Novembrī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar oktobri, palielinājās par 46% – līdz 491 gigavatstundām (GWh), kas ir augstākais elektroenerģijas ģenerācijas apjoms kopš šī gada marta. Salīdzinot ar pagājušā gada novembri, ražošanas apjoms ir palielinājies par 41%. Savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā novembrī attiecībā pret oktobri palielinājās par 2% līdz 649 GWh, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošana novembrī palielinājās gandrīz visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijās. Visstraujāk pieauga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, kur, pateicoties augstākai ūdens pietecei upēs, vērojams kāpums par 113% attiecībā pret oktobri. Būtiski pieauga arī elektroenerģijas ražošana dabasgāzes stacijās – par 47%, savukārt vēja elektrostacijās ģenerācija pieauga par 31%. Tādējādi kopumā vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 75,67% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa.

Novembrī vidējās elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga vidēji par 6% salīdzinājumā ar oktobri, atspoguļojot kopējo elektroenerģijas cenu kāpumu Eiropā. Latvijas un Lietuvas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 5,6% līdz 110,94 EUR/MWh, savukārt Igaunijā cena palielinājās par 7% un sasniedza 95,93 EUR/MWh. Tikmēr lielākajā daļā Eiropas tirdzniecības apgabalu cenu kāpums bija daudz straujāks.

Cenu pieaugumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica zemāka gaisa temperatūra, kas veicina elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Novembrī bija skaidri vērojama tieša saistība starp saražotās elektroenerģijas apjomu vēja parkos un elektroenerģijas cenām – dienās, kad vēja ražošana bija zema, elektroenerģijas cenas sasniedza izteiktus kāpuma pīķus, savukārt augstas ražošanas periodos cenas būtiski samazinājās. Līdzīga tendence bija vērojama saulainās dienās – pieaugot ražošanai saules elektrostacijās, elektroenerģijas cenas dienas vidū atsevišķās stundās bija būtiski zemākas nekā mākoņainos periodos.

Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas cenu atšķirību no Igaunijas cenām turpina ietekmēt elektrolīniju remontdarbi Igaunijā, kas ierobežo spēju pārvadīt lētāku elektroenerģiju uz Latviju, kas Igaunijā tiek importēta no Somijas. Atbilstoši grafikam, paredzēts, ka remontdarbi tiks noslēgti 2027. gada sākumā.

Baltijas mērogā novembrī ražošana pieauga tikai Latvijā, kamēr Lietuvā un Igaunijā ģenerācija samazinājās. Vienlaikus elektroenerģijas patēriņš Latvijā pieauga lēnāk nekā kaimiņvalstīs. Ražošanas kritumu un patēriņa pieaugumu Baltijas valstu kopējā bilancē kompensēja imports, kas novembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada jūlija, pieaugot par 33,4% pret oktobri. Visstraujāk kāpa elektroenerģijas imports no Zviedrijas – par 71,6%. Elektroenerģijas imports no Somijas pieauga par 19,2%, savukārt imports no Polijas samazinājās par 24,1%.

Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.