Biržas zvana iezvanīšana 29. novembrī

Finanšu informācija

AS “Augstsprieguma tīkls” kļūst par pirmo Baltijas pārvades sistēmas operatoru, kas emitējis zaļās obligācijas. AST investīciju piesaistei kapitāla tirgū vēršas pirmo reizi, kas vēl vairāk pasvītro šī darījuma nozīmīgumu. Uzņēmuma misija ir nodrošināt nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā un veicināt Latvijas energosistēmas virzību uz nulles emisiju mērķi, vienlaikus sekmējot Baltijas tirgus attīstību.

Lai atzīmētu šo svarīgo notikumu, AST organizē pasākumu AST ZAĻĀS OBLIGĀCIJAS 100 MILJONU EUR VĒRTĪBĀ – CEĻŠ UZ ILGTSPĒJĪGU NĀKOTNI, kas būs skatāms tiešraidē AST mājaslapā.

ATS_FB_Event_Celsh_uz_ilgtspejigu_nakotni_Spikeri_1200x628px_1.png

Norises diena un laiks: pirmdien, 29. novembrī plkst. 14.00 - 15.20

Programmā:

  • Vēsturiskais atskats - no pirmās apakšstacijas līdz modernam uzņēmumam ar tālredzīgiem mērķiem;
  • Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzruna;
  • Ministra Jāņa Reira skaidrojams par Finanšu ministrijas lēmumu emitēt AST obligācijas – galvenie faktori un ieguvumi; 
  • Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Edija Šaicāna uzruna par Zaļo kursu un pārvades sistēmas lomu tajā;
  • AST padomes priekšsēdētāja Kaspara Āboliņa apsveikums;
  • Kāpēc tieši vērtspapīru tirgus un zaļās obligācijas? Nākotnes perspektīva – kapitālieguldījumi zaļajās tehnoloģijās, kas veicinās Latvijas pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku; Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja, Gatis Junghāns, AST valdes loceklis un Daiga Auziņa-Melalksne, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja;
  • Biržas zvana svinīga ieskandināšana.

Pasākuma tiešraide tiks nodrošināta arī:

  • AST Facebook kontā
  • LSM.LV
  • Nasdaq mājas lapā

Paziņojumi

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka ast.lv sākumlapā izvietotajā kartē redzamās elektroenerģijas fiziskās plūsmas ir tehniskās tranzīta plūsmas, kas energosistēmā ienāk pāri vienai robežai un pamet energosistēmu pāri citai robežai. Tehniskās tranzīta plūsmas nav rādītājs komerciālām piegādēm.

Baltijas valstu energosistēma joprojām ar desmit 330 kV elektropārvades līnijām ir savienota ar apvienoto Krievijas energosistēmu. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana neietekmē Baltijas energosistēmas paralēlo darbu ar Krievijas energosistēmu. Paralēlais darbs visu iesaistīto valstu energosistēmām nodrošina sistēmas darbībai nepieciešamās elektroenerģijas tehniskās tranzīta plūsmas un balansēšanu.