Kopējās investīcijas Baltijas valstu un Polijas energosistēmā sasniedz teju divus miljardus eiro, kur nozīmīgs ir Eiropas Komisijas atbalsts, piešķirot līdzekļus no Eiropas struktūrfondiem. AST investīcijas sinhronizācijas projekta īstenošanai sasniedz 500 miljonus, no kuriem vairāk nekā 300 miljonu veido veiksmīgi no ES struktūrfondiem piesaistītais finansējums – izpētēm, infrastruktūras un IT projektiem. Sinhronizācijas projekts galvenokārt ir līdzfinansēts no CEF struktūrfondiem.
|
|
Vairāk nekā 260 milj. EUR no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta nozīmīgu infrastruktūras pastiprināšanas projektu īstenošanai no 2014. gada (angl. Connecting Europe Facility – CEF). Sinhronizācijas projekts ir iekļauts Eiropas attīstības dokumentos un saņēmis maksimālo līdzfinansējumu 75% apmērā. Sinhronizācijas projekta ietvaros ir noslēgti Granta līgumi ar CEF līdzfinansējuma pārvaldītāju Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (angl. European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency – CINEA) par sinhronizācijas 1. un 2. fāzes projektiem. |
|
|
98,3 milj. EUR piešķirts RePowerEU projekta ietvaros kā daļa no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas atbalsta koordinētu pārrobežu un valsts infrastruktūras plānošanu un finansēšanu, kā arī enerģētikas projektus un reformas. |
Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās enerģētikas neatkarību un elektroapgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Latvijas un Baltijas elektropārvades tīkla stiprināšana ar Eiropas Savienības finansējumu ir pasākumi, kas papildus elektropārvades tīkla drošuma un stabilitātes nodrošināšanai ļaus pārvades tīklam droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.
Sākot ar 2014.gadu, kad apstiprināja CEF programmu, AST ar CEF līdzfinansējumu īstenojusi vairākus nozīmīgus infrastruktūras pastiprināšanas projektus, kas nodrošinās Latvijas elektropārvades tīkla drošu un stabilu darbu, t.sk. arī Baltijas sinhronizācijas režīmā ar kontinentālo Eiropu:
- Kurzemes loks – 55.5 milj. EUR CEF līdzfinansējums. Plašāka informācija par projektu šeit.
- Trešais Latvijas-Igaunijas elektriskais starpsavienojums – 51.2 milj. EUR CEF līdzfinansējums. Plašāka informācija par projektu šeit.
- RīgasTEC2 – RīgasHES 330kV līnijas projekts – 7.3 milj. EUR CEF līdzfinansējums. Plašāka informācija par projektu šeit.
Vislielākais atbalsts no CEF struktūrfondiem ir piešķirts Baltijas valstu sinhronizācijas projektam ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no apvienotās Krievijas elektroenerģijas sistēmas. Sinhronizācijas projekts ir sadalīts divos posmos (fāzēs), kur pirmais posms ir saistīts ar Baltijas valstu pārvades tīkla pastiprināšanas pasākumiem, savukārt sinhronizācijas projekta otrais posms ir saistīts ar starpvalstu projektiem un projektiem, kas nepieciešami sinhronizācijas režīma nodrošināšanai.
Sinhronizācijas projekta pirmā fāze
Baltijas valstis sinhronizācijas pirmās fāzes projektu realizācijai elektropārvades tīkla stiprināšanai saņēma līdzfinansējumu 322.8 miljonus EUR, kas ir 75% līdzfinansējums no kopējām izmaksām 430.4 miljonu EUR apmērā. Latvijai šī projekta ietvaros ir piešķirti 55.3 miljoni EUR divu 330 kV elektropārvades līniju Valmiera – Tartu un Valmiera – Tsirguliina pārbūvei, viena sinhronā kompensatora stacijas izbūvei un frekvences vadības un kontroles iekārtu izbūvei un modernizācijai.
Sinhronizācija projekta otrā fāze
Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās fāzes 1.kārtas galveno projektu realizācijai 2020. gada CEF uzsaukuma ietvaros saņēma 720 miljonus EUR līdzfinansējumu no CEF struktūrfondiem, kas ir maksimāli iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā. Finansējums piešķirts steidzamiem elektrotīklu sinhronizācijas projektiem, t.i. sinhrono kompensatoru uzstādīšanai Baltijā, Polijas elektrotīklu modernizācijai, kā arī papildus starpsavienojuma "Harmony Link" būvniecībai no Lietuvas uz Poliju. Latvijai piešķirti 55.5 miljoni EUR divu sinhrono kompensatoru staciju izbūvei.
Savukārt 2022. gadā Baltijas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori parakstīja Granta līgumu ar CINEA par finansējuma piešķiršanu Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrās fāzes otrās kārtas projektiem kopumā 170 miljonu eiro apmērā no CEF2 programmas struktūrfondiem. Polijai saņemot 75 miljonus EUR, Lietuvai – 31 miljonu, Latvijai – 37 miljonus, bet Igaunijai – 27 miljonus EUR. Līdzekļi nepieciešami elektropārvades tīkla pastiprināšanai Polijā, enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu izveidei Latvijā, pretavārijas automātikas modernizācijai Latvijā, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai Baltijas valstīs. Sinhronizācijas otrās fāzes otrās kārtas projektu kopējās izmaksas sasniedz 230 milj. EUR, no kuriem 75% jeb 170 milj. EUR tiek finansēti no CEF. Latvijai līdzekļi ir piešķirti enerģijas uzkrājošo bateriju izbūvei, starpvalstu komercuzskaišu modernizācijai, pretavārijas automātikas un IT sistēmas modernizācijai.
Pēc 2022. gada Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izaicinājumus piedzīvoja arī enerģētikas nozare – izmainījās loģistikas ķēdes un pieauga iekārtu materiālu izmaksas, kas ietekmēja arī sinhronizācijas projekta izmaksas Latvijā. Lai mazinātu sinhronizācijas projektu ietekmi uz pārvades tarifu, AST daļai no projektiem piesaistīja Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU finansējumu. Ar 2023. gada 26. septembra Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma rīkojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu", kas RePowerEU projekta ietvaros AST nodrošinās finansējumu 73,2 milj. EUR apmērā, kur 60,2 milj. EUR paredzēti sinhronizācijas aktivitātēm.
Kopumā sinhronizācijas projekta otrās fāzes izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem EUR, no kuriem investīcijas Polijā 521 miljons EUR, Lietuvā – 462 miljoni, Latvijā – 131 miljons EUR, bet Igaunijā – 111 miljoni EUR.