Atjaunīgo energoresursu (AER) joma Latvijā piedzīvo strauju attīstības lēcienu. Šobrīd savu ieceri realizēt jaunu elektrostaciju būvniecību un to pieslēgšanu pārvades tīklam ar kopīgo jaudu 6 GW, kas pārsniedz Latvijas energosistēmas maksimālo slodzi 4-5 reizes, ir apliecinājuši virkne attīstītāju. Lai izvairītos no vērienīgas 330 kilovoltu (kV) līniju pārbūves gan tehnisku iemeslu, gan elektroapgādes drošuma dēļ, saskaņā ar esošo regulējumu, AS “Augstsprieguma tīkls” uz laiku pārtrauc izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai šajās līnijās vai 110 kV līnijās, ja tam nepieciešama arī 330 kV līnijas pārbūve. 

No projektiem, par kuriem samaksāta maksas par sistēmas jaudas rezervēšanu un kas kopīgi veido ap 6 GW, 80% ir saules elektrostacijas, 16% – vēja elektrostacijas, 4% - hibrīda elektrostacijas un citas tehnoloģijas. 

Lai sasniegtu Latvijas klimatneitralitātes mērķus un nodrošinātu enerģētisko drošību un neatkarību, ir svarīgi panākt elektroenerģijas ģenerāciju, kas spēj pilnībā apmierināt vietējo patēriņu un saglabā eksporta potenciālu. Jau šobrīd ir jāmeklē veidi, kā veicināt saules un vēja elektrostaciju jaudu īpatsvara izlīdzināšanos kopējā AER ģenerācijas portfelī. Vienlaicīgi jāveicina dažādu veidu hibrīdprojekti, kas kombinē, piemēram, saules un vēja elektrostacijas, elektroenerģijas uzkrātuves, ūdeņraža ražotnes. 

Normatīvais regulējums nosaka ietvaru sistēmas operatora rīcībai jaunu pieslēgumu ierīkošanā. Atbilstoši tam sistēmas operatoram ir jāizvērtē tīkla jaudas pieejamība, lai izsniedzot tehniskās prasības jauna pieslēguma ierīkošanai, tajās būtu ietverti atbilstoši nosacījumi pieslēguma ierīkošanai. Pašlaik, ņemot vērā būtisko pieprasījumu jaunu elektrostaciju pieslēgšanai elektroenerģijas pārvades sistēmai, jaunu pieslēgumu izveidošanai būtu nepieciešams veikt vērienīgu elektropārvades tīkla, tai skaitā 330 kV sprieguma elektropārvades līniju, pārbūvi. 

330 kV elektropārvades līnijas Latvijas energosistēmā funkcionē kā vienots veselums Latvijas elektroenerģijas sistēmas integrēšanai ar citām energosistēmām un elektroenerģijas tirgus reģionālai sasaistīšanai. Proti, izmaiņas 330 kV sprieguma elektropārvades līnijā ietekmē Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbību kopumā, t.sk. arī Latvijas importa vai eksporta spējas, blakus esošo elektroenerģijas sistēmas darbību un kaimiņvalstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru spēju nodrošināt elektroapgādes drošumu, kā arī Latvijas un šo elektroenerģijas sistēmas darbību spēju nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas tirgus darbību. Ņemot vērā šos apstākļus, AS "Augstsprieguma tīkls" pārtrauc tehnisko prasību izsniegšanu, kur nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve, līdz stāsies spēkā jauns regulējums.

Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd izstrādā tiesisko regulējumu, kas sniegs iespēju attīstītājiem kombinēt vairākus enerģijas avotus un tehnoloģijas, tādējādi veicinot optimālāku ģenerācijas portfeli un stimulējot attīstīt tehnoloģijas, kas varētu tikt izmantotas sistēmas balansēšanai un jaudas rezervju nodrošināšanai. Šāds regulējums būs vērsts uz pieslēdzamo elektrostaciju noslodzes optimizēšanu, attiecīgi uz  efektīvu pārvades tīkla izmantošanu, izvairoties no pārinvestēšanas tajā, tādejādi atstājot pozitīvu ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu. 

Ar AER pieslēgumu ierīkošanas un atļautās slodzes izmaiņu statusu iespējams iepazīties AST mājaslapā: https://www.ast.lv/lv/content/pieslegumu-ierikosanas-un-atlautas-slodzes-izmainu-statuss.