Svinīgi atklāta jaunā 330 kV elektropārvades līnija "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums"

Attīstība

lv_cef_cofinancing_0.pngTrešdien Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa svinīgi atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums". Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

"Enerģētiskā neatkarība ir mūsu valsts drošības neatņemama daļa. Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojuma atklāšana šodien ir simbolisks notikums- tas nozīmē palielinātu elektroenerģijas plūsmu starp Latviju un Igauniju noslēdz Baltijas valstu integrāciju vienotā elektroenerģijas tirgū", atklāšanas ceremonijā sacīja K.Kariņš.

"Jaunais Igaunijas – Latvijas starpsavienojums ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā. Maģistrāle, kas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus. Šī savienojuma darbība, kopīgs AST un Elering darbs tā nodrošināšanā būs pietiekams pamats, lai Latvijā un Igaunijā rastos jaunas atjaunojamo resursu elektrostacijas, kas ļaus mums kopīgi sasniegt Eiropas zaļos mērķus," jaunā savienojuma atklāšanā teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija ir izvietota blakus topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam. Projekta ietvaros arī veikta apakšstacijas Rīgas TEC-2 paplašināšana, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nōmme, un drošai starpsavienojuma darbībai izbūvēja  jaunu 330 kV līniju Harku-Sindi.

Kopumā 3.starpsavienojuma projekta izmaksas 330 kV līnijai starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 Latvijā un Kilingi-Nemme Igaunijā un Igaunijas iekšējai 330 kV līnijai Harku-Sindi ir 170milj. EUR, no kuriem 112 milj. EUR Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums. Latvijā projekta "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" būvniecībā ieguldīti 79 milj. EUR, no kuriem 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.

Jaunā līnija par vismaz 600 MW palielinās pašreizējo Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu. Līdz šim tā nebija pietiekama, lai nodrošinātu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apjomu starp Latviju un Igauniju, kā rezultātā noteiktās stundās veidojās sastrēgumi un elektroenerģijas cenu starpība. Pilnībā pārvades jaudu deficītu Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā plānots likvidēt līdz 2024. gadam, kad noslēgsies līniju Valmiera – Tartu un Valmiera – Tsirgulīna rekonstrukcijas. Projekts "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" ir arī nozīmīgs energoapgādes drošumam un stabilai elektropārvades tīkla darbībai gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā.

Elektropārvades līnijas projektēšanas un izbūves darbus veica pilnsabiedrība "EE-LV Interconnection", ko veido Latvijas SIA "Elko", Polijas AS "SELPOL" un Igaunijas AS "LEONHARD WEISS ENERGY", savukārt darbus apakšstacijā RīgasTEC-2 veica "Empower AS filiāle Latvijā".

Darbs pie jaunās līnijas projekta tika aizsākts 2012. gadā, iesniedzot pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojam un 2014. gadā tika uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums, un notika projekta sabiedriskās apspriešanas. Balstoties uz AST un "Elering" kopīgi iesniegto pieteikumu, 2014. gada oktobrī projektam  tika piešķirts 65% līdzfinansējums no Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem (CEF – Connecting Europe Facility). 2016. gadā tika izsludināts konkurss par projektēšanas un būvniecības darbiem un Ministru kabinets, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, projektam piešķīra nacionālo interešu objekta statusu. Jaunās līnijas būvniecības projekts tika aizsākts 2018. gada sākumā, parakstot projektēšanas un būvniecības darbu līgumu, pirmais balsts pacelts 2019. gada maijā, līnijas būvniecība tikai pabeigta 2020. gada decembrī, bet ekspluatācijā tā tika nodota šā gada martā.



20210825110504__GK_7731.JPG

20210825110842__GK_7797.JPG

20210825111437__GK_7876.JPG

20210825111738__GK_7892.JPG

20210825114953__GK_8057.JPG

20210825115314__GK_8084.JPG

20210825115745__GK_8167.JPG

WhatsApp Image 2021-08-25 at 13.40.04.jpeg

Fakti par līnijas izbūvi Latvijas teritorijā
  • Balstu skaits: 509
  • Garums Latvijā: 176 km
  • Pašvaldības, ko šķērso līnija: 11
  • Līnijas izmaksas Latvijā: 79 milj EUR
  • Kopējās izmaksas Latvijā un Igaunijā: 170 milj EUR
  • ES līdzfinansējums: 65%
  • Realizācijas gads: 2020
  • Spriegums: 330/110kV
  • 330 kV līnija posmā apakšstacija "TEC-2" – Igaunijas robeža izbūvēta 2 gadu laikā, projektēšana – viens gads
  • Maksimālais vienlaikus projektēšanā un būvdarbos iesaistītais personāla skaits pārsniedza 350 darbinieku
  • Izbūvētā 330 kV elektropārvades līnijas posma apakšstacija "TEC-2" –Igaunijas robeža kopējās izmaksas ir 79,02 milj.EUR
"Igaunijas – Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums" tehniskie dati līnijas posmam Latvijā
  1. 330 kV līnijas:
  • Kopējais 330 kV līniju garums – 176,219 km
  • Kopējais 330 kV vadu garums ~ 1612,19 km
  • Vads – Al 402,3 mm2 ar tērauda serdi, 52,2 mm2, ACSR 402-Al1/52-ST1A, "CONDOR", (FUX ZRT, Ungārija)
  • Vadu skaits fāzē – 3 vadi, strāvas caurlaides spēja – 2000 A
  • Polimēra izolatori – 2986 gab. ("BONOMI", Itālija)
  • Divķēžu 330 kV līnijas garums – 4,155 km
  1. 110 kV  līnijas
  • Kopējais 110 kV līniju garums – 101,902 km,
  • Saulkrasti – Skulte – 12,514 km
  • Skulte -Limbaži -  21,017 km
  • Limbaži – Aloja –33,436 km
  • Aloja-Rūjiena – 34,935 km
  • Kopējais 110 kV vadu garums ~ 310,7 km
  • Vads – Al 152,19 mm2 ar tērauda serdi, 24,71 m m2, ACSR 152-A1/S1A-26/7 “Ostrich” (FUX ZRT, Ungārija)
  • Vadu skaits fāzē – 1 vads, strāvas caurlaides spēja – 450 A
  • Polimēra izolatori – 1885 gab. ("BONOMI", Itālija)
  • Nozarēs nomainīto vadu garums – 13,8 km
  • Kopējais 110/330 kV vadu garums – 1922,95 km
  1. 110/330 kV līnijas balsti:
  • Kopējais balstu skaits – 509 gab.
  • Balsti –  režģveida tipa no karsti ciknkota tērauda leņķiem ("MITAS ENERGY", Turcija); kāpšanas un drošības aprīkojums ("Turvatikas", Somija)
  • Starpbalsti –  396 gab.
  • Enkurbalsti un speciālie balsti –  113 gab.
  • Kopējais balstu metāla svars ~ 7500 t
  • Vidējais laidums starp balstiem ~ s351,84 m
  • Vidējais balstu augstums ~  42,2 m
  1. Optisko kabeļu līnija:
  • Optisko kabeļu līniju kopējais garums – 369,47 km
  • Optiskais kabelis – 96 dzīslas, Ø 16,6 mm, OPGW ALF-ASLH-D(SA)b 96 SMF, 48 dzīslas, Ø 15,1 mm, OPGW ALF-ASLH-D(SA)b 48 SMF, 48 dzīslas, Ø 12,3 mm, OPGW ALF-ASLH-D(SA)b 48 SMF ("AFL", Vācija )
  1. Šķērsojumi un tuvinājumi ceļiem un citām komunikācijām:
  • ārpus apdzīvotām vietām un lauksaimniecības zemēs – 8 m
  • apdzīvotās vietās, reģionālie, vietējie un pašvaldības autoceļi – 12 m
  • Valsts galvenie autoceļi – 12 m
  1. Projekta ietvaros veiktās apakšstaciju pārbūves:
  • Paplašināta 330kV apakšstacija "TEC-2" Rīgā (divi pievienojumi), uzstādot arī 120MVA šunta reaktoru.