Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi atbalstīt izmaksu sadalījumu starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu elektroenerģijās sinhronizācijas projekta otrā posma izpildi. AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) plāno projekta ietvaros ieguldīt 99,5 milj. EUR.

Jau 2019. gada novembrī trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AST un Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A" savu valstu nacionālajiem regulatoriem iesniedza izskatīšanai investīciju pieprasījuma plānu sinhronizācijas projekta otrā posma īstenošanai.

Investīciju pieprasījuma plānā ir apkopotas nepieciešamas investīcijas Baltijā un Polijā, sinhronizācijas otrā posma izmaksu un ieguvumu analīze, kā arī biznesa plāna aprēķini katrā valstī. Projekta otrā posma izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem EUR, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 535,7 milj. EUR, Lietuvā – 474 milj., Latvijā – 99,5 milj. EUR, bet Igaunijā – 110,6 milj. EUR.

Iesniegtajā plānā ir iekļautas sinhronizācijas otrā posma īstenošanai nepieciešamās aktivitātes - līdzstrāvas kabeļa izbūve no Lietuvas uz Poliju, iekšējo tīklu pastiprināšana Lietuvā un Polijā, iekārtu uzstādīšana inerces nodrošināšanai un frekvences regulēšanai, kā arī sistēmas aizsardzības un vadības shēmu modernizācija. Visas šīs aktivitātes ir būtiskas, lai sagatavotu Baltijas un Polijas energosistēmas drošai un stabilai sinhronai darbībai ar kontinentālo Eiropu.

Sinhronizācijas projekta mērķis ir līdz 2025. gadam īstenot nepieciešamos tehniskos pasākumus Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu caur Poliju. Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas sistēmā ir atzīta par ES enerģētikas politikas stratēģisko mērķi un prioritāti. Sinhronizācijas projekta otrais posms ir loģisks turpinājums pirmajam posmam, kas 2019. gada pavasarī saņēma 75% līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Sinhronizācijas 2. posma izmaksu segšanā piedalīsies Polijas un Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori, sedzot izmaksas, kas atbilst katra operatora ieguldījuma apjomam. Ja AST saņems maksimālo ES līdzfinansējumu 75% apmērā, atlikušie 25% tiks segti no AST finanšu līdzekļiem. Tā rezultātā būtiska ietekme uz Latvijas elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifiem nav gaidāma.

Kā zināms, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar kontinentālā Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. 2018. gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku ceļa karti par sinhronizācijas ietvaros īstenojamajiem soļiem.