Pērn Baltijā būtiski mazinājies elektroenerģijas imports no trešajām valstīm; audzis no Eiropas

Tirgus

Pērn Baltijā būtiski – par 50% mazinājies elektroenerģijas imports no trešajām valstīm, vienlaikus par 45% pieaudzis imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm. 2020. gadā 74% no Baltijā importētās elektroenerģijas tika piegādāta no ES valstīm, bet 26% - no trešajām valstīm. Elektroenerģijas piegāžu dažādošana ir iespējama, pateicoties pēdējos gados ieviestajiem tirgus integrācijas pasākumiem, ko AS "Augstsprieguma tīkls" veicis kopā ar Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem.

Apskats_kalvis1.png

Datu avots -  Nord Pool Spot

Kopš 2020. gada 5. novembra imports no trešajām valstīm uz Baltiju iespējams tikai no Krievijas, jo Baltkrievijas – Lietuvas starpsavienojums tirdzniecības darījumiem ir slēgts. Tā kopumā no trešajām valstīm (Krievijas un Baltkrievijas) importētas 3 949 672 megavatstundas elektroenerģijas, kas ir par 50% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad importētas 7 823 174 MWh un par 28% mazāk nekā 2018. gadā, kad importētas 5 502 328 MWh.

Pērn Baltijā no Eiropas importētas 11 455 952MWh elektroenerģijas, kas ir par 45% vairāk nekā 2019. gadā, kad tika importētas 7 913 798 MWh un par 90% vairāk nekā 2018. gadā, kad imports no Eiropas Savienības valstīm bija 6 018 101 MWH elektroenerģijas.

Elektroenerģijas imports uz Baltiju no Eiropas var notiks caur Lietuvas starpsavienojumiem ar Poliju (LitPol Link) un Zviedriju (NordBalt), kā arī diviem Igaunijas starpsavienjumiem ar Somiju (Estlink 1 un Estlink 2). Saskaņā ar elektroenerģijas biržas NordPool apkopoto informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli 2020. gadā eksportējusi uz Lietuvu 4 559 426 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 458 046 MWh. NordBalt kabeļa vidējā noslodze bija 80%, kas, salīdzinājumā ar 2019. gadu, palielinājās par 15 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 12%, kura, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 2 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 48%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājusies par 7 procentpunktiem. Estlink starpsavienojuma vidējā noslogotība 2020. gadā bija 75%, kas ir par 29 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā un tas nodrošināja 6 438 480 MW eksportu no Somijas uz Igauniju.

Apskats_kalvis2.png

Datu avots -  Nord Pool Spot

Jaunākais AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un tā arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē http://www.ast.lv/lv/electricity-market-review