Septembrī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 24% pret augustu un bija 330 GWh. Elektroenerģijas patēriņš saglabājās gandrīz nemainīgs – 564 GWh. Vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 58,52% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas ir par 18 procentpunktiem mazāk nekā augustā, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī izmaiņas ražošanā noteica galvenokārt sezonāli iemesli, kā arī laika apstākļu maiņa. Hidroelektrostacijas saražoja par 48% mazāk elektroenerģijas nekā augustā, ko  galvenokārt noteica zemāka ūdens pietece, kas turpināja samazināties sausāku laikapstākļu ietekmē. Vēja ģenerācija septembrī pieauga par 71%, ko veicināja paaugstināta vēja intensitāte, īpaši piekrastes reģionos. Saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjomā septembrī, salīdzinot ar augustu, vērojams sezonāls kritums par 15%, tomēr attiecībā pret 2024. gada septembri ir pieaugums par 54%, kas saistāms ar saules elektrostaciju skaita un uzstādītās jaudas pieaugumu.

Septembrī elektroenerģijas vidējā cena Latvijā attiecībā pret 2024. gadu saglabājās gandrīz tajā pašā līmenī – pieaugums par 0,1%, bet salīdzinājumā ar augustu – par nepilniem 5%, un bija 84,19 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Līdzīgi pieauga cenas arī pārējās Baltijas valstīs – Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena bija 84,04 EUR/MWh, bet Igaunijā – 81,20 EUR/MWh.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm pēdējo trīs mēnešu laikā pēc Estlink-2 starpsavienojuma darbības atjaunošanas saglabājas stabils. Salīdzinājumā ar augustu, tas kopumā samazinājās par 1,5%, bet, salīdzinot ar 2024. gada septembri, par 14,6%. Būtiski nemainoties patēriņam, importa samazinājums tika kompensēts ar vietējās ražošanas apjomu pieaugumu Baltijā, kas ir kļuvusi konkurētspējīgāka, jo šogad ir palielinājies atjaunīgo energoresursu piedāvājums tirgū.

Septembrī novēroto importa struktūras maiņu noteica cenu izmaiņas Baltijas starpsavienotajās valstīs un starpsavienojumu pieejamība – no Zviedrijas importēts par 12,9% vairāk, elektroenerģijas cenām šajā valstī samazinājāspar 2%. Imports no Polijas samazinājās par 22,7%, jo tur vidējā cena pieauga par 20% un līdz ar to palielinājās starpsavienojuma noslodze elektroenerģijas eksportam no Baltijas uz Poliju. Importa no Somijas samazinājums par 8,9%, vienlaikus par 24% samazinoties arī elektroenerģijas cenai, saistīts ar starpsavienojuma Estlink-1 nepieejamību 18 dienu garumā remontdarbu dēļ, kā arī ar līniju remontdarbiem Igaunijā, kas ierobežoja importētās elektroenerģijas nodošanu tālāk tranzītā uz Latviju un Lietuvu.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.