Aprīlī Latvijā saražotas 657 689 MWh elektroenerģijas, kas ir par 43% vairāk nekā martā un par nepilnu procentu vairāk nekā pirms gada, savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija 582 651 MWh, kas ir par 12% mazāk nekā martā un par nepilnu procentu vairāk nekā pirms gada. Pateicoties būtiskajam pieaugumam, pirmo reizi kopš pagājušā gada aprīļa Latvijā izdevies saražot par 13% vairāk elektroenerģijas nekā bija valsts patēriņš, tādējādi aprīlī Latvija ir kļuvusi par elektroenerģijas eksportētājvalsti, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Ražošanas apjoma pieaugums Latvijā ir saistāms ar pavasara paliem: lielās ūdens pieplūdes dēļ ģenerācija Daugavas HES bija par 58% augtāka nekā martā, savukārt attiecībā pret pagājušā gada aprīli tā pieaugusi par 10,4%. Ūdens pieplūdi Daugavā stimulēja arī tas, ka aprīlī, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, nokrišņu daudzums bija par 9% augstāks nekā ilggadīgo novērojumu norma.

Aprīlī būtiski - par 72,6% - pieaudzis vēja elektrostaciju izstrādes apjoms attiecībā pret martu, bet pret 2021. gada aprīli tas samazinājās par 15,8%, savukārt lielās koģenerācijas stacijas augsto izmaksu dēļ aprīlī praktiski nedarbojās – tajās saražots par 9% mazāk nekā martā un par 58% mazāk nekā pirms gada.

2022. gada aprīlī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 109,40 EUR par megavatstundu (MWh), kas ir par 33,4% mazāk nekā martā, bet attiecībā pret 2021. gada aprīli cena ir par 251% augstāka. Aprīlī gan Baltijā, gan arī starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos, gan arī Eiropā elektroenerģijas cenas samazinājās, caurmērā sasniedzot 2021. gada novembra cenu līmeni.

Aprīlī otro reizi kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā fiksēta būtiski zemāka elektroenerģijas cena nekā Ziemeļvalstīs - NordPool biržas sistēmas cena, ko veido Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas vidējā cena, bija 133,80 EUR/MWh jeb par 24,40 EUR/MWh augstāka nekā Latvijā. Iepriekš Latvijā zemāka elektroenerģijas cena attiecībā pret Ziemeļvalstīm fiksēta tikai vienu reizi - 2019. gada martā, kad starpība bija nebūtiska - 0,79 EUR/MWh. Latvijā zemāka cena veidojās, pateicoties augstajai atjaunojamo energoresursu - hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju izstrādei.

Aprīlī samazinājās elektroenerģijas imports uz Baltiju: no Eiropas importēts par 15% mazāk jeb kopumā 938 152 MWh, no Krievijas - par 5% mazāk jeb kopumā 209 113 MWh, savukārt, salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli, vērojams importa pieaugums no Eiropas par 24% un importa kritums no Krievijas 37% apmērā.

Jaunākais AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats, kas līdz ar jaunāko datu apkopošanu tiks papildināts, un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē http://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.