2025. gadā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājās par 1,8% līdz 5 798 gigavatstundām (GWh), savukārt elektroenerģijas patēriņā vērojama izaugsme par 3,2%, sasniedzot 7 201 GWh. Būtiski – par 70% – pieaugusi elektroenerģijas ražošana saules elektrostacijās, pārējos ražošanas veidos vērojams neliels kritums, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus 2025. gada apskats.

Attiecībā uz patēriņa pieaugumu pretēja situācija ir pārējās Baltijas valstīs – gan Lietuvā, gan arī Igaunijā elektroenerģijas patēriņš ir krities par attiecīgi 3,4% un 0,5%, kamēr ražošana ir augusi Lietuvā par 17,6% un samazinājusies Igaunijā par 6,1%. Tādējādi kopumā Baltijā saražoti 72,3% no patērētās elektroenerģijas, Latvijai saglabājot augstāko vietējās enerģijas īpatsvaru 80,5% apmērā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gadā. Tikmēr Lietuvā šis rādītājs pieauga par 14 procentpunktiem un bija 76,8%, bet Igaunijā vietējās ģenerācijas īpatsvars patēriņā samazinājās par 3 procentpunktiem, veidojot 58,3% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Latvijā 2025. gadā hidroelektrostacijas nemainīgi bija galvenais elektroenerģijas ražošanas avots, saražojot nedaudz vairāk nekā pusi jeb 51% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma. Pērn turpināja kāpt elektroenerģijas ražošana saules stacijās, pieaugot par 70% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 678 GWh. 2025. gadā saules elektrostacijas saražoja 11,7% no Latvijas kopējās elektroenerģijas ģenerācijas, kas ir palielinājums par 5 procentpunktiem attiecībā pret 2024. gadu. Pēc saražotās elektroenerģijas apjoma saules elektrostacijas ierindojās trešajā vietā aiz hidroelektrostacijām un dabasgāzes stacijām. 

Saražotās elektroenerģijas apjoms pārējos ražošanas veidos samazinājās. Visstraujāk jeb par 27% samazinājās ražošana vēja stacijās, par 24% samazinājās biogāzes staciju saražotās elektroenerģijas apjoms, dabasgāzes un biomasu stacijās tika saražots par 2% mazāk elektroenerģijas nekā 2024. gadā. Hidroelektrostacijās (HES) samazinājums bija par 8%, jo aizvadītajā gadā netika novēroti plaši pali.

2025. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pret 2024. gadu samazinājās par 2% līdz 85,72 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Elektroenerģijas cenas tirdzniecības intervālu robežās svārstījās starp mīnus 23,58 EUR/MWh un 1 173,65 EUR/MWh, savukārt zemākās un augstākās diennakts cenas attiecīgi bija mīnus 2,61 EUR/MWh 29. jūnijā un 312,08 EUR/MWh 31. martā. Kopumā negatīvu elektroenerģijas cenu skaits samazinājās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm 2025. gadā samazinājās par 13,3% pret 2024. gadu. Visstraujākais pārvadītās elektroenerģijas apjoma kritums tika novērots virzienā no Polijas – samazinājums par 72,5%, imports no Zviedrijas samazinājās par 18,4%, savukārt imports no Somijas palielinājās par 16,8%. Visvairāk elektroenerģijas uz Baltijas valstīm tika saņemts no Somijas – aptuveni puse jeb 51% no kopējā elektroenerģijas importa. Importu no Ziemeļvalstīm uz Baltiju negatīvi ietekmēja Igauniju un Somiju savienojošā starpsavienojuma "EstLink 2" bojājums, kā rezultātā no 2024. gada 25. decembra līdz 2025. gada 20. jūnijam no kopējās pārvades jaudas – 1016 MW bija pieejami tikai 358 MW, kas atbilst "EstLink 1" starpsavienojumam.

Nozīmīgi notikumi 2025. gadā

Kopš 2025. gada 9. februāra Baltijas valstu energosistēmas ir daļa no Eiropas energosistēmas. Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm pārvaldīt savus elektrotīklus ciešā sadarbībā ar Kontinentālās Eiropas valstīm, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences kontroli, ievērojami uzlabojot reģionālo enerģētisko drošību. Baltijas valstis ir pievienojušās Kontinentālās Eiropas sinhronajam tīklam, kas apkalpo vairāk nekā 400 miljonus klientu. Pēdējās desmitgadēs vērienīgāko energoneatkarības projektu Baltijas un Polijas PSO īstenoja ar Eiropas Savienības (ES) un ENTSO-E atbalstu un pateicoties ievērojamam ES līdzfinansējumam. Līdzīgi kā Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, pievienošanās Eiropas sinhronajai zonai ir bijis loģisks un nepieciešams solis mūsu valsts un visas Baltijas tālākai integrācijai ar Eiropu. Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas kontrolētā energotīkla un pieslēgšanās Eiropas energosistēmai tika īstenota droši un patērētājiem nemanāmi, PSO turpinot nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi. 

Īsi pirms Baltijas valstu vēsturiskās pievienošanās Eiropas energosistēmai, 2025. gada 4. februārī darbu uzsāka Baltijas pārvades sistēmas operatoru veidotais Baltijas balansēšanas jaudu tirgus, kas nodrošina sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi, bet 10. aprīlī AST veiksmīgi pievienojās Eiropas automātisko frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) enerģijas apmaiņas platformai PICASSO. Savukārt ar 29. oktobri AST uzbūvētās elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) Rēzeknē un Tumē sāka piedalīties balansēšanas jaudu tirgū, kas ļauj Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas.

Turpinot elektroenerģijas tirgus pilnveidi, 2025. gada 1. oktobrī visā Eiropā notika pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū, kas ļauj tirgus dalībniekiem daudz precīzāk prognozēt un plānot savu ražošanu un patēriņu un pilnvērtīgāk izmantot tirgus iespējas.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.