AS "Augstsprieguma tīkls" paraksta līgumu par 73,24 milj. eiro finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU finanšu plāna
Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) noslēdzis divus līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU plāna finansējuma 73,24 miljonu EUR apmērā saņemšanu. ES atbalstītās enerģētikas sektora transformācijas ietvaros AST investēs elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā un Baltijas valstu sinhronizācijā ar Eiropu.
"Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski pieaugot iekārtu un materiālu cenām arī enerģētikas sektorā, piesaistītais RePowerEU finansējums ir nozīmīgs atbalsts AST pārvades tīkla investīciju projektu īstenošanā. Tie veicinās Latvijas klimata mērķu sasniegšanu un atjaunīgas enerģijas īpatsvara palielinājumu, kā arī pārvades tīkla un elektroapgādes drošumu Baltijā," uzsver AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
No piešķirtā finansējuma 60,34 miljoni EUR paredzēti investīcijai 7.1.1.1.i "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija", kas saistīta ar Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu saistītajām aktivitātēm – elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmas piegādi un uzstādīšanu Rēzeknes apakšstacijā, kiberdrošības risinājumu izstrādi, kā arī atjaunīgo energoresursu (AER) koncepta izstrādi darbībai sinhronizācijas ar Eiropu režīmā. Baltijas energosistēmas atvienošanās no Krievijas apvienotās energosistēmas un sinhronizēšanās ar Eiropu plānota 2025. gada februārī. Pašlaik trīs Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori darbojas pie pēdējiem projektiem, kas ļaus īstenot drošāku un efektīvāku sinhronizāciju un energosistēmas darbību pēc sinhronizācijas īstenošanas. Sinhronizācija ir Baltijā vērienīgākais energoneatkarības projekts.
Savukārt 12,9 miljonu EUR finansējums ir piešķirts investīcijai 7.1.1.2.i "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija", tādiem inovatīviem un ilgtspējīgiem projektiem kā Kuldīgas digitālās apakšstacijas izbūvei un Carnikavas zaļās apakšstacijas pārbūvei AER pievienošanai pārvades tīklam. Tāpat piešķirto finansējumu plānots novirzīt vairākām nozīmīgām izpētēm, saistītām ar klimata mērķu sasniegšanu un AER īpatsvara palielināšanu: par elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendencēm Latvijā; par inovatīviem risinājumiem AER pieslēgumiem pie Latvijas elektropārvades tīkla, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma izpētei pārvades tīkla pastiprināšanas projektam Kurzemē – jaunai 330 kV elektropārvades līnijai Ventspils – Brocēni –Telši/Varduva (Lietuva).
Ievērojot finansējuma saņemšanas nosacījumus, lielākā daļa no minētajām projekta aktivitātēm jau ir uzsākta.