Augustā jauns saules elektrostaciju rekords – 66 GWh, kas veido 21% no Latvijā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoma
Augustā Latvijā tīklā nodotas 316 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 9% vairāk nekā jūlijā un par 33% vairāk nekā pirms gada. Saules elektrostacijas saražoja 66 GWh jeb 21% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, kas ir vēsturiski lielākais saules elektrostaciju saražotais apjoms, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Baltijas valstīs kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms augustā samazinājās par 2%, sasniedzot 1 256 GWh, no kurām aptuveni pusi veidoja Lietuva ar 617 GWh. Savukārt kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs palika nemainīgs salīdzinājumā ar jūliju – 2 054 GWh.
Apjoma ziņā lielākais tīklā nodotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Latvijā vērojams dabas gāzes elektrostacijās, tīklā nododot 104 GWh, kas sastāda lielāko daļu jeb 33% no kopējā tīklā nodotā apjoma.
Dabasgāzes elektrostaciju tīklā nodotā apjoma pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību līdzsvarot elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs, kad pieprasījums pieauga, bet atjaunojamie energoresursi nebija pietiekami un lētākas elektroenerģijas imports no Somijas bija ierobežots "Estlink 2" remontdarbu dēļ.
Tā rezultātā augustā Latvijā tika saražoti un tīklā nodoti 58% no valstī patērētās elektroenerģijas, savukārt trūkstošais apjoms - 230 GWh elektroenerģijas importēts no kaimiņvalstīm.
Jau ziņots, ka 2024. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena attiecībā pret jūliju visās Baltijas valstīs palielinājās par 9%, sasniedzot 106,94 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Cenu pieaugumu Baltijā izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums augoša pieprasījuma apstākļos, kā arī vēl līdz 6. septembrim noteiktie ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās savienojuma Estlink-2 remontdarbu dēļ.
Augustā Centrāleiropā tika novērots vidējās elektroenerģijas cenas pieaugums, izņemot Poliju, kur cenas samazinājās līdz 100,10 EUR/MWh, vienlaikus lielākajā daļā Ziemeļvalstu apgabalu tika novērots cenu samazinājums. Somija saglabāja zemāko cenu līmeni - 12,53 EUR/MWh.
Ziemeļvalstīs elektroenerģijas cenu samazinājumu galvenokārt ietekmēja augsta vēja elektrostaciju izstrāde pazemināta patēriņa apstākļos. Viszemākā diennakts elektroenerģijas cena Somijā tika reģistrēta 24. augustā, kad cena nokritās līdz mīnus 5,28 EUR/MWh, pateicoties zemākam elektroenerģijas patēriņam brīvdienās, vēja elektrostaciju ražošanas pieaugumam vairāk nekā 2 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo diennakti, kā arī, pateicoties eksporta jaudu uz Igauniju nepieejamībai remontdarbu dēļ. Līdzīga tendence ar negatīvām cenām novērota arī Zviedrijas 4. zonā un Baltijas valstīs 10., 11., un 25. augustā.
Augsta atjaunojamo energoresursu ražošana laikā, kad pieprasījums bija ievērojami samazinājies, rezultējās negatīvās elektroenerģijas cenās. Visvairāk stundas ar negatīvām cenām augustā bija Somijā – 152 stundas, bet Latvijā tās bija 29 stundas.
Kā jau ziņots iepriekš, kopš 26. janvāra neplānotās EstLink-2 elektroenerģijas savienojuma atslēgšanas dēļ pārvades jauda starp Somiju un Igauniju samazinājās līdz 358 MW. Papildus tam, plānotās apkopes dēļ 24. un 25. augustā pārvades jauda bija samazināta līdz 0 MW, kas ierobežoja lētākas elektroenerģijas importa iespējas no Somijas. Estlink-2 remontdarbi ir pabeigti un ar 4. septmbri tas pakāpeniski tika ieslēgts darbā, pilnu jaudu sasniedzot 6.septembrī.
Augustā elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 0,7%, ar nelielām izmaiņām importa struktūrā. Imports no Polijas palielinājās par 15,6%, bet samazinājās no Zviedrijas par 0,8% un no Somijas par 5,9%.
AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.