Oktobrī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms attiecībā pret septembri palielinājās par 3% līdz 337 gigavatstundām (GWh), savukārt elektroenerģijas patēriņš vēsāku laikapstākļu ietekmē kāpa par 12% un sasniedza 634 GWh. Ražošanas un patēriņa kāpums vērojams arī pārējās Baltijas valstīs – Lietuvā tas auga attiecīgi par 16% un 14%, bet Igaunijā – par 12% un 15%, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Latvijā vietējā elektroenerģijas ražošana oktobrī spēja nodrošināt 53,14% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada oktobra. No atjaunīgajiem resursiem saražotajā elektroenerģijas apjomā pieaugums bija tikai biomasas stacijās - par 48%, bet samazinājums – pārējos ražošanas veidos: saules elektrostacijas saražoja par 39% mazāk nekā septembrī, vēja elektrostacijas - par 7% mazāk, bet hidroelektrostaciju ražošanā vērojams samazinājums 14% apmērā mazākas ūdens pieplūdes dēļ. Atjaunīgo resursu samazinājums daļēji tika kompensēts ar fosilajiem resursiem – oktobrī, salīdzinot ar septembri, ražošana dabasgāzes elektrostacijās pieauga par 60%.

Jau ziņots, ka oktobrī, sākoties apkures sezonai un pieaugot elektroenerģijas patēriņam, kā arī samazinoties ražošanai saules elektrostacijās, vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 105,06 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Salīdzinot ar septembri, cena pieaugusi par ceturtdaļu un attiecībā pret 2024. gada oktobri cena ir par 15% augstāka.

Oktobrī Latvijas un Lietuvas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 25% jeb līdz 105,06 EUR/MWh, savukārt Igaunijā cena palielinājās par 10%, sasniedzot 89,67 EUR/MWh. Cenu kāpumu Baltijas valstīs galvenokārt veicināja sezonālas izmaiņas – līdz ar rudens iestāšanos samazinājās saules elektrostaciju saražotais elektroenerģijas apjoms. Igaunijā cenu kāpums bija mazāks, jo elektrolīniju remontdarbi Igaunijā ierobežoja lētākas elektroenerģijas eksportu uz Latviju, tādēļ patēriņa maksimumstundās Latvijas un Lietuvas tirgus kļuva vairāk atkarīgs no dārgākiem ražošanas avotiem, bet Igaunijā patēriņu maksimumstundās varēja nodrošināt ar lētākas enerģijas importu no Somijas.

Oktobrī elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm turpināja palielināties, pieaugot par 12,6% pret septembri. Visstraujākais kāpums tika novērots elektroenerģijas importam no Somijas, kas pieauga par 37,8%. Elektroenerģijas imports no Polijas palielinājās par 19%, bet imports no Zviedrijas samazinājās par 19%.

Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.