AST aktualizē pārvades tīkla ģeotelpisko informāciju, veicot lāzerskenēšanu no helikoptera

Ziņas

stabs_lazer2.pngLatvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" līdz 2022. gadam plāno veikt  visas Latvijas pārvades tīkla lāzerskenēšanu un termovīziju, ievācot tehniskos datus no helikoptera. Tuvākās nedēļas laikā plānoti pārlidojumi Rīgā, Cēsīs, Bauskā, Jūrmalā, Olainē, Ogrē, Jelgavā un šo pilsētu apkārtnēs.

AST pārvades tīkla ģeotelpiskās informācijas precizēšana nepieciešama, jo augstsprieguma elektropārvades līniju būvniecība tika uzsākta līdz ar AST izveidošanu 1939. gadā, bet no 1960. gada līdztekus 110 kilovoltu (kV) tīklam tiek ekspluatēts arī 330 kV tīkls. Laika gaitā vairākām elektropārvades līnijām ir veikta rekonstrukcija, vairumā līniju ir mainīta daļa balstu un vadu posmi, aizsargjoslās ir izmainījies reljefs un vide, kā arī rekonstruētas šķērsojošās un paralēlās komunikācijas. Pārvades tīkla lāzerskenēšanas un termovīzijas līdz gada beigām plānots iegūt informāciju par pārvades tīklu Latgalē, Zemgalē un daļā Vidzemes, kā arī Dienvidkurzemē.

Pēc elektropārvades līniju lāzerskenēšanas un termovīzijas veikšanas AST iegūs atjaunotu, pārbaudītu un reālajai situācijai atbilstošu vizuālo un ģeotelpisko informāciju, lai novērtētu esošā tīkla aizsargjoslu un trašu stāvokli, kā arī aktuālu informāciju par nevēlamiem objektiem, šķēršļiem, nevēlamu veģetāciju, apauguma apjomu un tā gabarītiem elektropārvades līniju trasēs, tāpat tas ļaus konstatēt termodefektus līniju savienojuma vietās.

Visa iegūtā informācija tiks apstrādāta un integrēta AST ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās, fiksējot līniju trasēs esošo krūmu augstumu un apjomu, trases platumu līniju koridoros, balstu ģeogrāfiskās koordinātes un balstu slīpumus, vadu nokari, vadu pārlaidumu gabarītus attiecībā pret zemi un citām komunikācijām u.c. pārvades tīkla ekspluatācijai svarīgus datus. Lāzerskenēšana ļaus arī fiksēt elektrolīniju trases stāvokli konkrētajā brīdi un atklāt aizsargjoslu likuma pārkāpumus.

Patlaban AST šādu informāciju iegūst, izmantojot personāla apgaitu laikā novēroto, taču tas nereti ir iesaistītā personāla subjektīvs redzējums un bieži ir ar zemu precizitāti, jo reljefs un attālumi nereti tiek aprakstīti pēc vizuāla novērojuma. Tāpat šāds informācijas iegūšanas veids patērē ļoti daudz personāla un materiālos resursus.

Izvērtējot nepieciešamās informācijas apjomu pārvades tīkla uzturēšanai, AST analizēja vairākas tehniskās iespējas informācijas iegūšanai, tostarp bezpilota lidaparātu izmantošanu. Helikoptera izmantošana tika atzīta par drošāko un ekonomiski izdevīgāko metodi pārvades tīkla lāzerskenēšanas un termovīzijas veikšanai, ņemot vērā veicamo darbu apjomu.