Enerģijas uzkrāšanas baterijas palīdzētu Baltijas valstīs nodrošināt stabilu elektroenerģijas sistēmu darbību

Attīstība

Līdz 2050. gadam Baltijas valstis plāno līdz pat 100% palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Lai to īstenotu, nepieciešams veikt virkni tehnisko pasākumu elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitātes un elektroapgādes drošuma nodrošināšanai, un viens no šādiem pasākumiem ir enerģijas uzkrāšanas bateriju uzstādīšana, liecina Japānas enerģētikas uzņēmuma TEPCO Power Grid Inc. pēc Baltijas valstu pārvaldes sistēmu operatoru - Lietuvas "Litgrid", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" pasūtījuma veiktais pētījums, kura laikā tika analizēti iespējamie tehniskie un ekonomiskie pasākumi energosistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai šādos apstākļos.

Pētījums parāda, ka akumulatoru jeb enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu (BESS – angl. Battery Energy Storage System) attīstīšana ir labākais veids, kā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai nodrošināt stabilu un drošu savu elektroenerģijas sistēmu darbību laikā, kad līdz pat 100% elektroenerģijas tiktu saražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Konkrēti, tīklu veidojošo bateriju sistēma ar 240 MW jaudu palīdzētu pārvarēt sinhronās inerces trūkumu, kas saistīts ar sinhrono ģeneratoru jaudu būtisku samazināšanos energosistēmā un vēja un saules ģenerācijas izmantošanas būtisku pieaugumu.

"Baltijas valstīs notiek elektroenerģijas ģenerācijas struktūras pilnīga pārveidošanās. Ar fosilo kurināmo darbināmās elektrostacijas samazina savu darbību un to darbība pakāpeniski tiks apturēta, to vietā ienākot vēja un saules elektrostacijām. Šim procesam jāturpinās, lai sasniegu nulles emisiju energosistēmu. Lai ļoti augsts vēja un saules elektrostaciju īpatsvars nesamazinātu energosistēmas stabilitāti, ir rūpīgi jāplāno pārvades sistēmas evolūcija un savlaicīgi jāievieš tehniski risinājumi energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai. Bez tam 2025. gadā Baltijas valstis plāno sinhronizēties ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu, un Baltijas valstīm būs pastāvīgi jānodrošina frekvences regulēšanas spēja. Līdz ar to Baltijas valstīm jāmeklē risinājumi energosistēmas frekvences uzturēšanas un balansēšanas nodrošināšanai. Mēs AST uzskatām, ka lielas jaudas elektroenerģijas bateriju sistēmas šobrīd ir tehniski un ekonomiski optimālākā tehnoloģija, kuru AST būtu jāizmanto, lai nodrošinātu sekmīgu sinhronizācijas projekta ieviešanu. Un TEPCO izpētes secinājumi ir vēl viens apliecinājums tam, ka BESS ir ieteicamā tehnoloģija, kā šos izaicinājumus atrisināt,” saka AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pētījuma galvenais mērķis bija izveidot tehniski drošu un ekonomiski pamatotu modeli un identificēt nepieciešamos pasākumus, lai Baltijas valstīs nodrošinātu nepārtraukti sabalansētu ģenerāciju un patēriņu un frekvences regulēšanu, virzoties uz 100% atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķi līdz 2050. gadam. TEPCO pētīja sintētiskās inerces izmantošanu no augstsprieguma līdzstrāvas savienojumiem, BESS sistēmām un no vēja un saules elektrostacijām.

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori – "Litgrid", AS "Augstsprieguma tīkls" un "Elering" kopīgu Līgumu ar TEPCO Power Grid Inc. par pētījuma veikšanu parakstīja 2020. gada maijā.

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas tiek gatavotas uzsākt sinhronu darbu ar kontinentālo Eiropu līdz 2025. gada beigām. Tāpat visas trīs Baltijas valstis plāno ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un sasniegt līdz pat 98-100% no atjaunojamiem enerģijas avotiem saražotas enerģijas daļu katrā valstī līdz 2050. gadam.

Japānas pārvades sistēmas operatoram TEPCO Power Grid ir liela pieredze elektroapgādes, apkalpes un attīstības pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot sistēmas darbību ekstremālos apstākļos. Uzņēmums ir atbildīgs arī par drošu elektroapgādi mazās, izolētās salās un piedalās atomelektrostaciju aizstāšanā ar atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Detalizēts pētījuma apraksts atrodams sadaļā "Pētniecība"