Jūlijā jau otro mēnesi pēc kārtas vērojama vēsturiski visaugstākā elektroenerģijas cena Latvijā kopš tirgus atvēršanas - 88,32 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), salīdzinot ar gadu iepriekš palielinājums ir nepilnas trīs reizes (31,80 EUR/MWh).

Cenu pieaugumu Baltijā un Skandināvijā izraisa augstās gāzes cenas, kas kopš pagājušā gada ir pieaugušas vairāk nekā trīs reizes, būtisks CO2 izmešu kvotu sadārdzinājums, kā arī ikgadējie iekārtu apkopes darbi, kā rezultātā kopējo biržas cenu noteic energoavoti ar augstāku piedāvāto cenu, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" apkopotā informācija.

Neskatoties uz to, ka jūlijā attiecībā pret jūniju Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas cena ir samazinājusies par 7% un bija 68,04 EUR/MWh, kopumā visā reģionā vērojams cenu pieaugums - Baltijā un Somijā, kā arī Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā (ar kuriem Baltijai ir starpvalstu savienojumi) elektroenerģijas cena ir palielinājusies par vidēji 15,9%.

Jūlijā Lietuvā elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 13,6% un pielīdzinājās Latvijas līmenim (līdz 88,32 EUR/MWh), Igaunijā pieaugums ir 16,9% (līdz 83,78 EUR/MWh), bet visstraujāk – par 40%, sasniedzot 78,76 EUR/MWh, attiecībā pret jūniju elektroenerģijas cena ir pakāpusies Somijas tirdzniecības apgabalā. Somijā cenu pieaugums skaidrojams ar starpsavienojumu jaudas samazinājumu ikgadējo apkopju dēļ - caurlaides spēja ar Krieviju praktiski visu jūliju bija tikai 405 MW apmērā no ierastajiem 1300 MW.

Baltijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir vērojams 37% elektroenerģijas importa samazinājums no Krievijas (importētas 215 092 MWh), kamēr imports no Eiropas Savienības valstīm ir pieaudzis par 30% jeb līdz 1 068 983 MWh. Izmaiņas importa struktūrā saistītas ar jūlijā tirgum atvēlētās jaudas samazinājumu par 48% Krievijas – Latvijas šķērsgriezumā atbilstoši tirdzniecības jaudu piešķiršanas metodikai, ko ietekmē plānotās tīklu noslodzes un sistēmas drošuma apsvērumi tīkla darbībai pie augstām gaisa temperatūrām.

Tāpat izmaiņas importa struktūrā ietekmēja tirgum atvēlētās jaudas pieaugums par 26% Zviedrijas – Lietuvas šķērsgriezumā attiecībā pret jūniju, jo jūlijā ierobežojumi remontdarbu dēļ bija mazāki nekā jūnijā.