Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori (PSO) izstrādājuši pirmo visaptverošo reģionālo sistēmas pētījumu par atkrastes tīkla infrastruktūru, lai veicinātu koordinētu Baltijas jūras baseina plānošanu Eiropā, informē Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Pētījumā secināts, ka Baltijas jūras reģions var kļūt par tīras enerģijas centru, līdz 2040. gadam īstenojot aptuveni 13 GW jaunu pārrobežu starpsavienojumu un līdz pat 50 GW papildu atkrastes vēja jaudu. Šie savienojumi ietver gan tiešus savienojumus starp valstīm (point-to-point), gan stratēģiskus atkrastes mezglus, piemēram, Bornholmu Dānijā, kas nākotnē varētu kalpot kā hibrīdie mezgli. Tirgus modelēšana rāda, ka šiem starpsavienojumiem ir potenciāls darboties ar augstu noslodzi visa gada garumā, kas būtiski samazinās sistēmas izmaksas, cenu pīķus un CO₂ emisijas.

Pētījums iezīmē būtisku soli koordinētā jūras baseina plānošanā Eiropā un sniedz skaidru analītisko pamatojumu arī Latvijas ilgtermiņa energosistēmas attīstībai. Pētījumā secināts, ka Latvijai primāri būtu jāattīsta pārvades tīkla savienojums ar Igauniju, tālākā perspektīvā – ar Vāciju, un būtiska atjaunīgo energoresursu pieauguma gadījumā – arī ar Zviedriju. Iespējams, arī ar Somiju, taču tas būtu jāvērtē kontekstā ar ceturtā Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma un ar Estlink3 projektiem. Kā ziņots iepriekš, AST kopā ar Igaunijas PSO Elering veic kopīgu tehnisko un ekonomisko izpēti par tehnoloģiskajiem risinājumiem un ekonomiskajiem ieguvumiem ceturtajam Igaunijas–Latvijas starpsavienojumam, kam šogad plānots uzsākt ietekmes uz vides novērtējumu. Sākotnējā izvērtēšanas stadijā ir arī starpsavienojuma ar Vāciju izbūve, kam AST, Lietuvas PSO Litgrid un Vācijas PSO 50Hertz ir uzsākuši finansiālo izpēti. Savukārt AST veiktajā priekšizpētē par Latvijas-Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma LaSGo izveidi jūrā starp Kurzemes piekrasti Latvijā un Gotlandes salu Zviedrijā secināts, ka tas būtu izdevīgs abām valstīm.

Astoņu Baltijas jūras valstu PSO pētījums balstās uz jaunākajiem nacionālajiem attīstības plāniem un Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānu (Ten-Year Network Development Plan – TYNDP). Tas piedāvā analītisko pamatu kopīgai lēmumu pieņemšanai un labāk saskaņotiem nacionālās plānošanas procesiem. Pētījums veikts ar tirgus modelēšanas metodi, ņemot vērā nākotnē pieaugošos atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas un ūdeņraža iegūšanai izmantotās enerģijas patēriņa apjomus, kā arī izaicinājumus izbūvēt jaunus pārvades tīklus sauszemē. Baltijas jūras reģions, tostarp Latvija, prognozēts kā neto elektroenerģijas eksportētājs uz pārējo Eiropu, stiprinot reģiona un visas Eiropas Savienības energoapgādes drošumu.

Pētījumu izstrādājuši astoņi Baltijas jūras reģiona valstu PSO – 50Hertz (Vācija), AST (Latvija), Elering (Igaunija), Energinet (Dānija), Fingrid (Somija), Litgrid (Lietuva), PSE (Polija) un Svenska Kraftnät (Zviedrija), kas apvienojušies Baltijas atkrastes tīkla iniciatīvā (Baltic Offshore Grid Initiative – BOGI). Tās mērķis ir izstrādāt kopīgu ceļa karti atkrastes vēja enerģijas attīstībai un infrastruktūrai Baltijas jūrā un tās efektīvai integrācijai attiecīgajos tirgos. Pētījums tapis šīs iniciatīvas ietvaros.

Ar PSO publicēto dokumentu iespējams iepazīties AST mājas lapā.