Oktobris ir mēnesis, kad AS "Augstsprieguma tīkls" svin savu dzimšanas dienu – 1939. gada 15. oktobrī darbu uzsāka Ķeguma HES un pirmā augstsprieguma līnija uz Rīgu.

Toreiz līniju būvētāju rīcībā nebija traktoru un citu šodien tik pierastu mehānismu, visu veica ar rokām, izmantojot zirgus. Darbarīki un palīgierīces pa trasi bija jāpārvieto pajūgos vai vienkārši nesot uz muguras. Līniju montieri lepojās par savu profesiju un pat publiskās vietās apgrozījās, apjozušies ar drošības jostu. Viņiem bija pat sava himna.

Vienlaikus ar Ķeguma spēkstacijas būvi sākās galvenās Rīgas apakšstacijas "Jāņciems" būvdarbi. Apkašstacijas nosaukums cēlies no kādreiz tuvumā bijušās Jāņa pusmuižiņas. Apakšstacijas vieta bija izvēlēta izrakņātā smilšainē, Smilšu kroga tuvumā. Izbūvējot ēku pamatus, te tika atraktas gan senas apbūves paliekas, gan cilvēku kauli. Kapi te gan neesot bijuši, drīzāk kādi nocietinājumi.

15.oktobrī tika iedarbināts Ķeguma spēkstacijas pirmais hidroagregāts ar 17 500 kW jaudu, kā arī elektrolīnija Ķegums-Rīga un tolaik tehnoloģiski modernā Parka apakšstaciju Rīgā. Pulksten 23.36 rīdzinieki pirmo reizi saņēma Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju. Latvijas lielāko laikrakstu virsraksti vēstīja: „Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!”