Baltijas jūras reģiona valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (PSO), tajā skaitā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) vienojušies sākt sagatavošanās darbus Baltijas jūras piekrastes tīkla izveidē, veicinot CO2 samazināšanu un videi draudzīgas enerģētikas sistēmas attīstību.

Sadarbības “Baltijas jūras tīkla iniciatīva” mērķis ir izstrādāt kopīgus plānošanas principus Baltijas jūras elektroenerģētikas tīklam, kā arī veikt pētījumus, kas veidos kopīgu redzējumu par tīkla izveidi Baltijas jūrā un ļaus to iekļaut Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla desmit gadu attīstības plānā un citos plānošanas dokumentos.

"Latvijai ir saistošas Eiropas apņemšanās zaļo mērķu sasniegšanā jeb atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā un pārvades sistēmas operatora pienākums ir nodrošināt tam nepieciešamo infrastruktūru. Starpvalstu elektropārvades tīkla izveide Baltijas jūrā ļaus ne tikai pieslēgt sistēmai jaudīgus vēja elektrostaciju parkus, bet arī dos papildus jaudu starpvalstu elektroenerģijas plūsmām, tādējādi nodrošinot iespēju Latvijas patērētājiem piegādāt elektroenerģiju ne tikai no jūras parkiem, bet arī citām Baltijas jūras valstīm, kur konkrētā brīdī elektroenerģija ir lētāka", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Sadarbība starp PSO tiks uzsākta, ievērojot Eiropas savienībā esošo Baltijas jūras valstu 2020.gada 30. septembrī parakstīto nodomu deklarāciju, kas paredz iesaistītajām pusēm kopīgi plānot jūras teritorijas, kurās varētu atrasties atkrastes vēja elektrostaciju parki, ļaujot maksimāli izmantot vēja kā enerģijas avota potenciālu. Saprašanās memorandā ir atzīmēts, ka Baltijas jūras reģionam ir nozīmīgs potenciāls zaļās enerģijas politikas mērķu sasniegšanā, būvējot vēja elektrostaciju parkus jūrā un izmantojot jau esošos un potenciālos Baltijas jūras valstu elektrotīklu starpsavienojumus. Atkrastes tīkla radīšanai būs nepieciešami arī daudzi radiālie, ne tikai starpvalstu savienojumi.

Saskaņā ar Baltijas Enerģētikas tirgus un Infrastruktūras plāna (BEMIP) ietvaros veikto pētījumu, Baltijas jūras vēja potenciāls pārsniedz 90 gigavatus elektroenerģijas un gadā kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms varētu sasniegt 325 terravatstundas.

Sadarbību “Baltijas jūras tīkla iniciatīva”, parakstot saprašanās memorandu, atbalsta Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori, kas darbojas Baltijas jūras reģiona valstīs: Somijas "Fingrid", Zviedrijas "Svenska Kraftnät", Dānijas "Energinet", Vācijas "50 Hertz", Igaunijas "Elering" Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" un Lietuvas "Litgrid AB" , savukārt Norvēģijas "Statnett" ir izteicis gatavību projektā piedalīties kā novērotājs.

Foto: Waldemar Brandt, Unsplash