Atklāta 330 kV elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 uz Rīgas HES

Attīstība

Būvniecības Valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā no jauna izbūvēto 330 kV elektropārvades līniju no Rīgas TEC-2 uz Rīgas HES, kā arī pārbūvētos esošās 330 kV līnijas posmus no Rīgas TEC-2 līdz Salaspils apakšstacijai.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētais projekts ir viens no posmiem ceļā uz Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, paaugstina elektroapgādes drošumu un Latvijas pārvades tīkla tranzīta spēju, kā arī uzlabo pilsētvidi Salaspilī, jo kabeļu izpildījumā ir pārbūvēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados celtā gaisvadu līnija.

"Jaunā līnija ir viens no priekšdarbiem Latvijas ceļā uz elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu – tas ir svarīgs Latvijas iekšējā tīkla pastiprinājums, kas ļaus pilnvērtīgi funkcionēti jaunajam Igaunijas – Latvijas trešajam starpsavienojumam, kura būvniecība noslēgsies šogad. Abas šīs līnijas pastiprinās Latvijas elektroapgādes drošumu un elektroenerģijas tranzīta spējas, kā arī ļaus pilnvērtīgāk izmantot elektroenerģijas tirgus priekšrocības, piegādājot lētāku elektroenerģiju Latvijas patērētājiem no kaimiņvalstīm", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

"Salaspils ir un būs enerģijas un enerģētiķu novads! Vēsturiski Salaspils centrālajā daļā izvietotā augstsprieguma līnija to sašķēla, neļaujot veikt šīs pilsētas daļas labiekārtošanu. Veiksmīgas "Augstspriegumu tīkls" un Salaspils novada pašvaldības sadarbības rezultātā šis projekts ir ievērojami uzlabojis pilsētvides kvalitāti," par ieguvumiem stāsta Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

 "Šī līnija pastiprinās iekšējo Latvijas 330kV pārvades tīklu, nodrošinās stabilu un drošu Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma darbību, kas ir viens no galvenajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem reģionā. Enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanā nepieciešama daudzu ieinteresēto pušu iesaiste, augsta sadarbības koordinācija, liela politiskā griba un ātra lēmumu pieņemšana. AST smagais darbs un centība ir ļāvuši mums būt lieciniekiem šī un daudzu citu projektu veiksmīgai pabeigšanai. INEA cer uz turpmāku nepārtrauktu un auglīgu sadarbību saistībā ar nākamajiem projektiem,” norāda Inovāciju un tīklu izpildaģentūras (INEA) direktors Dirks Bekers.

Kopējās projekta izmaksas ir 14,58 milj. eiro, no kuriem 10,66 milj. ir izlietoti līnijas izbūvei, apakšstacijas pārbūve TEC-2 ir izmaksājusi 0,55 milj. eiro, bet apakšstacijas pārbūve Rīgas HES - 3,37 milj. eiro, projektam tika saņemts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums 50% apmērā.

Jaunās līnijas kopējais garums ir 12,83 km: izeja no Rīgas TEC-2 ir izbūvēta kabeļu izpildījumā 1,49 km garumā, tālāk ir uzbūvēta gaisvadu līnija 6,41 km garumā līdz dzelzceļam Salaspilī. Tālāk Salaspilī līnija 2 km garumā ir kabeļu izpildījumā līdz rotācijas aplim pie Rīgas HES ūdenskrātuves, bet līdz Rīgas HES apakšstacijai tā izbūvēta kā gaisvadu līnija 2,85 km garumā. Kopumā jaunajā līnijā ir izbūvēti 28 balsti. Līnijas izbūve tika aizsākta 2019. gadā un pabeigta šogad vasarā, darbus pēc AST pasūtījuma veica SIA "Energoremonts Rīga".

Projekta ietvaros rekonstruēta arī esošā līnija no Rīgas TEC-2 uz Salaspils apakšstaciju: no TEC-2 tā ir izbūvēta kopīgā posmā 6,41 km garumā ar jauno līniju gaisvadu izpildījumā, savukārt tālākais posms Salaspilī no dzelzceļa līdz Gaismas ielai 1,43 km garumā ir pārbūvēts kā kabeļu līnija. Tādējādi ir izdevies uzlabot pilsētvidi Salaspilī, nojaucot pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados būvēto gaisvadu līniju. Kopumā Salaspilī ir demontēti pieci vecās līnijas balsti.

Ņemot vērā projekta nozīmīgumu, Ministru kabinets noteica tam nacionālo interešu objekta statusu. Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ir veids, kādā valsts realizē politisko izšķiršanos saistībā ar plānoto valsts attīstību enerģētikas jomā un uzņemto starptautisko saistību izpildi.

Jaunās līnijas karte ir atrodama AST mājas lapā https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/Karte_TEC_HES_final.pdf

lv_cef_cofinancing_0.png