Saglabājoties augstai ģenerācijai hidroelektrostacijās, Latvijā saražots par 37% vairāk elektroenerģijas nekā pirms gada
Augustā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 37,2% attiecībā pret 2024. gada augustu, savukārt attiecībā pret jūliju tas samazinājās par 7%. Tādējādi kopumā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 433 gigavatstundas (GWh) un, elektroenerģijas patēriņam palielinoties par 1% līdz 567 GWh, vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 76,49% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
Ūdens pietece Daugavā bija augstāka par ilggadējo normu un nodrošināja augstu ražošanu hidroelektrostacijās - 230,3 GWh, kas bija par 137% vairāk nekā pirms gada, tomēr par 14% mazāk nekā jūlijā. Tāpat liels apjoms elektroenerģijas tika saražots saules elektrostacijās, tam sasniedzot 101,3 GWh, taču pret jūliju šis apjoms samazinājās par 5%. Straujākais elektroenerģijas ražošanas kāpums mēneša greizumā bija vērojams biomasas stacijās - pieaugums par 57 % līdz 20,8 GWh. Ražošana vēja elektrostacijās pieauga par 27% līdz 8,5 GWh.
Līdz ar lētākas atjaunīgās elektroenerģijas piedāvājuma sezonālu samazināšanos klimatisko apstākļu ietekmē, 2025. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 73,9% līdz 80,20 EUR/MWh, Lietuvā par 72,9% līdz 80,01 EUR/MWh, bet Igaunijā - par 110,9% līdz 77,26 EUR/MWh. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, elektroenerģijas cenas Baltijā ir vidēji par 25% zemākas.
Kopumā cenu kāpums augustā skaidrojams ar sezonālām izmaiņām - mazinās dienas gaišais posms, kurā sekmīgi sevi var pierādīt saules elektrostacijas, tāpat pieaugums skaidrojams ar elektrostaciju un tīkla uzturēšanas remontdarbiem, kā arī mazāku ūdens pieplūdi hidroelektrostacijās, salīdzinot ar jūliju, kā rezultātā zemāka piedāvājuma apstākļos cenas aug. Cenu atšķirības augustā starp Baltijas valstīm veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas - Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ. Savukārt cenu kritumu par 25% gada griezumā noteica lielāks elektroenerģijas piedāvājums tirgū, kas saistāms ar jaunu atjaunīgo resursu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.
No Baltijas starpsavienojatām valstīm visstraujāk elektroenerģijas cena kāpa Somijā – par 128,7% līdz 55,23 EUR/MWh, ko ietekmēja Somijas atomelektrostaciju remontdarbi, kas samazināja elektroenerģijas piedāvājumu reģionā. Līdz ar to tas noteica arī augstākas cenas Igaunijā.
Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm augustā turpināja palielināties, pieaugot par 4,1% pret jūliju. Visstraujākais kāpums tika novērots elektroenerģijas importam no Polijas, kas pieauga par 526,6% pret jūliju. Elektroenerģijas imports no Zviedrijas palielinājās par 33,9%, bet imports no Somijas samazinājās par 15,1%.
Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.
AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.
