Latvijas pirmā sinhronā kompensatora iekārtas nogādātas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST)  jaunajā kompensatora stacijas ēkā Grobiņā. Iekārtas izgatavotas Vācijā "Siemens Energy" ražotnē un kalpos stabilas frekvences uzturēšanai Latvijas un visas Baltijas energosistēmā. Turpmākajos mēnešos tās tiks sagatavotas pievienošanai tīklam. Vienlaikus Vācijā notiek pārējo divu Latvijas sinhrono kompensatoru iekārtu ražošana un testēšana, bet AST apakšstacijā Ventspilī  tiek būvēta sinhronā kompensatora stacijas ēka un Līksnā norisinās projektēšanas darbi.

No kreisās: "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms (Joakim Lagerholm), Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns

Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes). Kopējās investīcijas –114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) līdzfinansējumam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda: “Latvijas pirmā sinhronā kompensatora iekārtas nogādāšana kompensatora stacijas ēkā Grobiņā ir Latvijas un Baltijas enerģētiskajai neatkarībai svarīgs brīdis, kas ar darbiem apliecina mūsu spēju drīzumā pilnībā atslēgties no BRELL tīkla. Latvija neiepērk elektroenerģiju no Krievijas jau divus gadus. Mums ir jāturpina iesāktais un nākotnē jākļūst energopašpietiekamiem - neatkarīgiem no jebkuras citas valsts. Tikai tā mēs varēsim Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt pieejamu enerģiju nepieciešamajā apjomā, ar vēja un saules energostacijām tuvāko gadu laikā veidojot pamatu Latvijas enerģētiskajai neatkarībai.”

"Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, Eirozonai un NATO, sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas energosistēmu ir loģisks nākamais solis ceļā uz Latvijas un visas Baltijas energoneatkarību. Enerģētiskā neatkarība, kā arī energoapgādes drošums, ko spēsim uzturēt ar stratēģiski nozīmīgajām sinhrono kompensatoru stacijām, ir īpaši svarīgi šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. Esmu gandarīts, ka visi ar Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju saistītie projekti notiek pēc plāna un ļaus mums izpildīt visus priekšnosacījumus sekmīgai Baltijas elektrotīklu  sinhronizācijai ar Eiropu nākamā gada sākumā", uzsver AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.

Sinhrono kompensatoru staciju izbūvi un pieslēgšanu pārvades tīklam AST īsteno sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense".

""Siemens Energy" ir gandarīti par dalību šajā projektā, kas iezīmē vēl vienu svarīgu soli Latvijas energosistēmas drošuma paaugstināšanā, kā arī Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācijā ar kontinentālo Eiropu. Mūsu sadarbībā ar AST un "Enersense" sinhronā kompensatora piegāde ir nozīmīgs notikums. Nākamā gada laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiks uzstādīti deviņi sinhronie kondensatori, lai nodrošinātu nepieciešamo inerci elektroenerģijas sistēmā. Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu būs būtiska nozīme reģiona elektroapgādes drošībā, kā arī nodrošinās atjaunojamās enerģijas pieslēgšanu tīklam," norāda "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms (Joakim Lagerholm).

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai,  Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiks uzstādīti sinhronie kompensatori – trīs katrā valstī. Sinhrono kompensatoru staciju izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas, kas nepieciešama Baltijā vērienīgākā energoneatkarības projekta – sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu – īstenošanai.

Grobiņā piegādātās iekārtas - kompensators, tā spara rats un komplektējošās daļas, kas kopumā pārsniedz 390 tonnas, maija sākumā no Vācijas tika nogādātās Liepājā ar kuģi, bet uz Grobiņu ar speciālu transportu tās nogādāja šonedēļ.

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.

Plašāka informācija par sinhronizācijas projektu pieejama AST mājas lapas sadaļā Sinhronizācija ar Eiropu.