Elektroenerģijas tirgus apskats

Svarīgākais elektroenerģijas tirgū 2024. gadā:

Elektroenerģijas cena:

• 2024. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās līdz 87,43 EUR par megavatstundu (EUR/MWh) jeb par 7%, salīdzinot ar 2023. gadu;
• Zemākais mēneša cenu līmenis pērn bija aprīlī - 60,23 EUR/MWh, savukārt augstākais - 117,22 EUR/MWh - tika sasniegts janvārī;
• Elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunīgajiem energoresursiem un dabasgāzes cenu kritums 2024. gadā veicināja elektroenerģijas cenu samazināšanos visā Eiropā, būtiski zemākam cenu līmenim saglabājoties Ziemeļvalstīs, kur atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir augstāks;
• Būtiskas elektroenerģijas cenu svārstības Latvijā diennakts griezumā laikā no aprīļa līdz septembrim izraisīja saules elektrostaciju īpatsvara pieaugums - saulainās dienās laikā no plkst. 9:00 līdz 18:00 cenas bija līdz pat 75% zemākas nekā pārējā diennakts laikā;
• Visā Eiropā būtiski pieauga stundu skaits, kurās elektroenerģijas cenas bija negatīvas, ko izraisīja augsta elektroenerģijas apjoma ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem, kad pieprasījums bija zems. Visvairāk šādu stundu 2024. gadā bija Somijā – 725 stundas, kas ir par 55% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt Latvijā negatīvo cenu stundu skaits pieauga līdz 184 stundām;
• Latvijas elektroenerģijas cenu dinamiku būtiski ietekmē arī notikumi Eiropas tirgos, piemēram, 2024. gada oktobrī novērojams augsts negatīvo elektroenerģijas cenu skaits, taču saules elektrostaciju tīklā nodotie elektroenerģijas apjomi bija zemi, kas apliecina, ka augsts negatīvo elektroenerģijas cenu skaits pārsvarā ir saistīts ar enerģijas pārpalikumiem citur Eiropā.

Elektroenerģijas ražošana un patēriņš

Latvijā:

• Kopējais Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms 2024. gadā sasniedza 5 906 gigavatstundas (GWh), kas ir par 3% mazāk nekā 2023. gadā;
• Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2024. gadā pieauga par 1% līdz 6 980 GWh, tomēr, ņemot vērā saules ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet izmantota tūlītējam pašpatēriņam;
• Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju 2024. gadā tika nosegts 84,6% apmērā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā, iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms – 1 074 GWh - tika importēts no kaimiņvalstīm;
• 2024. gadā būtiski - vairāk nekā 3,1 reizi pieaudzis saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, apsteidzot vēja elektrostacijas un kļūstot par trešo apjomīgāko eleketroenerģijas avotu aiz koģenerācijas stacijām un hidroelektrostacijām. Ražošanas apjoma pieaugums saistāms ar jaunu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam. Tādējādi saules elektrostaciju kopējais devums Latvijas elektroenerģijas ražošanas bilancē pieaudzis no 2,1% 2023. gadā līdz 6,7% pērn, bet ražošanas rekords sasniegts augustā, kad saules elektrostacijas tīklā nodeva 66 GWh elektroenerģijas, 
• Vēja elektrostacijas pērn tīklā nodeva par 2% vairāk nekā 2023. gadā, decembrī sasniedzot jaunu rekordu – 38 GWh, 
• Lai gan hidroelektrostaciju (HES) tīklā nodotais apjoms 2024. gadā samazinājās par 16%, sasniedzot 3 192 GWh, HES joprojām ir galvenais elektroenerģijas ražošanas avots Latvijā, nodrošinot 54% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma;

Baltijas valstīs:

• Saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance Baltijas valstīs parāda atšķirīgas tendences. Lietuvā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 40%, Igaunijā par 6%, bet Latvijā samazinājies par 3%, kā rezultātā kopējais tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms Baltijā pieaudzis par 14%. Būtiskāks ražošanas apjoma pieaugums Latvijas kaimiņvalstīs saistāms ar ievērojami straujāku jaunu saules un vēja elektrostaciju izveidi;
• Turpretī patēriņa apjomi saglabājās līdzīgā līmenī kā 2023. gadā, kopējam Baltijas valstu patēriņa apjomam pieaugot par 2%. Līdz ar to valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju starp Baltijas valstīm pērn bijusi atšķirīga – Latvijā 84,6%, Lietuvā 63,1% (palielinājums par 16,5 procentpunktiem) un Igaunijā 61,8% (palielinājums par 4 procentpunktiem). Kopējā attiecība Baltijas valstīs ir 68,2%, bet kopš 2018.gada Latvija saglabā ausgtāko rādītāju Baltijas valstu starpā.

Atjaunīgie energoresursi:

• 2024. gadā Latvijā turpinājās straujš SES būvniecības temps, būtiski palielinoties kopējai uzstādītajai jaudai. Ja 2022. gadā kopējā sadales sistēmai pieslēgto saules paneļu ģenerācijas jauda bija ap 100 MW, 2023. gadā sasniedzot 305 MW, tad 2024. gada nogalē kopējā saules ģenerācijas jauda sasniedza 660 MW, kas turpinās pieaugt arī 2025. gadā. 
• Elektroenerģijas apjoms, kurš tiek saražots, izmantojot atjaunīgos energoresursus, arvien spēcīgāk ietekmē energosistēmu, tāpēc "Augstsprieguma tīkls" (AST) kopš 2024. gada jūlija publicē SES tīklā nodotās elektroenerģijas apjoma prognozi. Šī prognoze balstās uz meteoroloģiskajām prognozēm un pie sadales sistēmas operatoriem pieslēgto SES, ietverot mikroģenerāciju, uzstādītajām jaudām un to vēsturiski tīklā nodotajiem elektroenerģijas apjomiem;
• Laika posmā no 2024. gada jūlija līdz gada beigām, salīdzinot AST publicētās SES ģenerācijas prognozes datus ar sadales sistēmas operatoru faktiskajiem datiem, iegūtie rezultāti liecina par augstu prognozes precizitāti. No 4417 stundām, vien 0,2% stundu atšķirība bija virs 100 MWh, 1,8% gadījumu kļūda bija no 50 līdz 100 MWh un lielāko daļu jeb 98% no visām stundām prognozes atšķirība no faktiskajiem datiem bija mazāka par 50 MWh, kas norāda uz augstu sakritību starp prognozētajiem un faktiskajiem datiem.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm:

• Situāciju Baltijas valstu elektroenerģijas nozarē negatīvi ietekmēja neplānotie "EstLink 2" savienojuma starp Somiju un Igauniju atslēgumi - no 26. janvārī līdz 4. septembrim un atkārtots atslēgums 25. decembrī, kura remontdarbus plānots pabeigt līdz 2025. gada 1. augustam. Tā rezultātā no kopējās pārvades jaudas 1016 MW pieejami tikai 358 MW ("Estlink 1");
• Importētā elektroenerģija Baltijas valstu pārvades tīklos samazinājās par 15%, sasniedzot 11 004 GWh, no kā vislielākais kritums ir importētās elektroenerģijas apjomā no Somijas (par 41,9%), ko izraisīja "Estlink 2" neplānotie atslēgumi. Samazinājumu kompensēja pieaugums importētās elektroenerģijas apjomā no Polijas (+62,6%) un no Zviedrijas (+6,3%), no kā Zviedrijas importētās elektroenerģijas apjoms veidoja lielāko daļu – 47% no kopējā importētās elektroenerģijas apjoma;
• Neraugoties uz neplānotajiem atslēgumiem, Latvijas energosistēmas darbība bija stabila un droša, jo ģenerējošās jaudas un caurlaides spēja bija pietiekama, lai nosegtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu, tomēr ilgtermiņā 25. decembra “EstLink 2” bojājums var ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenu visās Baltijas valstīs.

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA):

• Izsniegtie IA samazinājās par 6% salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 5 020 GWh;
• Importēto IA apjoms 2024. gadā samazinājies par 40%, kas nozimē, ka Latvijas ražotāju spēja nosegt pieprasījumu pēc IA ir palielinājusies.
• Visvairāk IA 2024. gadā Latvijā tika importēti no Igaunijas (360 493 IA), bet lielākais IA eksporta apjoms bija uz Norvēģiju (3 910 007 IA).

Balansēšanas tirgus:

• 2024. gada 9. oktobrī Baltijas pārvades sistēmas operatori AST, "Elering" un "Litgrid" pārtrauca izmantot reģionālo Baltijas CoBA sistēmu mFRR aktivizācijām un pievienojās Eiropas manuāli aktivizējamo balansēšanas rezervju tirdzniecības platformai MARI (Manually Activated Reserves Initiative);
• Līdz ar pāreju uz MARI tika mainīts ne tikai datu avots, bet arī granularitāte lielākajai daļai esošo Baltijas pārredzamības paneļa datu vienību - no 1 stundas uz 15 minūtēm;
• Vidējā nebalansa cena 2024. gadā gan Latvijā, gan visās Baltijas valstīs, salīdzinot ar 2023. gadu, samazinājās. Latvijā nebalansa cena samazinājās par 13%, sasniedzot 90,07 EUR/MWh.

Izejas datus par 2024. gadu iespējams lejupielādēt šeit.

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected].

Sākot ar 2024. gada maiju, elektroenerģijas mēneša apskatos visi aprēķini un dati tiek veikti pēc Austrumeiropas laika (EET) zonas. Gada apskatā visi mēneša dati ir pielāgoti EET laika zonai un balstīti uz aktuālajiem datiem, kas var atšķirties no mēneša apskatiem, ja datu avots ir veicis datu atjaunošanu.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltiju  [5]

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Statistika par 2024. gadā Latvijas IA Reģistrā veikto eksportu un importu

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Līdz 09.10.2024 plkst. 12:00.

No 09.10.2024 plkst. 12:00.

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm

Līdz 09.10.2024 plkst. 12:00.

Pēc 09.10.2024 plkst. 12:00 aktivizētās mFRR SA (scheduled activations) jeb plānotās aktivācijas.

Pēc 09.10.2024 plkst. 12:00 aktivizētās mFRR DA (direct activations) jeb tiešās aktivācijas.

Vidējais standarta solījumu apjoms

Līdz 09.10.2024 plkst. 12:00.

No 09.10.2024 plkst. 12:00.

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.