Maijā Latvijā visvairāk elektroenerģijas – 235 gigavatstundas (GWh) jeb 43% no kopējā apjoma saražots saules elektrostacijās, kas ir vēsturiski lielākais šo elektrostaciju saražotās enerģijas apjoms. Maijā saules elektrostacijas pirmo reizi apsteigušas hidroelektrostacijas, kas pavasarī un vasarā tradicionāli bijušas viens no galvenajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem Latvijā. Hidroelektrostacijās maijā saražotas 227 GWh elektroenerģijas jeb 41,7% no kopējā apjoma, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā ražošana saules stacijās, salīdzinot ar aprīli, ir augusi par 10%, bet hidroelektrostaciju apjoms ir krities par 48%.

Maijā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar aprīli, samazinājās par 23% līdz 551 GWh, tomēr tas bija par 38% augstāks nekā 2025. gada maijā. Savukārt elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4% līdz 583 GWh, kas vienlaikus bija par 4% augstāks nekā šajā periodā pērn. Vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 94,53% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa.

Ražošanas apjoma kāpums maijā vērojams arī vēja elektrostacijās – par 29% līdz 39 GWh, arī dabasgāzes stacijās tas pieauga četrkārtīgi līdz 18 GWh. Savukārt biomasas stacijās ražošana samazinājās par 15% līdz 17 GWh, bet biogāzes stacijās tā pieauga par 2% līdz 8 GWh.

Jau ziņots, ka 2026. gada maijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 82,14 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 43% vairāk nekā aprīlī un attiecībā pret 2025. gada maiju cena bija par 21% augstāka.

Maijā Baltijas valstu vidējā elektroenerģijas cena attiecībā pret aprīli pieauga par 31,82% līdz 74,83 EUR/MWh, kas ir par 10,51% vairāk nekā 2025. gada maijā. Latvijā cena palielinājās par 42,98% līdz 82,14 EUR/MWh, Lietuvā par 40,95% līdz 82,21 EUR/MWh, savukārt Igaunijā par 10,29% līdz 60,14 EUR/MWh.

Cenu pieaugumu Baltijā izraisīja kopējais ražošanas samazinājums Baltijas valstīs par 8% pret aprīli, kā arī cenu pieaugums Skandināvijā par 20%. Vienlaikus Latvijā un Igaunijā būtiski samazinājās tirdzniecības intervālu skaits ar vienādām cenām, ko noteica remontdarbi Igaunijā, tādējādi ierobežojot lētākas elektroenerģijas plūsmas uz Latviju. Papildus tam, noslēdzoties palu sezonai, Latvijā būtiski samazinājās hidroelektrostaciju izstrāde, savukārt daļā ar Baltiju starpsavienoto tirdzniecības apgabalu cenu līmeni cita starpā paaugstināja atomelektrostaciju nepieejamība ikgadējo remontdarbu dēļ.

Elektroenerģijas cenas divos no trim Baltijas starpsavienotajiem tirdzniecības apgabaliem turpināja būt augstākas nekā vidēji Baltijā – Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā cena sasniedza 86,93 EUR/MWh, savukārt Polijā 101,82 EUR/MWh, tajā pašā laikā elektroenerģijas cena Somijā bija 52,88 EUR/MWh.

Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm mainīja savu iepriekšējo mēnešu kustību lejup un pieauga par 18,1% pret aprīli. To galvenokārt noteica importa pieaugums no Somijas par 27,6%, savukārt imports no Polijas palielinājās par 1,6%, bet imports no Zviedrijas samazinājās par 1,8%.

Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus. Ar aktuālo elektroenerģijas cenu, kā arī elektroenerģijas starpvalstu plūsmu, ražošanas un patēriņa operatīvajiem rādītājiem ir iespējams iepazīties AST mājas lapā https://www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema-0

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.