Februārī elektroenerģijas cenas paaugstinājās visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā par 65%, sasniedzot attiecīgi 151,58 EUR/MWh un 151,67 EUR/MWh, bet Lietuvā - par 70%, pieaugot līdz 152,29 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenu paaugstināšanas saistīta patēriņa pieaugumu, ko izraisīja zemā gaisa temperatūra, kā arī ar vairāk nekā divas reizes zemāku vēja elektrostaciju ģenerāciju Baltijā. Tā rezultātā elektroenerģijas cenu noteica dārgāka gāzes elektrostaciju ģenerācija. Vienlaikus jau marta sākumā situācija ir uzlabojusies un cenas būtiski samazinājušās – marta pirmo piecu dienu vidējā cena ir vien 55,71 EUR/MWh, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas cenas pieaugums skaidrojams ar patēriņa palielināšanos zemākas gaisa temperatūras dēļ - pēc siltā janvāra februārī Baltijas valstīs atgriezās ziemai raksturīgi laikapstākļi ar zemāku gaisa temperatūru, kas mēneša pirmajā pusē veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, vienlaikus augot arī gāzes cenām. Tāpat visā Baltijas reģionā vēja elektrostaciju izstrāde bija divas reizes zemāka nekā janvārī, kā rezultātā pieaugošo pieprasījumu galvenokārt sedza dārgākas termoelektrostacijas. Šobrīd arī importa jaudas uz Baltiju ir samazinātas Somijas - Igaunijas savienojuma EstLink-2 atslēguma dēļ, kura remontdarbi tiek plānoti līdz šī gada 1. augustam.

Salīdzinot importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir samazinājies par 13,9%. Elektroenerģijas importa apjoms ir samazinājies no Polijas par 66,9%, no Zviedrijas par 8,4% un no Somijas par 1,4%. Baltijas importa samazinājums, saskaņā ar operatīvajiem datiem, tika kompensēts ar Latvijas ražošanas jaudām, mēneša griezumā Latvijā saražojot vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts.

Igaunija, Latvija un Lietuva 2025. gada 9. februārī plkst. 14.05 veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu, kas ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību. Vienlaikus sinhronizācija neveicināja elektroenerģijas cenu pieaugumu un februārī Latvijas energosistēmas darbība bija stabila un droša, jo ģenerējošās jaudas un caurlaides spēja bija pietiekama, lai nosegtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.