Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) turpina saņemt pieteikumus jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanai pārvades tīklam un izstrādā tehniskās prasības katra konkrētā pieteikuma realizēšanai. Paredzams, ka jau tuvākajā laikā rezervētā jauda var sasniegt jau 4552 megavatus (MW), no kuriem 61% ir paredzēta saules elektrostacijām, 36% vēja elektrostacijām un 3% - hibrīdiem projektiem, kuros tiks izmantota gan saules, gan vēja enerģija. Visa informācija par pārvades tīklā pieprasītajām pieslēguma jaudām, kā arī par pieslēguma procesa statusu ir atrodama AST mājas lapā https://www.ast.lv/lv/content/pieslegumu-ierikosanas-un-atlautas-slodzes-izmainu-statuss.

Kopš 2008. gada Latvijā ir uzbūvēti trīs vēja parki ar kopējo jaudu zem 100 MW, savukārt pārvades tīklam vēl nav pieslēgta neviena saules elektrostacija. Pirmās pārvades tīklam pieslēgtās saules elektrostacijas darbu Latvijā varētu uzsākt nākamā gada beigās. Pieteiktie projekti ir ļoti dažādās attīstības stadijās, no kuriem daži ir jau projektēšanas stadijā, bet vairāki ir tikai ar iesniegtu pieteikumu. Jāatzīmē, ka kopumā pieslēguma process ir samērā garš - ierīkošana var prasīt pat trīs gadus, jo pieslēgumam nepieciešams izbūvēt arī vajadzīgo infrastruktūru. Atkarībā no lokācijas un pieprasītās jaudas pieslēguma ierīkošanai ir vai nu jāpārbūvē esoša apakšstacija vai pat jāizbūvē jauna apakšstacija, ja esošās ir pārāk tālu. Informācija par pieslēguma ierīkošanas procesu ir atrodama AST mājas lapā https://www.ast.lv/lv/content/pieslegumi-parvades-sistemai, turpat ir atrodama arī ražošanas un patēriņa brīvo jaudu karte. 

Latvijas maksimālais elektroenerģijas patēriņš, kas 2021.gadā bija 1251 MW, ir vairāk kā 3 reizes mazāks kā patlaban pārvades tīklā rezervētā jauda. Strauja elektrifikācija ne tikai palīdz samazināt atkarību no fosilajiem kurināmiem, bet arī rada iespējas pieslēgt tīklam vairāk ģenerējošo jaudu. Tomēr pastāv iespēja, ka kādā brīdī, bez papildus noslodzes radīšanas, ražošanas jaudas Latvijā pārsniegs patēriņu un tīkla spēju pieņemt saražoto elektroenerģiju. Elektroenerģijas eksporta spējas būs ierobežotas, saskaņā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmu operatoru sniegto informāciju, arī Lietuvā un Igaunijā pieprasīto jaunu elektrostaciju pieslēgumu jaudas vairākas reizes pārsniedz pieprasījumu un visu projektu īstenošanas gadījumā veidosies būtisks saražotās elektroenerģijas pārpalikums. Iepriekšējā pieredze gan rāda, ka tikai neliela daļa no pieteiktajiem projektiem tiek realizēti, tāpēc šobrīd grūti prognozēt, vai visi pieteiktie projekti tiks pabeigti un pieslēgti tīklam.

2022. gada 11. augustā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka, ka tiks ieviesta elektroenerģijas ražotāja maksa attiecīgajam sistēmas operatoram par sistēmas jaudas rezervēšanu. Patlaban Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izstrādā metodiku, pēc kādas aprēķināma maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu, kā arī kārtību, kādā šī maksa tiks izlietota konkrētā pieslēguma maksas segšanai. Maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu būs jāmaksā visiem ražotājiem, kuri ir rezervējuši jaudu (tai skaitā tiem, kuri rezervējuši jaudu līdz likuma grozījumiem), tādējādi no tālākās jaudu rezervācijas varētu atteikties tie komersanti, kam nebija nopietnu investīciju un būvniecības plānu un kas cerēja rezervētās jaudas nodot citiem uzņēmumiem. Paredzams, ka tuvāko mēnešu laikā pieteikto jaudu apjoms jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam varētu mazināties.