Elektroenerģijas tirgus apskats

2022. gada martā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā pieauga līdz 167,22 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 59,7% vairāk nekā februārī, bet attiecībā pret 2021. gada martu cena ir par 284% augstāka.

Būtiskākais martā:

• Martā pēc mērenā krituma gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā atkal pieauga, pārsvarā pārsniedzot vēsturiski līdz šim augstāko līmeni, kas bija novērojams 2021. gada decembrī, savukārt Baltijas valstīs, kā arī to starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos - Polijā, Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā, kā arī Somijā cenas pieauga mērenāk, nepārsniedzot pagājušā gada decembra antirekordu;
• Cenu kāpumu Eiropā 2022. gada martā izraisīja vairāku apstākļu kopums - mazāka vēja ģenerācija pretēji rekordaugstajiem līmeņiem janvārī un februārī, gāzes cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī CO2 emisiju kvotu cenas, kas, lai gan martā kritās par 18%, vēl joprojām saglabājas augstas;
• Martā attiecībā pret februāri par 38% un par 62% attiecībā pret 2021. gada martu samazinās elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas, jo no 3. marta Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti;
• Imports no Somijas uz Baltiju martā ir pieaudzis par 23%, bet no Zviedrijas un Polijas samazinājies attiecīgi par 7% un 13%, tomēr Eiropas valstu kopējais eksports uz Baltiju ir pieaudzis par 10% attiecībā pret februārī un par 42% attiecībā pret 2021. gada martu. Importa pieaugumu no Somijas veicināja ievērojamāki zemāka elektroenerģijas cena, kā arī pieejamie starpsavienojumi - tie tika noslogoti par 95% mēneša griezumā;
• Somijā vidējā elektroenerģijas cena bija 86,48 EUR/MWh, un tikai 34% stundu tā bija vienāda ar elektroenerģijas cenu Igaunijā. Lielā Baltijas cenu atšķirība no Somijas norāda, ka, lai arī visa uzstādītā Somijas - Igaunijas starpsavienojuma kapacitāte bija pieejama tirgum, Baltijas vietējā ģenerācija nav pietiekamā apjomā ar tik zemu cenas piedāvājumu;
• Somijā zemā elektroenerģijas cena skaidrojama ar blakus zonās (Zviedrijas 1. tirdzniecības apgabals) pieejamo lētākas elektroenerģijas apjomu, tehniskiem ierobežojumiem eksportēt uz citiem Zviedrijas tirdzniecības apgabaliem, kā arī pietiekamu vietējo ģenerāciju, kas gatava strādāt pie šādas cenas. Jāatzīmē, ka 14. martā tīklam tika pieslēgts Olkiluoto atomelektrostacijas jaunais 3. bloks, kas deva papildus vidēji 400 MW pastāvīgu jaudu tīklā. Arī imports no Krievijas uz Somiju (atšķirībā no Baltijas) nav samazinājies, bet pēdējā gada laikā pat palielinājies un pagaidām nav nekādu tirdzniecības jaudu samazinājumu gan divpusējās tirdzniecības daļai, gan tai daļai, kas tiek tirgota ar NordPool biržas starpniecību.
• Martā Latvijā saražotas 459 867 MWh elektroenerģijas, kas ir par nepilnu procentu vairāk nekā februārī un par 34,7% mazāk nekā pirms gada, savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija 652 759 MWh, kas ir par 7% vairāk nekā februārī un par nepilnu procentu vairāk nekā pirms gada;
• Valsts patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nodrošināts 70,4% apmērā, bet trūkstošais apjoms - 192 892 MWh - tika importēts no kaimiņvalstīm;
• Martā turpinājās pali un par 14% attiecībā pret februāri palielinājās Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms, pat neskatoties uz to, ka martā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums bija septiņas reizes mazāks par normu un marts bija otrs sausākais mēnesis kopš novērojumu uzsākšanas 1924. gadā. Attiecība pret 2021. gada martu Daugavas HES saražotā apjoms ir samazinājies par 9,5%;
• Augsto izmaksu dēļ martā lielās koģenerācijas stacijas praktiski nedarbojās – tajās saražots par 60% mazāk nekā februārī un par 89% mazāk nekā pirms gada;
• Būtiski mazinājies arī vēja elektrostaciju izstrādes apjoms – attiecībā pret februārī tas sarucis par 61%, bet attiecībā pret 2021. gada martu – par 52%.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltiju

Balansēšanas tirgus Baltijā

Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.