Baltijas valstīs krasi samazinās elektroenerģijas pieprasījuma segšanai un balansēšanai pieejamās bāzes elektrostaciju jaudas. Elektroapgādes un balansēšanas jaudu trūkums kļūs izteiktāks pēc plānotās Baltijas elektroenerģijas sistēmas atvienošanās no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas 2025. gadā, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ikgadējā elektroenerģijas sistēmas stāvokļa novērtējuma ziņojumā.

"Kopējā tendence Baltijas elektroenerģijas sistēmā ir lielo, centralizēto, viegli kontrolējamo termoelektrostaciju jaudu aizstāšana ar izkliedētu, svārstīgu un grūti kontrolējamu ģenerāciju. Īpaši pēc plānotās atvienošanās no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas 2025. gadā Baltijā pieaugs balansēšanas jaudu deficīta risks, ja savlaicīgi netiks veiktas investīcijas rezervju kapacitātes stiprināšanā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš dažu gadu pārejas periodam tūlīt pēc Baltijas atvienošanās no BRELL elektroenerģijas sistēmas un sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu, kad jaunais balansēšanas rezervju tirgus un rezervju pieejamība vēl nebūs pietiekoši attīstīti," stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. 

Pēdējos gados Baltijā strauji samazinās konvencionālo termoelektrostaciju ražošanas jaudas, kam viens no galvenajiem iemesliem ir Eiropas Savienības vides politika un ogļskābās gāzes emisiju atļaujas cenas. Sagaidāms, ka šī tendence turpināsies arī turpmākajos gados. Piemēram, Igaunijas degakmens elektrostacijas, kuras pēdējos gados saražoja pusi no Baltijā saražotās elektroenerģijas, pērn saražoja uz pusi mazāk elektroenerģijas, nekā 2018. gadā. Rezultātā pieaug Baltijas elektroenerģijas sistēmas atkarība no elektroenerģijas un balansēšanas rezervju importa. Kopumā turpmākajā desmitgadē arī sagaidāms izteikts ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan arī Baltijā: tiks slēgtas ap 2300 MW, jeb turpat puse no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām, kā arī ir prognozēta ievērojama vēja enerģijas attīstība visā Baltijas reģionā. Saskaņā ar esošo elektroenerģijas ģenerāciju attīstības prognozi, pēc 2030. gada Baltijas valstis nespēs nodrošināt drošu elektroenerģijas sistēmas darbu.

Līdz ar pārslēgšanos sinhronā darbā ar kontinentālās Eiropas energosistēmu, Baltijas pārvades sistēmas operatoriem būs jāspēj nodrošināt slodzes un frekvences regulēšana gan normālos apstākļos, gan incidentu gadījumā pēc liela ģeneratora vai starpvalstu elektropārvades līnijas avārijas atslēgšanās. Frekvences regulēšana radīs papildus pieprasījumu pēc speciālām rezervēm un balansēšanas produktiem.

Slodzes un frekvences regulēšanas spējas radīšanai energosistēmā būs nepieciešams veikt kapitālinvestīcijas jaunās iekārtās, nodrošināt līdz šim reģionā neizmantotu frekvences regulēšanas rezervju nepārtrauktu pieejamību un attīstīt sistēmas palīgpakalpojumu tirgu. Tā kā Baltijā nav attīstīts frekvences noturēšanas un atjaunošanas rezervju tirgus un pastāv vērā ņemams risks, ka šādu rezervju pieejamība būs nepietiekoša slodzes un frekvences regulēšanas spējas nodrošināšanai, lai neapdraudētu sinhronizācijas projekta ieviešanu, AST ir rosinājis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai kā pārejas risinājumu atļaut AST uzstādīt enerģijas uzkrājošās baterijas nepieciešamo rezervju garantēšanai sinhronizācijas projekta ieviešanas laikā.

AST sagatavotais ikgadējais novērtējuma ziņojums ir nozīmīgs dokuments Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, jo izvirza un aplūko vairākus iespējamos ģenerāciju attīstības scenārijus, analizē elektroenerģijas patēriņu un pīķa slodzi, apskata elektroenerģijas bilanci 10 gadu intervālam un informē par pieejamajām jaudām diennakts slodzes segšanai tuvākajā nākotnē.

Ar AST novērtējuma ziņojuma pilnu tekstu ir iespējams iepazīties AST mājas lapā https://www.ast.lv/lv/content/parvades-sistemas-operatora-novertejuma-zinojumi