Pētījumi

Lēmumi par sinhronizācijas projekta īstenošanu balstīti pētījumos, ņemot vērā gan ekonomisko pamatojumu, gan tehniskos aspektus. No 2013. gada veikti vairāki pētījumi, kuros apskatīti iespējamie Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas  scenāriji ar Eiropu, kā arī Baltijas valstu tehniskie nosacījumi un realizētie pasākumi sinhronizācijas īstenošanai. Tāpat veikti pētījumi par gatavību ārkārtas sinhronizācijai. Lielāka daļa pētījumu veikti ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, jo Eiropas enerģētiskajā politikā sinhronizācija ir izvirzīta kā stratēģiskais mērķis.

Sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem pirmsākumi meklējami 2007. gadā, kad Baltijas valstu ministru prezidenti izvirzīja ideju par Baltijas pievienošanās šādas iespējas izpēti. Laika periodā no 2009. gada līdz 2019. gadam Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (PSO) veica vairākas tehniskās un ekonomiskās izpētes par Baltijas valstu sinhronizācijas tehnisko un ekonomisko iespējamību. Vienu no pirmajiem nopietniem sinhronizācijas pētījumiem "Baltijas sinhronās darbības izpēte" Baltijas PSO veica 2012.-2013. gadā, kas parādīja, ka sinhronizācija tehniski ir iespējama.

Savukārt 2018. gadā tika veiktas vienas no galvenajām sinhronizācijas izpētēm par nepieciešamajiem tehniskiem pasākumiem drošam un stabilam darbam un to ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas sistēmām.  Balstoties uz to, 2018. gadā Baltijas valstu un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma politisko lēmumu uzsākt sinhronu darbu ar kontinentālo Eiropu 2025. gada beigās.

Jaunākās izpētēs tika noskaidrots, ka drošas un stabilas sistēmas darbības nodrošināšanai Baltijas valstīm pašiem ir nepieciešams nodrošināt virkni ar palīgpakalpojumiem, t.sk. sistēmas inerces un sistēmas frekvences regulēšanas pakalpojumu, kam nepieciešams uzstādīt jaunas tehnoloģijas, t.sk. sinhronos kompensatorus (angl. Synchronous condenser) un enerģijas uzkrājošās baterijas (angl. BESS – Battery Energy Storage System).