AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) attīstības projektā "Latvijas-Igaunijas 3. starpsavienojums" jaunās 330 kV elektropārvades līnijas būvniecības darbi Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados tuvojas noslēgumam – šajos posmos pabeigta vadu vilšana, bet Limbažu un Alojas novados notiek jauno balstu pacelšana un uzsākta vadu vilkšana. Savukārt tālāk līnijas trasē virzienā uz Rīgu – Sējas, Inčukalna, Garkalnes, un Ropažu novados notiek balstu pamatu izbūve. Kopumā pacelta gandrīz puse līnijā paredzēto balstu.

Jaunā līnija tiek būvēta pa posmiem virzienā no Igaunijas robežas uz Rīgu. Patlaban no līnijā paredzētajiem 527 balstiem 404 ir pabeigta pamatu izbūve, 252 balsti ir pacelti, bet pie 204 balstiem ir izvilkti vadi kopumā 74 kilometru garumā. Kopējais līnijas garums Latvijā ir 176 kilometri.

"Neskatoties uz dažādiem sarežģījumiem, tajā skaitā tiem, ko rada arī izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai, ceram, ka projekta realizācija tiks veikta saprātīgos termiņos un nebūs nepieciešama daļas no plānotajiem izbūves darbiem pārcelšana uz vēlāku laiku," norāda par attīstību atbildīgais AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Projekta "Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums" būvniecībā plānots ieguldīt 84 milj. EUR, no kuriem ap 62% ir Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) līdzfinansējums.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV augstsprieguma elektropārvades līniju no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai, kā arī veikt apakšstacijas TEC-2 paplašināšanu, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” izbūvēs šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz apakšstacijai Kilingi-Nōmme. Elektropārvades līnijas projektēšanas un izbūves darbus veic pilnsabiedrība "EE-LV Interconnection", savukārt darbus apakšstacijā TEC-2 – Empower AS filiāle Latvijā. Līnijas izbūve tikai aizsākta pērn un noslēgt projektu plānots līdz gada beigām.

Ņemot vērā projekta nozīmīgumu, Ministru kabinets ir noteicis tam nacionālo interešu objekta statusu. Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ir veids, kādā valsts realizē politisko izšķiršanos saistībā ar plānoto valsts attīstību enerģētikas jomā un uzņemto starptautisko saistību izpildi.