Jaudas pietiekamības ilgtermiņa attīstības scenāriju izstrādes ietvaros AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbībā ar starptautiski atzītiem ekspertiem pētīs iespējamā elektroenerģijas patēriņa attīstību Latvijā, veiks Latvijas – Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma izveides priekšizpēti, kā arī pētīs inovatīvu pasākumu pielietošanu atjaunīgo energoresursu integrācijai Latvijas elektropārvades tīklā, izstrādājot metodoloģiju optimālu risinājumu noteikšanai. Daļa no pētījumiem tiks veikta ar Eiropas Savienības RePowerEU finansējuma atbalstu.

"Ņemot vērā, ka atjaunīgo energoresursu (AER) ražotāju pieprasījums pieslēgties pie elektropārvades tīkla patlaban pieckārtīgi pārsniedz esošo Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālo slodzi, vienlaikus ar paredzamo maksimālās slodzes un elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmās tuvākajos 10 gados, ir būtiski apzināt Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālās slodzes un elektroenerģijas patēriņa attīstības iespējas, lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām enerģētikā. Līdz ar nepieciešamību pēc papildu jaudām būs nepieciešami arī starpsavienojumi šo jaudu piegādei. Latvijas elektroenerģijas sistēmai ir svarīgi starpsavienojumi ar Ziemeļvalstīm un Eiropas valstīm, un viens no risinājumiem ir elektropārvades starpsavienojums ar Zviedriju, ko plašāk pētīsim", stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Pētījumā "Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņa attīstības tendences Latvijas tautsaimniecības nozarēs" plānots apskatīt vairākus patēriņa attīstības scenārijus un patēriņa attīstības tehnoloģijas. Pamatojoties uz izpētīto, AST varēs precīzāk plānot atjaunojamo energoresursu pieslēgumus pie elektropārvades tīkla un elektropārvades tīkla attīstības projektus. Pētījumam jāsniedz pārskats par inovatīviem risinājumiem, kas varētu palīdzēt palielināt elektroenerģijas patēriņu un maksimālo slodzi Latvijas elektroenerģijas sistēmā, kā arī jāidentificē elektromobilitātes un ūdeņraža tehnoloģiju attīstības tendences Latvijā ar iespējamo patēriņa pieauguma ietekmi uz elektroenerģijas slodzes dienas maksimuma un nakts minimuma režīmiem. Šo pētījumu veiks "KPMG Baltics SIA", tā paredzētās izmaksas ir 65 750 EUR, ko 100% plānots segt no RePowerEU finansējuma.

Pēc AST aplēsēm, kopējai saules, sauszemes vai jūras vēja parku jaudai pārsniedzot 1000 MW, būs nepieciešama papildus elektropārvades starpsavienojumu izbūve ar kaimiņvalstīm, t.sk. Latvijas-Zviedrijas (turpmāk LaSGo link – Latvia-Sweden-Gotland) starpsavienojuma izbūve. Pētījumā "Latvijas-Zviedrijas starpsavienojuma priekšizpēte" plānots izpētīt potenciālā starpsavienojuma "LaSGo link" ietekmi uz energosistēmas drošumu un stabilitāti Baltijas jūras reģionā, ievērojot atkrastes un sauszemes vēja parku attīstību reģionā.

Tāpat pētījumā tiks analizēta "LaSGo link" projekta iespējamie realizācijas risinājumu varianti no tehniski-ekonomiskā viedokļa, ir paredzēts noskaidrot iespējamā starpsavienojuma izbūves un tā pieslēguma izmaksas, kā arī veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. Šo pētījumu veiks Itālijas kompānija "CESI S.p.A.", par summu 158 500 EUR.

Savukārt pētījuma "Inovatīvo pasākumu pielietošana atjaunīgo energoresursu integrācijai Latvijas elektropārvades tīklā un metodoloģija optimālu risinājumu noteikšanai" rezultāti ļaus secināt, cik liels ražojošās jaudas apjoms var tikt pieslēgts pie elektropārvades tīkla dažādos attīstības scenārijos, kā arī ļaus izpētīt iespējas kopīgi pieslēgt gan saules, gan vēja elektrostacijas. Pētījumā arī tiks izvērtēts, kā pie sadales tīkla pieslēgtās atjaunojamo energoresursu jaudas ietekmēs elektropārvades tīkla attīstības plānošanu. Izpētei jāsniedz priekšlikumi, kādus inovatīvos pasākumus būtu visefektīvāk pielietot, lai pieslēgtu maksimāli iespējamo ražotāju jaudas apjomu esošajam 110 kV un 330 kV elektropārvades tīklam. Šo pētījumu veiks Francijas kompānija "Artelys SAS", par summu 98 950 EUR, kur izmaksas tiks 100% apmērā tiks segtas ar RePowerEU finansējumu.