2025. gada maijā Latvijā no atjaunīgiem energoresursiem ģenerēti 95,7% no visas valstī saražotās elektroenerģijas. Tas bijis iespējams, jo par 9% pieauga ražošana saules elektrostacijās, kā arī par 10% attiecībā pret aprīli palielinājās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms. Vienlaikus būtiski – par 73% – maijā samazinājies gāzes koģenerācijas elektrostaciju izstrādes apjoms, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Maijā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 5%, sasniedzot 399 gigavatstundas (GWh), savukārt elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar aprīli, saglabājās nemainīgs – 562 GWh. Kopumā valsts elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 71% apmērā, bet trūkstošās 163 GWh tika importētas no kaimiņvalstīm.

Maijā vislielākais ražošanas pieaugums Latvijā bija hidroelektrostacijās – to izstrāde palielinājās par 10%, sasniedzot 250,6 GWh. Šāds kāpums skaidrojams ar būtiski augstāku nokrišņu daudzumu un ūdens pieplūdi upēs: pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, maijā Latvijā tika reģistrēti 84,7 mm nokrišņu, kas ir 68% virs mēneša normas.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Neskatoties uz lielo nokrišņu daudzumu, arī saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms turpināja pieaugt, sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu - 84,5 GWh. Savukārt būtiskākais elektroenerģijas ražošanas apjoma samazinājums – par 73% – maijā bija vērojams dabasgāzes elektrostacijās, kur saražotas 17,1 GWh.

Jau ziņots, ka maijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā jau trešo mēnesi turpināja samazināties, sasniedzot zemāko cenu līmeni kopš pagājušā gada aprīļa – 67,88 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija par 10% zemāka, bet attiecībā pret šī gada aprīli – mazāka par 12%. Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tūlītēji ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

Elektroenerģijas cenas maijā samazinājās arī abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā par 9% jeb līdz 67,63 EUR/MWh, un Igaunijā – par 8% jeb līdz 67,62 EUR/MWh. Kopumā elektroenerģijas cenu mazināšanās tendence vērojama visā Eiropā, izņemot Poliju, kur tā pieauga par 9% jeb līdz 94,06 EUR/MWh un Zviedriju, kur salīdzinoši zemā cena pieauga par 4% jeb līdz 55,08 EUR MWh. Lielākais cenu kritums – par 62% jeb līdz 18,26 EUR par MWh maijā bija vērojams Somijā.

Maijā būtiski pieauga elektroenerģijas imports uz Baltiju no Somijas – par 52,9%, kas savukārt ietekmēja vidējās elektroenerģijas cenas samazinājumu. No Zviedrijas imports palielinājās par 5,3 %, savukārt no Polijas tas saglabājās nemainīgs.

Sagaidāms, ka imports no Somijas pēc 25. jūnija palielināsies, kad divus mēnešus agrāk par plānoto iecerēts pabeigt Igaunijas – Somijas starpsavienojuma EstLink 2 remontu. Minētais starpsavienojums nav pieejams kopš tā pārrāvuma pagājušā gada nogalē, kā rezultātā kopējā pārvades jauda starp abām valstīm ir samazināta gandrīz trīs reizes – no 1016 MW pieejami ir tikai 358 MW, un līdzīgi samazinājās arī importa apjoms no Somijas uz Baltiju.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.