšu pakalpojumu sniedzējs, kuram vai kura grupai ilgtermiņa kredītreitings ir vismaz Baa1 saskaņā ar Moodys's aģentūru vai BBB+ saskaņā ar Standard&Poor‘s aģentūru, vai BBB+ saskaņā ar Fitch Ratings aģentūru ilgtermiņa aizņemšanās ārvalstu valūtā. Ja finanšu pakalpojumu sniedzējam vai tā grupai vismaz viena šajā punktā norādītā kredītreitinga aģentūra ir piešķīrusi norādīto ilgtermiņa kredītreitingu, tad tiek pieņemts, ka šāda finanšu pakalpojumu sniedzēja vai tā grupas izdotā garantija ir piemērota;

11.2. garantija ir spēkā līdz brīdim, kad šīs metodikas 1.1.apakšpunktā minētā iekārta vai objekts ir pieslēgts elektroenerģijas sistēmai;

11.3. garantija ir pirmā pieprasījuma un neatsaucama.

12. Sistēmas dalībnieks ne vēlāk kā 60 dienu laikā no tehnisko prasību izsniegšanas dienas iemaksā sistēmas operatora norādītājā kontā sistēmas operatora aprēķināto drošības naudu vai iesniedz sistēmas operatoram finanšu pakalpojumu sniedzēja saistību izpildes garantiju.

13. Sistēmas operators pieslēguma līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā atmaksā sistēmas dalībniekam drošības naudu vai nodrošina dokumentus, kas garantijas izsniedzēju atbrīvo no tā saistībām nodrošināt drošības naudu.

14. Pārvades sistēmas operators pirmo drošības naudas aprēķinu par vienu jaudas rezervēšanas vienību, ievērojot šīs metodikas 3.punktu, iesniedz apstiprināšanai Regulatoram līdz 2025.gada 14.novembrim.

15. Sistēmas operators drošības naudu sistēmas jaudas rezervēšanai aprēķina saskaņā ar šo metodiku pieslēgumiem, kuru ierīkošanai tehniskās prasības izsniegtas pēc 2025.gada 30.novembra.

16. Metodika stājas spēkā 2025.gada 10.novembrī.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 115: Par drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību elektroenerģijas nozarē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) 2025. gada 11. novembrī saņēma akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls", reģistrācijas numurs: 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (turpmāk - AS "Augstsprieguma tīkls"), 2025. gada 11. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4793, ar kuru apstiprināšanai iesniegts aprēķins drošības naudai par vienu jaudas rezervēšanas vienību, kā arī drošības naudas par vienu jaudas rezervēšanas vienību aprēķinu pamatojošā informācija.

Regulators konstatē un secina

1. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 9.¹ panta pirmajai un otrajai daļai elektroenerģijas ražotājs maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai, ierīkojot jaunu pieslēgumu vai izmantojot jau esošo, neatkarīgi no tā, vai nepieciešama jaunu elektroietaišu izbūve vai jau esošo pārbūve, un sistēmas pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem. Elektroenerģijas uzkrātuves operators maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja elektroenerģijas uzkrātuvi plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai šā likuma 15.² pantā minētā konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai un tās pieslēgumā atļautā nodošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 9.¹ panta sesto daļu elektroenerģijas galalietotājs, izņemot sadales sistēmas operatoru, maksā pārvades sistēmas operatoram drošības naudu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja elektroenerģijas pārvades sistēmai plānots pieslēgt jaunu elektroenerģijas galalietotāja objektu.

2. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 9.¹ panta trešajai un sestajai daļai Regulators nosaka šā panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās drošības naudas aprēķina metodiku un maksāšanas kārtību.

3. Saskaņā ar Regulatora 2025. gada 9. oktobra lēmuma Nr. 1/21 "Drošības naudas aprēķina metodika elektroenerģijas nozarē" (turpmāk - Metodika) 3.punktu, lai noteiktu drošības naudu, kuru sistēmas dalībnieks maksā attiecīgajam sistēmas operatoram par šīs metodikas 1.1. apakšpunktā minēto iekārtu un objektu (elektroenerģijas ražošanas iekārtas, elektroenerģijas uzkrātuves, elektroenerģijas galalietotāja objekta) pieslēgšanu elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai, pārvades sistēmas operators aprēķina drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību saskaņā ar šajā punktā noteikto formulu (metodiku).

4. Atbilstoši Metodikas 4. punktam drošības naudas par vienu jaudas rezervēšanas vienību aprēķinu pārvades sistēmas operators veic vienu reizi piecos gados un iesniedz apstiprināšanai Regulatoram kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju. Saskaņā ar Metodikas 14. punktu pārvades sistēmas operators pirmo drošības naudas aprēķinu par vienu jaudas rezervēšanas vienību, ievērojot šīs metodikas 3. punktu, iesniedz apstiprināšanai Regulatoram līdz 2025. gada 14. novembrim.

5. Regulators 2025. gada 30. aprīlī izsniedza AS "Augstsprieguma tīkls" licenci Nr. E13001 elektroenerģijas pārvadei. Atbilstoši izsniegtās licences nosacījumiem AS "Augstsprieguma tīkls" pilda elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkcijas visā Latvijas Republikas teritorijā.

6. AS "Augstsprieguma tīkls" iesniedza Regulatoram aprēķinu drošības naudai par vienu jaudas rezervēšanas vienību un to pamatojošo informāciju Metodikas 3. un 4. punktā noteiktajā kārtībā. Izvērtējot AS "Augstsprieguma tīkls" iesniegto aprēķinu un to pamatojošo informāciju, secināms, ka drošības nauda par vienu jaudas rezervēšanas vienību aprēķināta atbilstoši Metodikas 3. punktā noteiktajai metodei.

7. Regulatora padomes sēdē AS "Augstsprieguma" pārstāvji neiebilda sagatavotajam lēmuma projektam.

Saskaņā ar Metodikas 3. un 4. punktu, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 9.¹ panta pirmo, otro un sesto daļu, likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9. panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma 55. panta 1. punktu un 63. panta pirmās daļas 1. punktu,

padome nolemj:

1. apstiprināt drošības naudu par vienu jaudas rezervēšanas vienību 20852,40 euro par vienu megavatu;

2. noteikt, ka šā lēmuma lemjošās daļas 1. punktā apstiprinātā drošības nauda par vienu jaudas rezervēšanas vienību stājas spēkā 2025. gada 1. decembrī.

Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Vienošanās ir dokuments, kuru PSO noslēdz ar Lietotāju vai Ražotāju, un kurā apraksta PSO, Lietotāja vai Ražotāja pienākumus un atbildību: kurš veiks iepirkuma procedūru organizēšanu, kurš ierosinās būvniecību un kādi ir apmaksas nosacījumi, kā arī apraksta daudzus citus ar pieslēguma ierīkošanu savstarpēji risināmos jautājumus (apbūves tiesības, iekārtu specifikācijas utt.).

Vienošanās paraugs - ar ražotājiem elastīgajam pakalpojumam - ir atrodams šeit.

Vienošanās paraugs - ar elektroenerģijas uzkrātuvju operatoriem (BESS) ierobežojošajam pakalpojumam - ir atrodams šeit.

Vienošanās paraugs – par LIETOTĀJA jauna elektroenerģijas pārvades sistēmas pieslēguma ierīkošanu – ir atrodams šeit

Lietotāju vai Ražotāju lūdzam iepazīstieties ar pilnu procesa shēmu zemāk un paralēlā procesa 10. soli par nekustamā īpašuma jautājumiem.

Plānojot būvkomersanta un iekārtu piegādātāja izvēli pieslēguma ierīkošanai (vai tehnisko parametru maiņai), nepieciešams ievērot vispārējās AS "Augstsprieguma tīkls" izvirzītās prasības būvkomersantiem un iekārtu piegādātājiem. Vispārējās prasības var tikt papildinātas ar citām prasībām, ņemot vērā konkrēta projekta apjomu un specifiku.

Būvkomersantiem un iekārtu piegādātājiem (ja zemāk uzskaitītajās prasībās iekārtu piegādātājs nav minēts, tad tā prasība uz iekārtu piegādātāju neattiecas) jāatbilst šādā vispārējām prasībām:

1. Būvkomersants ir reģistrēts Būvkomersantu reģistrā;
2. Būvkomersantam un iekārtu piegādātājam izsniegts ISO 9001 vai ekvivalents sertifikāts, vai citi pierādījumi par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem;
3. Būvkomersantam un iekārtu piegādātājam izsniegts vides vadības un audita sistēmas (EMAS) vai ekvivalents sertifikāts, vai ISO 14001 vai ekvivalents sertifikāts, vai citi Pretendenta iesniegti pierādījumi par līdzvērtīgu kvalitātes vadības pasākumu īstenošanu vai darbības atbilstību vides aizsardzības prasībām;
4. Uz būvkomersantu un iekārtu piegādātāju neattiecas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā minētie izslēgšanas nosacījumi;
5. Pēdējo 2 (divu) pārskata gadu laikā būvkomersantam un iekārtu piegādātājam ikgadējais neto apgrozījums nav mazāks par 80% no plānotā projekta summas (pieslēguma ierīkošanas vai tehnisko parametru maiņas kopēju izmaksu summas);
6. Būvkomersantam un iekārtu piegādātājam pēdējo 5 (piecu) gadu laikā ir pieredze 110kV un/vai augstāka sprieguma energoapgādes objektu izbūvē vai pārbūvē, kā arī preču piegādē;
7. Būvkomersantam jāspēj apliecināt, ka darbu izpildei tas nodrošinās atbilstošas kvalifikācijas personālu pietiekamā apjomā (sertificēti projektētāji un būvdarbu veicēji, ekspertīzes veicēji, autoruzraugi utt.);
8. Būvkomersanta personāla atalgojumam ir jāatbilst vismaz 80% līmenim no VID publicētās vidējās stundas tarifa likmes konkrētajā profesiju grupā.;
9. Būvkomersants un iekārtu piegādātājs nav iekļauts Latvijai saistošajos sankciju sarakstos.

Saskaņā ar noslēgto vienošanos PSO izstrādā iepirkuma dokumentāciju iepirkumu veikšanai. Par PSO daļu PSO sagatavo projektēšanas uzdevumu projektēšanas darbiem, tehniskās specifikācijas iekārtu piegādei, tehnisko uzdevumu būvdarbu veicējam un citus dokumentus (nolikums, līgumi utt.).

Saskaņā ar noslēgto vienošanos tiek veiktas visas nepieciešamās iepirkuma procedūras.

Pieslēguma līgumu noslēdz, kad ir veiktas visas iepirkuma procedūras un zināmas visas izmaksas.

Pēc pieslēguma līguma noslēgšanas PSO noslēdz līgumus ar iepirkumu procedūru uzvarētājiem (PSO daļai), neatkarīgi no tā, kurš veicis iepirkuma procedūru.

Pieslēguma līgums elastīgajam pakalpojumam - ir atrodams šeit.

Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem tiek veikta pieslēguma projektēšana un izbūve, kā arī iekārtu piegāde.

Pēc būvdarbu pabeigšanas ir divas ekspluatācijas nodošanas procedūras:

1. AS "Augstsprieguma tīkls" pieņem ekspluatācijā jaunā pieslēguma AS "Augstsprieguma tīkls" daļu. Lai to izdarītu, ir jāveic pārbaudes ar slodzi un tādēļ ražotājam jānodrošina vismaz 10% (desmit procentus) no Tehniskajās prasībās noteiktās uzstādītās jaudas vai vismaz 5 MW atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka;
2. Elektrostacija ir jānodod ekspluatācijā saskaņā ar kārtībām, kuras pieejamas 9. soļa aprakstā.

Lietotājiem:

Pirms pārbaužu un testu veikšanas tiek noslēgts sistēmas pakalpojuma līgums. Testi un pārbaudes jāveic saskaņā ar Eiropas komisijas 2016.gada 17.augusta Regulu 2016/1388, ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu un Tīkla kodeksu.

Ražotājiem:

Pirms pārbaužu un testu veikšanas tiek noslēgts sistēmas pakalpojuma līgums. Testi un pārbaudes jāveic saskaņā ar Eiropas komisijas 2016.gada 14.aprīļa Regulu 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām un Tīkla kodeksu.

Sistēmas pakalpojuma līguma paraugs ir atrodams šeit.

Ekspluatācijā pieņemšanas un pārbaužu veikšanas kārtība ir izstrādāta, ievērojot Regulas 2016/631 un Regulas 2016/1388 prasības, kā arī Tīkla kodeksa elektroenerģijas nozarē prasības.

Pieslēguma ierīkošanas gaitā pastāv divas ekspluatācijā nodošanas procedūras: AST elektroietaises (AST  apakšstacijas, EPL) nodošana ekspluatācijā un Ražotāja elektrostacijas vai Lietotāja pieprasījumietaises, vai Sadales sistēmas operatora (SSO) sadales ietaises nodošana ekspluatācijā.

Atbilstoši AST un Ražotāja/Lietotāja/SSO noslēgtai vienošanās kārtībai, trīs gadu izbūves termiņš uzskatāms par izpildītu, ja izpildās šādi nosacījumi:

• Ražotājs/Lietotājs/ SSO ir saņēmis Pagaidu ekspluatācijas Paziņojumu (PEP);
• AST ir pieņēmis ekspluatācijā savu elektroietaisi (AST apakšstacija, EPL);
• Ir saņemts būvvaldes akts par AST elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā;
• AST elektroietaises un Ražotāja/Lietotāja/ SSO pievienojuma pieņemšanas 72h kopējā pārbaude ir sekmīga.

Ekspluatācijā pieņemšanas un Pārbaužu veikšanas kārtība

Ja pieslēguma ierīkošana ir saistīta ar jaunas AS "Augstsprieguma tīkls" apakšstacijas vai tās daļas būvniecību, tad pieslēguma ierīkotājam ir jānodrošina apakšstacijai vai tās daļai nepieciešamais zemes gabals:

• jāsagatavo un jāsaskaņo ar AST apakšstacijas zemes vienības vai tās daļas shēma ar robežām un plānoto elektroiekārtu novietojumu;
• jāsagatavo un jāreģistrē Valsts zemes dienestā zemes vienības daļas robežu plāns vai shēma;
• līdz būvniecības ierosināšanai jānoslēdz apbūves tiesību līgums, kas paredz zemes īpašnieka pienākumu izdalīt apakšstacijas būvniecībai nepieciešamo zemi un atsavināt to par labu AST par kadastrālo vērtību, vai jānoslēdz AST apakšstacijas būvniecībai nepieciešamās zemes pārdošanas darījums par kadastrālo vērtību, ja apakšstacijas būvniecībai nepieciešamā zeme sagatavota atsavināšanai un atbilst plānotajam apakšstacijas novietojumam;
• ja noslēgts apbūves tiesību līgums ar tiesībām apakšstacijas būvniecībai nepieciešamo zemi atsavināt, zemes iegādes līgums jānoslēdz līdz sistēmas pakalpojuma līguma noslēgšanai;
• savlaicīgi, pēc zemes vienības daļas robežu plāna vai shēmas sagatavošanas un saskaņošanas ar AST, jāuzsāk zemes ierīcības projekta sagatavošana zemes īpašuma sadalei un AST apakšstacijas zemes vienības nodalīšanai;
• jāsagatavo zemes robežu plāni zemes ierīcības projektā paredzētajām zemes vienībām;
• jānoslēdz ar AST zemes gabala iegādes līgums un jāreģistrē zemesgrāmatā;
• jāsagatavo ceļa servitūta shēma piebraucamajam ceļam AST apakšstacijai;
• jānoslēdz servitūta līgums ar AST un jāreģistrē zemesgrāmatā.

Plānotās apakšstacijas un elektrolīniju novietojumu paredzēt vēja elektrostacijas maksimālā augstuma (ieskaitot rotora spārnu garumu) plus 10 metru attālumā.

Ar zemi saistītus jautājumus aicinām risināt savlaicīgi, pēc pirmās noslēgtās vienošanās ar AST (3. solis).

Apbūves tiesību līgumam vai zemes atsavināšanas līgumam jābūt noslēgtam un reģistrētam zemes grāmatā līdz būvniecības ierosināšanai. (4. solis).

AST apakšstacijas zemes gabala iegādes līguma noslēgšana un tā reģistrācija jāveic līdz Sistēmas pakalpojuma līguma noslēgšanai (8. solis).