Februārī vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 99,06% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa. Kopumā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 7% un bija 714 gigavatstundas (GWh). Elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 8% līdz 721 GWh, taču tas bija par 16% augstāks nekā 2025. gada februārī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Samazinoties kopējam nokrišņu daudzumam un palielinoties saulaino dienu skaitam, strauji pieauga ražošana saules elektrostacijās – saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās 3,4 reizes pret janvāri. Vienlaikus elektroenerģijas ģenerācija no citiem energoresursu veidiem samazinājās – hidroelektrostacijās par 22%, dabasgāzes stacijās par 6%, vēja elektrostacijās par 18%, biomasas stacijās par 11%, bet biogāzes stacijās ražošana saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, pieaugot vien par 0,3%.

Zemās gaisa temperatūras ietekmē fosilo energoresursu ražošana joprojām saglabājās augstāka par atjaunīgo energoresursu ražošanu, fosilo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvaram palielinoties par 1 procentpunktu līdz 70,6%.

Jau ziņots, ka 2026. gada februārī Baltijas valstu vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 1,13% pret janvāri, sasniedzot 155,18 EUR/MWh. Latvijā cena palielinājās par 1,30% līdz 155,43 EUR/MWh, Lietuvā par 1,97% līdz 155,47 EUR/MWh, bet Igaunijā par 0,13% līdz 154,64 EUR/MWh. Gan Baltijas valstīs, gan arī Somijā un Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā februārī sasniegtas augstākās cenas kopš 2022. gada decembra.

Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenām bija atšķirīgas tendences – Somijā cena pieauga par 16,99% un sasniedza 137,19 EUR/MWh, Polijā samazinājās par 19,20% līdz 115,75 EUR/MWh, bet Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā cena palielinājās par 0,93% līdz 106,63 EUR/MWh.

Cenu pieauguma pamatā bija zemāka atjaunīgo energoresursu izstrāde un paaugstinātais patēriņš  zemās gaisa temperatūras dēļ, kā rezultātā vairāk elektroenerģijas ražošanā piedalījās un cenas noteica dārgākas fosilā kurināmā elektrostacijas.

Februārī elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm turpināja samazināties – kopējais imports no Eiropas Savienības valstīm kritās par 12,2% pret iepriekšējo mēnesi. Elektroenerģijas imports no Zviedrijas samazinājās par 12,6%, no Somijas - par 17,9%, savukārt imports no Polijas pieauga par 62,6%.

Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.