Trīs Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori (PSO) – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid" 2021. gada 12. martā aicināja tirgus dalībniekus izteikt viedokli par elektroenerģijas balansēšanas rezervju tirgus pētījumu "Baltijas balansēšanas rezervju jaudas tirgus izpēte".

Pētījums veikts, pamatojoties uz Baltijas valstu nacionālo regulēšanas institūciju (Regulatoru) pieprasījumu, lai Regulatori varētu lemt par Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma investīciju pieprasījumiem, kas ietver elektroenerģijas uzkrājošo sistēmu uzstādīšanu rezervju nodrošināšanai. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas rezerves var piedāvāt elektroenerģijas tirgus dalībnieki, kā arī apzināt optimālāko balansēšanas rezervju nodrošināšanas mehānismu no sistēmas drošuma un izmaksu viedokļa.

Pētījumā tika modelētas un izvērtētas iespējas nodrošināt nepieciešamās balansēšanas rezervju jaudas apjomu katrai valstij atsevišķi, Baltijas valstīm kopā vienotā tirgū, kā arī, piesaistot kaimiņvalstu resursus pēc pieslēgšanās sinhronam darbam ar kontinentālas Eiropas tīkliem.

Atsaucoties aicinājumam, pieci tirgus dalībnieki izteica 23 komentāri vai jautājumi par sagatavoto pētījumu, tirgus dalībniekiem ir sniegtas atbildes, kā arī komentāri ir ņemti vērā, sagatavojot pētījuma gala redakciju.

Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi:

1. Saskaņā ar tirgus simulācijās datiem, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas un Latvijas energosistēmas atsevišķi nav spējīgas nodrošināt nepieciešamo rezervju apjomu -  FCR, aFRR un mFRR rezerves regulēšanai uz leju, tikai mFRR rezerves regulēšanai uz augšu varētu tikt nodrošinātas. FCR, aFRR rezervju uzturēšanai ir nepieciešami nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avoti.
2. FCR un mFRR rezerves tehniski ir iespējams nodrošināt kopējā Baltijas valstu slodzes un frekvences kontroles (LFC) blokā, izveidojot kopēju balansēšanas rezervju jaudu tirgu, tomēr aFRR rezerves jaudas nebūs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo laiku. Iespējamo variantu izpēte rāda, ka katras valsts elektroenerģijas sistēmā būs nepieciešami nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avoti, kuru kopējais saražotais apjoms gadā var sasniegt 2,4 terravatstundas enerģijas un ikgadējās izmaksas FCR un FRR rezervju nodrošināšanai var sasniegt 214 milj. EUR (zemas cenas scenārijs) līdz 295 milj. EUR (augstas cenas scenārijs). Indikatīvās uz katru operatoru attiecināmās izmaksas zemu cenu scenārijā ir šādas: "Elering" – 79 milj. EUR, AST – 38 mil. EUR, "Litgrid" – 99 milj, savukārt augstu cenu scenārijā izmaksas ir šādas: "Elering" – 107 milj. EUR, AST – 56 milj. EUR un "Litgrid" – 132 milj. EUR. Minētie skaitļi aprēķināti scenārijam, kurā netiek ņemta vērā Baltijas rezervju tirgu integrācija ar kaimiņvalstīm.
3. Modelēšanas ceļā iegūtie dati apliecina, ka tirgū pieejamie resursi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu mFRR regulēšanai uz leju rezerves jaudas, tādējādi kā pēdējais rezervju avots varētu būt nepieciešama Kīsas elektrostacijas jauda 34 stundu ilgā periodā ar vidēji 42,28 MW lielu jaudu.
4. Rezervju tirgus, darbojoties kopējā Baltijas LFC blokā, ļautu samazināt nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avotu izmaksas no 104,6 milj. EUR (otrajā scenārijā prognozētais) līdz 48,52 milj. EUR.
5. Jāņem vērā, ka kopējā Baltijas LFC blokā tiks pielietotas robežcenas un augstākā piedāvājuma nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avotu izmaksas sasniegs 48,52 milj. EUR, kas kopējās izmaksas palielinās līdz 148 milj. EUR, salīdzinot ar tirgus piedāvāto cenu līmeni
6. Ir sagaidāms, ka balansēšanas rezervju nodrošinātāji rezervju cenas noteikšanai pievienos arī aktīvu izmantošanas maksu, taču ir paredzams, ka papildus tam tiks pievienotas arī izmaksas, kas netiek iegūtas, piedaloties elektroenerģijas tirgū. Tāpēc ir sagaidāms, ka šobrīd Baltijā novērojamās rezervju cenas pieaugs līdz Eiropas rezervju cenu līmenim, sasniedzot vidēji 12 EUR/MW/h zemo cenu scenārijā.
7. Nepieciešamība pēc nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avotiem, lai nodrošinātu mFRR rezerves regulēšanai uz leju tika identificēta tikai nakts stundās, kad darbojas arī akumulācijas hiodroelektrostaciju ražošanas vienības sūknēšanas jeb patēriņa režīmā. Šajās stundās paredzēto akumulācijas hidroelektrostaciju vienību jaudas varētu tikt tiktu aizstātas ar tirgus solījumiem no šīm vienībām, tomēr tas samazinātu iespējas šīm vienībām piedāvāt aFRR rezerves patēriņa maksimumstundās.
8. Iespējamā Baltijas integrācija ar kaimiņu – Zviedrijas, Somijas un Polijas balansēšanas rezervju jaudas tirgiem, izmantojot starpsavienojumus, tehniski varētu nodrošināt Baltijas energosistēmai iespēju uzturēt visas nepieciešamās rezerves, samazinot elektroenerģijas tirgum atvēlēto starpsavienojumu jaudu un tas ievērojami samazinātu nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avotu nepieciešamību līdz 0,6 terravatstundām saskaņā ar 4. scenāriju vai pat līdz 0,1 terravatstundai saskaņā ar 5. scenāriju, tomēr tas nenovērstu tā saukto visdārgākā solījuma efektu, kas varētu ietekmēt robežcenas lielumu. Ņemot vērā sarežģīto un neskaidro raksturu, kas ietver divu vai vairāku reģionālo tirgu apvienošanu, pastāv iespēja, ka Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas rezerves jaudas tirgu integrācija līdz 2025. gadam varētu nenotikt.
9. Nepieciešamību pārvades sistēmas operatoriem veidot savus nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avotus varētu samazināt citu jaunu projektu, kas apmierinātu PSO rezervju vajadzības, nodošana ekspluatācijā pēc pētījuma sabiedriskās apspriešanas.
10. Jauniem objektiem jāspēj nepārtraukti nodrošināt balansēšanas rezerves. Bez šādām iespējām ir paredzams balansēšanas rezervju iztrūkums pat ar nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avotiem (3A scenārijs).
11. Enerģiju uzkrājošo bateriju darbības loģika šobrīd nav pietiekami izpētīta. Tā nosaka rezervju piedāvājuma lielumu, iesniegšanas biežumu un rezervju veidu. Teorijā baterijas var piedāvāt visa veida rezerves ar maksimālo jaudu, taču šāds darba režīms izskatās neiespējams.
12. Nākotnes CO2 kvotu cenas ir sarežģīti prognozēt, tomēr jāņem vērā, ka to pieaugums izraisīs arī rezervju jaudu izmaksu pieaugumu.
13. Tirgus pētījumā ir pieņemts, ka Baltijas valstis var savstarpēji apmainīties un dalīties ar rezervēm neierobežoti. Ja saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulu 2017/2195 tiek noteikti ierobežojumi pārrobežu jaudas izmantošanai, lai apmainītos ar rezervēm, arī LFC blokā iespējama rezervju nepietiekamība.
14. Analizējot Baltijas LFC bloka jūtīgumu pret neparedzētiem darbības pārtraukumiem, jāsecina, ka tam ir augsta atkarība no rezervju piegādātājiem – iztrūkstot kaut vienam piedāvājumam, var veidoties aFRR rezervju deficīts vai pat nepietiekamība

Plašāku informācija par sabiedrisko apspriešanu ir iespējams atrast pievienotajos dokumentos – tirgus dalībnieku jautājumu un komentāru, un pētījuma autoru atbilžu apkopojumā, kā arī pētījuma jaunākajā redakcijā, kas papildināta atbilstoši saņemtajiem ieteikumiem.

Dokumenti (angļu valodā):

• Baltic reserve capacity market study
• Tirgus dalībnieku jautājumu un komentāru, un pētījuma autoru atbilžu apkopojums