AS "Augstsprieguma tīkls" veido elektroenerģijas balansēšanas tirgu, kas radīs jaunas investīciju un biznesa iespējas energouzņēmumiem
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatoriem līdz 2025. gada sākumam ieviesīs reģionālu tirgu, kurā operatori pirks elektroenerģijas pārvades sistēmas darbībai nepieciešamās balansēšanas rezerves. Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori ir izstrādājuši un publicējuši Baltijas balansēšanas tirgus attīstības ceļa karti un balansēšanas rezervju jaudas tirgus noteikumus, par ko šobrīd ir uzsāktas publiskās konsultācijas, aicinot interesentus iesniegt viedokļus.
"Turpmākajos gados palielināsies pārvades sistēmu operatoriem nepieciešamais balansēšanas rezervju daudzums, lai nodrošinātu stabilu energosistēmas darbu pēc 2025. gadā plānotās Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu un lai energosistēmā varētu pieslēgt lielu apjomu vēja un saules elektrostacijas. Reģionāls balansēšanas rezervju tirgus tiek veidots, lai paplašinātu balansēšanas rezervju piegādātāju loku, paaugstinātu konkurenci un radītu labvēlīgus apstākļus jaunām investīcijām balansēšanas rezervju infrastruktūrā", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.
Pašlaik stabilas energosistēmas frekvences uzturēšana tiek nodrošināta centralizēti no Krievijas energosistēmas. Savukārt, pēc sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem būs patstāvīgi jānodrošina frekvences regulēšana un patēriņa nepārtraukta, precīza sabalansēšana ar elektroenerģijas piegādēm. Turklāt sagaidāms, ka elektroenerģijas balansa nodrošināšana prasīs vairāk balansēšanas rezervju izmantošanu līdz ar strauji pieaugoša vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrotīklam.
Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori prognozē, ka 2025. gadā iepērkamo balansēšanas rezervju daudzums divkāršosies, bet līdz 2030. gadam – trīskāršosies, salīdzinot ar šobrīd Baltijas energosistēmā uzturēto balansēšanas rezervju apjomu. Ar Baltijā nepieciešamo balansēšanas rezervju prognozi laika periodam no 2024. līdz 2031. gadam iespējams iepazīties AST mājas lapā.
Paredzēts, ka paplašināsies arī pārvades sistēmu operatoriem nepieciešamo balansēšanas rezervju veidi. Pašlaik, lai nodrošinātu energosistēmas balansēšanu, Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori pērk balansēšanas rezerves, kuras nepieciešamības gadījumā aktivizē manuāli ar cilvēka starpniecību ar aktivizēšanas ātrumu līdz 15 minūtēm. Pēc Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu būs nepieciešams nodrošināt precīzāku un ātrdarbīgāku Baltijas energosistēmas balansēšanu. Šim nolūkam pārvades sistēmu operatoriem būs nepieciešami papildus balansēšanas rezervju veidi – ātrdarbīgākas, automātiski vadāmas frekvences stabilizēšanas rezerves ar aktivizācijas ātrumu līdz 30 sekundēm un frekvences atjaunošanas rezerves ar 5 minūšu aktivizēšanas ātrumu.
Būtiskākās izmaiņas plānotas 2025. gada sākumā, kad Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem būs jānodrošina frekvences atjaunošanas rezerves ar automātisko un manuālo aktivizāciju atbilstoši Eiropas energosistēmas prasībām. 2025. gadā plānotais nepieciešamais frekvences atjaunošanas rezervēm ar automātisku aktivizāciju būs ap 134 MW augšup vērstai balansēšanai un 134 MW lejupvērstai balansēšanai. Savukārt, frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju būs nepieciešamas ap 677 MW augšup vērstai balansēšanai un 568 MW lejupvērstai balansēšanai. Līdz ar sinhronizāciju tiks nodrošinātas arī frekvences stabilizēšanas rezerves ar paredzamo apjomu 25 MW.
Baltijas pārvades sistēmu operatoru 2021. gadā kopīgi veiktais balansēšanas resursu pietiekamības novērtējums norāda uz iespējamu balansēšanas rezervju deficīta risku jau 2025. gadā. Tāpēc kā pagaidu risinājumu līdz brīdim, kad visas nepieciešamās balansēšanas rezerves garantēti būs iespējams nopirkt tirgū, Baltijas pārvades sistēmas operatori paredz izmantot savus resursus daļējai Baltijā nepieciešamo balansēšanas rezervju nodrošināšanai. Sākotnēji pārvades sistēmu operatori ar savu infrastruktūru plāno uzturēs aptuveni 20% no visa nepieciešamā balansēšanas rezervju apjoma, pēc tam pakāpeniski samazinot savu dalību un pārejot uz visu rezervju pirkšanu tirgū.
Saite uz Baltijas balansēšanas tirgus izveides ceļa karti: https://www.ast.lv/lv/events/atjauninata-baltijas-balansesanas-cela-karte
Saite uz Baltijā nepieciešamo balansēšanas rezervju prognozi: https://www.ast.lv/lv/events/publiceta-baltijas-elektroenergijas-sistemas-slodzes-un-frekvences-kontroles-bloka
Saite uz Baltijas balansēšanas rezervju tirgus noteikumu priekšlikumu: https://www.ast.lv/lv/events/publiskas-konsultacijas-par-baltijas-balansesanas-kapacitates-tirgus-priekslikumu