Otrdienā, 30. augustā Dānijā notikušajā Baltijas jūras valstu samitā, kas veltīts enerģētikas drošības jautājumiem, parakstīta vienošanās par ciešāku sadarbību enerģētikas jomā, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus veicinot klimata neitralitāti Eiropas Savienībā (ES).

Samitā, kurā piedalījās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Somijas premjerministre Sanna Marina, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kā arī Baltijas jūras valstu par enerģētiku atbildīgo ministriju un pārvades sistēmas operatoru vadītāji, paziņots arī par ES Kopējo interešu statusa piešķiršanu Latvijas – Igaunijas kopīgajam atkrastes vēja parkam ELWIND, kas turpmākajā projekta virzībā ļaus tam piesaistīt ES finansējumu.

Baltijas jūras valstu līderi samita ietvaros arī parakstīja Marienborgas deklarāciju, kas paredz palielināt pa jūru importētās degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un sašķidrinātās biogāzes apjomu, attīstīt jūras vēja enerģijas iegūšanu Baltijas jūras reģionā, kā arī pētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu attīstības iespējas. Tāpat līderi vienojās stiprināt sadarbību politiskā līmenī starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm enerģētiskās drošības jomā, tostarp paātrinot atjaunojamo energoresursu piegādi.

Foto: Lietuvas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys, Polijas pārvades sistēmas operatora PSE valdes priekšsēdētājs Eryk Kłossowski, AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, Polijas premjerministrs Mateusz Jakub Morawiecki, Zviedrijas pārvades sistēmas operatora Svenska Kraftnät valdes priekšsēdētāja Lotta Medelius-Bredhe un Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kardi Simsone apaļā galda diskusijā samita otrajā daļā

“Ir jāpārtrauc mūsu kopīgā atkarība no Krievijas energoresursiem. To ir iespējams izdarīt, strādājot visiem kopā un sadarbojoties – starpsavienojumu veidošanā, atjaunojamo energoresursu projektu attīstīšanā, kā arī, pilnveidojot likumus nacionālā un Eiropas līmenī, lai jaunos projektus enerģētikas jomā būtu iespējams īstenot ātrāk,” pēc samita uzsvēra K. Kariņš.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētaja Gunta Jēkabsone samitā diskusiju panelī norādīja, ka ir nepieciešams jau tagad strādāt pie jaunu starpsavienojumu izveides, it īpaši pie savienojuma starp Latviju un Gotlandi izveides, kā arī pārskatīt Baltijas sinhronizācijas ar Eiropu plānus. Viņa uzsvēra, ka šīs vasaras augstās elektroenerģijas cenas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pierādīja, ka Baltijas enerģētikas tirgus ir neaizsargāts un dabasgāzes piegādes ir izrādījušās nediversificētas. Savukārt jaunu starpsavienojumu izveide veicinās gan jūras vēja parku attīstību, gan arī atjaunojamās enerģijas apjoma palielināšanu kopējā Eiropas enerģijas bilancē, tādējādi sasniedzot Eiropas klimata mērķus un mazinot atkarību no fosilā kurināmā.

Dokumenti: Marienborgas deklarācija (angļu valodā)