Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) turpmākajā desmitgadē tupinās darbu pie elektroapgādes un pārvades sistēmas drošuma stiprināšanas, ieviešot digitālus risinājumus, lai sagatavotu pārvades tīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kā arī radītu priekšnoteikumus liela apjoma atjaunojamās elektroenerģijas nonākšanai tīklā, īstenojot Latvijas un Eiropas stratēģiju sasniegt klimata neitrālu, izturīgu un inovatīvu energosistēmu, liecina AST izstrādātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns. Plānu, kas paredz turpmāko desmit gadu laikā tīkla attīstībā ieguldīt 401 miljonu eiro, apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

"Turpmākajos gados aktīvi strādāsim pie digitālu risinājumu ieviešanas, lai uzlabotu un modernizētu tīkla vadības procesus, tādejādi palielinot apgādes drošumu. Mēs esam gatavi veikt savu ieguldījumu, lai nodrošinātu energosistēmas zaļo transformāciju un sagatavotu pārvades tīklu liela apjoma atjaunojamo energoavotu integrēšanai tīklā. Jauns izaicinājums būs arī ieviest frekvences regulēšanas spēju, kam paredzēts izmantot jaunas, līdz šim Baltijā nepielietotas tehnoloģijas, tajā skaitā lielas ietilpības akumulatoru baterijas un sinhronos kompensatorus," norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Kopumā 10 gadu laikā plānots ieguldīt gandrīz 401 miljonu eiro, no kuriem liela daļa paredzēta tieši sistēmas drošuma stiprināšanai un sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem. Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas elektropārvades tīkliem ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas stratēģiskais mērķis, ko apliecina piešķirtais līdzfinansējums 75% apmērā no Eiropas Savienības fondiem. Tuvāko gadu laikā papildus veiktajiem sagatavošanas darbiem nepieciešams uzstādīt trīs sinhronos kompensatorus, kuri nodrošinās frekvences un inerces uzturēšanu. Tāpat tuvākajos gados AST plāno modernizēt elektroenerģijas komercuzskaiti, balansa vadības sistēmu, elektriskā tīkla modeļu pārvaldības sistēmu, kā arī dispečervadības sistēmu un pretavārijas automātiku, tādejādi nodrošinot ātrāku un kvalitatīvāku datu apmaiņu un sistēmas pārvaldību. Šos projektus plānots realizēt līdz sinhronizācijas procesa sākumam.

Laika periodā līdz 2031. gadam plānots ik gadu ieguldīt 20 līdz 25 miljonus eiro 330kV un 110kV apakšstaciju, līniju un sadales punktu rekonstrukcijās, tādejādi nodrošinot pārvades sistēmas stabilu darbību, tai pieslēgto lietotāju nepārtrauktu elektroapgādi ar elektroenerģiju pieprasītā apjomā. Katrā projektā AST izvērtē ne tikai infrastruktūras objektu normatīvo kalpošanas laiku, bet arī to faktisko nolietojumu, pārliecinās par katra projekta aktualitāti no infrastruktūras pasūtītāja puses, lai nepieļautu tādu objektu izbūvi, kuru noslodze netiktu nodrošināta nepieciešamajā apjomā, jo AST prioritāte ir kvalitatīvs un drošs elektroenerģijas pārvades pakalpojums par iespējami zemiem tarifiem. Kopumā finanšu ieguldījumi tiek plānoti tā, lai ilgtermiņā novērstu pārvades iekārtu novecošanos un neviena iekārta nepārsniegtu savu kritisko vecumu.

Apstiprinātajā 10 gadu attīstības plānā analizēti arī procesi, kas ietekmē vai varētu ietekmēt tā realizāciju, piemēram, enerģiju uzkrājošo bateriju uzstādīšanas nepieciešamība rezervju nodrošināšanai un frekvences atjaunošanai, projekta RailBaltica attīstība un ar to saistītās infrastruktūras izbūve vai pārbūve, Igaunijas – Latvijas jūras vēja parku projekts, Eiropas līdzfinansējuma piešķiršana, Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, masveida jaunu pieslēgumu īstenošanas iespējamība un patlaban novērojamais būvniecības izmaksu pieaugums.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu SPRK nosaka pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju, plāna iesniegšanas kārtību, apstiprina to un uzrauga tā izpildi. Ar attīstības plānu 2022.-2031. gadam pilnā apjomā iespējams iepazīties šeit.