Aprīlī, Latvijā turpinoties augstai ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES), jau otro mēnesi pēc kārtas ražošana pārsniedz patēriņu - saražots par 13% vairāk nekā valstī patērēts. Kopumā aprīlī Daugavas HES saražotas 503 198 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas veido 77% no valstī kopumā saražotā elektroenerģijas apjoma un tas ir lielākais Daugavas HES saražotais apjoms vienā mēnesī kopš 2018. gada aprīļa, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats

Kopumā Latvijā aprīlī saražotas 655 152 MWh elektroenerģijas, kas gan ir par 7% mazāk nekā martā, bet par 72% vairāk nekā 2020. gada aprīlī. Latvijas elektroenerģijas patēriņš aprīlī bija 581 356 MWh, kas ir par 8% mazāks nekā martā, bet par 4% lielāks nekā 2020. gada aprīlī, kas ir skaidrojams ar sezonālām svārstībām.

Lielo HES apjomu pieaugumu (par 30% pret martu un par 140% pret 2020. gada aprīli) izraisīja būtiski lielāka ūdens pieplūde Daugavā, bet otro būtiskāko izmaiņu Latvijas ģenerācijas struktūrā – lielo koģenerācijas staciju (TEC) apjoma kritumu par 76% attiecībā pret martu izraisīja vairāki faktori, kas samazina ražošanas ekonomisko izdevīgumu. TEC ražošanas samazinājumu veicināja gan apkures sezonas beigas, kas samazina otra ražošanas produkta - siltumenerģijas realizācijas iespējas, gan arī augstās CO2 emisijas atļauju cenas, kas aprīlī pārkāpa 45 EUR/tCO2 slieksni - vēsturiski augstāko cenu kopš Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu izveides. Tendence pieaugt cenām vērojama arī maijā.

Augstās Latvijas ģenerācijas, kā arī augstākminēto faktoru ietekmē radušās ģenerācijas struktūras izmaiņas gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs radīja priekšnoteikumus, kuru rezultātā elektroenerģijas starpvalstu (pārrobežu) komercplūsmas pamatā bija virzienā no Igaunijas un Krievijas uz Latviju un no Latvijas virzienā uz Lietuvu. No Krievijas uz Latviju kopumā importētas 235 674 MWh, kas ir par mazāk 36 % kā martā. Neto komercplūsma no Igaunijas uz Latviju bija 229 051 MWh un no Latvijas uz Lietuvu – 519 744 MWh. Aprīlī tirgus (biržas cenu formēšanas) rezultātā uz Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma 65 tirdzniecības intervālos (stundās) veidojās sastrēgumi, kā rezultātā šajos tirdzniecības intervālos NordPool elektroenerģijas biržas cena Lietuvas tirdzniecības apgabalā bija augstāka nekā Latvijas apgabalā. Kā papildus ietekmējošs faktors jāmin arī situācija NordPool tirdzniecības zonās, ar kurām Baltijai ir starpsavienojumi  - šajās sastrēgumu stundās Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas cena bija augstāka nekā Somijas cenu zonā, kā rezultātā atsevišķos tirgus intervālos komercplūsma bija virzienā no Lietuvas uz Zviedrijas 4. cenu zonu.

Aprīlī Baltijā bija trīs periodi, kad pārrobežu tirdzniecībai atsevišķos savienojumos netika piešķirta pārvades jauda, kā rezultātā šajos periodos tirdzniecība nebija iespējama. Tā 8. un 11. aprīlī Baltkrievija savas energosistēmas testēšanas nolūkos atslēdza pārvades līnijas, kas to savieno ar Lietuvu, un šajos periodos netika piešķirta caurlaides spēja tirdzniecībai starp Latviju un Krieviju. Elektroenerģijas cena šajā periodā bija 46,24 EUR/MWh, kas tikai par 6% pārsniedz mēneša vidējo cenu. Tāpat arī no 26. aprīļa līdz 29. aprīlim uz plānoto apkopi tika atslēgts NordBalt starpsavienojums un tirdzniecības jauda starp Zviedriju un Lietuvu bija 0 MW. Lai gan augstāku elektroenerģijas cenu (64,78 EUR/MWh, par 49% pārsniedz mēneša vidējo cenu) šajā periodā pamatā izraisīja būtiski augstāka cena visā Skandināvijā un īpaši Somijā, tomēr bija vērojama arī šī atslēguma ietekme uz cenu, cenu atšķirībai starp Zveidrijas 4. zonu un Latviju pieaugot no 1,12 EUR/MWh mēnesī vidēji līdz 6,03 EUR/MWh atslēguma periodā.

Jaunākais AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un tā arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē http://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.