Izstrādāti vienoti principi Baltijas elektroenerģijas sistēmas frekvences kontrolei un balansēšanai
Ceļā uz sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori Litgrid AB, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Elering AS izstrādājuši vienotus principus elektroenerģijas sistēmas frekvences kontrolei un balansēšanai Baltijas valstu elektrosistēmās un kopīgam balansēšanas jaudu tirgum.
Publiskām konsultācijām tiek nodots Baltijas elektroenerģijas sistēmas frekvences kontroles koncepta apraksts, kas ietver frekvences kontroles procesu aprakstu, frekvences kontrolei un sistēmas balansēšanai nepieciešamo rezervju aprakstu, sistēmas pakalpojumu produktu aprakstu un balansēšanas jaudu tirgus modeļa aprakstu.
"Balansēšanas jaudu tirgus nodrošinās iespēju AST iegādāties elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai nepieciešamās balansēšanas rezerves konkurējošā vidē un, no otras puses, radīs jaunas iespējas tirgus dalībniekiem – ražotājiem, patērētājiem, agregatoriem attīstīt jaunus pakalpojumus un piedalīties jauna veida sistēmas pakalpojumu starptautiskā tirgū," par frekvences kontroles koncepta izstrādes nepieciešamību stāsta AST valdes loceklis Gatis Junghāns.
Patlaban Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēma ir integrēta Krievijas vienotajā energosistēmā BRELL un tīkla frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā. Sakarā ar plānoto Baltijas pārvades tīkla pārslēgšanu sinhronā darbā ar kontinentālās Eiropas energosistēmu, Baltijas pārvades sistēmas operatoriem līdz 2025. gadam būs jānodrošina spēja piedalīties frekvences regulēšanā gan normālos apstākļos, gan incidentu gadījumā - pēc liela ģeneratora vai starpvalstu elektropārvades līnijas avārijas atslēgšanās. Frekvences regulēšanas spējas radīšanai ir nepieciešams ieviest frekvences kontroles infrastruktūru, procesus un attīstīt sistēmas pakalpojumu tirgu.
Elektroenerģijas sistēmas frekvences kontroles koncepta dokumentam veltītas publiskās konsultācijas notiks no šī gada 30. septembra līdz 30. oktobrim. Vairāk informācijas pieejama Baltijas valstu pārvades operatoru tīmekļa vietnēs.
Sinhronizācijas projekta mērķis ir līdz 2025. gadam īstenot nepieciešamos tehniskos pasākumus Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu caur Poliju. Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas sistēmā ir atzīta par ES enerģētikas politikas stratēģisko mērķi un prioritāti. Sinhronizācijas projekta otrais posms ir loģisks turpinājums pirmajam posmam, kas 2019. gada pavasarī saņēma 75% līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.
Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar kontinentālā Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku ceļa karti par sinhronizācijas ietvaros īstenotājiem soļiem.
Paredzēts, ka sinhronizācijai izvēlētāja scenārijā tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori sistēmas inerces nodrošināšanai visās Baltijas valstīs.
Publiskās konsultācijas dokumenti (angļu valodā):