Baltijas valstu PSO aicina izteikt viedokli par elektroenerģijas balansēšanas rezervju tirgus pētījumu

Attīstība

Trīs Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" un Lietuvas "Litgrid" aicina tirgus dalībniekus izteikt viedokli par elektroenerģijas balansēšanas rezervju tirgus pētījumu "Baltijas balansēšanas rezervju jaudas tirgus izpēte".

Pētījums veikts, pamatojoties uz Baltijas valstu nacionālo regulēšanas institūciju (Regulatoru) pieprasījumu, lai Regulatori varētu lemt par Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma investīciju pieprasījumiem, kas ietver elektroenerģijas uzkrājošo sistēmu uzstādīšanu rezervju nodrošināšanai. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas rezerves var piedāvāt elektroenerģijas tirgus dalībnieki, kā arī apzināt optimālāko balansēšanas rezervju nodrošināšanas mehānismu no sistēmas drošuma un izmaksu viedokļa.

Pētījumā tika modelētas un izvērtētas iespējas nodrošināt nepieciešamās balansēšanas rezervju jaudas apjomu katrai valstij atsevišķi, Baltijas valstīm kopā vienotā tirgū, kā arī, piesaistot kaimiņvalstu resursus pēc pieslēgšanās sinhronam darbam ar kontinentālas Eiropas tīkliem.

Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi:

  • Saskaņā ar tirgus simulācijās datiem, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas un Latvijas energosistēmas atsevišķi nav spējīgas nodrošināt nepieciešamo rezervju apjomu -  FCR, aFRR un mFRR rezerves egulēšanai uz leju, tikai mFRR rezerves regulēšanai uz augšu varētu tikt nodrošinātas. FCR, aFRR rezervju uzturēšanai ir nepieciešami nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avoti.
  • FCR un mFRR rezerves tehniski ir iespējams nodrošināt kopējā Baltijas valstu slodzes un frekvences kontroles (LFC) blokā, izveidojot kopēju balansēšanas rezervju jaudu tirgu, tomēr aFRR rezerves jaudas nebūs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo laiku. Iespējamo variantu izpēte rāda, ka katras valsts elektroenerģijas sistēmā būs nepieciešami nepārtrauktas darbības elektroenerģijas avoti.
  • Iespējamā Baltijas integrācija ar kaimiņu – Zviedrijas, Somijas un Polijas balansēšanas rezervju jaudas tirgiem, izmantojot starpsavienojumus, tehniski varētu nodrošināt Baltijas energosistēmai iespēju uzturēt visas nepieciešamās rezerves, samazinot elektroenerģijas tirgum atvēlēto starpsavienojumu jaudu. Ņemot vērā sarežģīto un neskaidro raksturu, kas ietver divus vai vairākus reģionālos tirgus, ir iespējams, ka Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas rezerves jaudas tirgu integrācija līdz 2025. gadam varētu nenotikt.

Baltijas PSO aicina elektroenerģijas tirgus dalībniekus izteikt viedokli par pielietoto pētījuma metodoloģiju un tā rezultātiem laika posmā no 2021. gada 12. marta līdz 15. aprīlim, aizpildot tālāk atrodamo aptaujas formu.

Dokumenti (angļu valodā):