Aprīlī jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms pārsniedza patēriņu. Vietējā ģenerācija nodrošināja 118% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā martā, un  pāri palikušais apjoms – 110 gigavatstundas (GWh) – tika eksportēts uz kaimiņvalstīm. Arī atjaunīgo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars aprīlī turpināja kāpt, sasniedzot 98,53%. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2024. gada jūnija, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

^{*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.}

Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar martu, samazinājās par 6% līdz 719 GWh, bet bija par 71% augstāks nekā šajā periodā pērn. Elektroenerģijas patēriņš pret martu samazinājās par 9% līdz 609 GWh un bija par 8% augstāks nekā 2025. gada aprīlī. Patēriņa pieaugums attiecībā pret pagājušo gadu skaidrojams ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) arvien aktīvāku darbību, ņemot vērā, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņa statistikā tiek iekļauts arī BESS no tīkla saņemtais elektroenerģijas apjoms.

Aprīlī vēja elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 30 GWh, kas ir par 111% vairāk nekā martā un ir arī augstākais rādītājs kopš pagājušā gada janvāra. Straujo kāpumu vēja enerģijas ražošanā nodrošināja jauna vēja parka pieslēgšana pārvades tīklam un tā darba uzsākšana testa režīmā.

Saules elektrostacijās elektroenerģijas ražošana aprīlī palielinājās par 38%, sasniedzot 213 GWh un pārspējot iepriekšējā mēnesī fiksēto ražošanas rekordu. Pagarinoties diennakts gaišajam laikam un turpinot pieaugt uzstādīto saules elektrostaciju skaitam, sagaidāms, ka vasaras mēnešos tiks pārsniegti arī līdzšinējie saules elektroenerģijas ražošanas maksimumi.

Parējos ražošanas veidos elektroenerģijas izstrāde samazinājās: noslēdzoties palu periodam, par 11% samazinājās ražošana hidroelektrostacijās, veidojot 438 GWh, ražošana biomasas stacijās samazinājās par 17% līdz 20 GWh, biogāzes stacijās par – 15% līdz 8 GWh, bet dabasgāzes stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms saruka par 94% līdz 4 GWh. Samazinājumu dabasgāzes staciju apjomā noteica gan atsevišķu staciju ikgadējie remontdarbi, gan augstais elektroenerģijas piedāvājums no atjaunīgajiem energoresursiem.

Jau ziņots, ka 2026. gada aprīlī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā jau otro mēnesi turpināja samazināties, sasniedzot zemāko līmeni kopš pagājušā gada jūlija – 57,45 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Šī cena ir par 23% mazāka nekā martā un attiecībā pret 2025. gada aprīli cena ir par 26% zemāka.

Aprīlī cenu samazinājumu Latvijā galvenokārt noteica augsts atjaunīgo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars - mēneša sākumā to veicināja joprojām augsta ražošana hidroelektrostacijās palu ietekmē, bet mēneša turpinājumā to spēja nodrošināt augsta izstrāde vēja un saules elektrostacijās.

Aprīlī Baltijas valstu vidējā elektroenerģijas cena saruka par 22,02% pret martu, sasniedzot 56,77 EUR/MWh, kas bija arī par 25,16% mazāk nekā iepriekšējā gada aprīlī. Visstraujāk elektroenerģijas cena samazinājās Lietuvā – par 28,94% līdz 58,32 EUR/MWh, Latvijā cena samazinājās par 23,36% līdz 57,45 EUR/MWh, bet Igaunijā par 11,14% līdz 54,53 EUR/MWh.

Divos no trim Baltijas starpsavienotajiem tirdzniecības apgabaliem vidējās elektroenerģijas cenas bija augstākas nekā vidēji Baltijā – Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā cena bija 61,44 EUR/MWh, bet Polijā – 83,08 EUR/MWh. Tikmēr Somijā elektroenerģijas cena pieauga par 77,95% pret martu, sasniedzot 49,49 EUR/MWh.

Samazinoties elektroenerģijas cenām, būtiski pieauga tirdzniecības intervālu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām. Aprīlī negatīvas cenas tika novērotas visos Eiropas tirdzniecības apgabalos. Latvijā tika reģistrēti 84 šādi 15 minūšu negatīvu cenu tirdzniecības intervāli jeb pieaugums par 367% pret martu. Lietuvā reģistrēti 88 šādi intervāli, bet Igaunijā - 32.

Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm aprīlī turpināja šī gada lejupvērsto tendenci un samazinājās par 30,4% pret martu. To noteica importa samazinājums par 40% no Somijas un par 7,3% no Polijas, kamēr imports no Zviedrijas pieauga par 5,1%.

Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus. Ar aktuālo elektroenerģijas cenu, kā arī elektroenerģijas starpvalstu plūsmu, ražošanas un patēriņa operatīvajiem rādītājiem ir iespējams iepazīties AST mājas lapā https://www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema-0

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.