Elektroenerģijas tirgus apskats

2026. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 153,43 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 83% vairāk nekā decembrī un attiecībā pret 2025. gada janvāri cena ir par 67% augstāka.

Būtiskākais janvārī :

• Janvārī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar decembri, kāpa par 45% līdz 771 gigavatstundām (GWh), kas ir augstākais rādītājs kopš 2024. gada pavasara paliem, savukārt elektroenerģijas patēriņš pieauga par 15% līdz 780 GWh, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada janvāra;
• Elektroenerģijas patēriņa pieaugumu gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs noteica būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās, kā rezultātā vairāk elektroenerģijas tika izlietots apkures nodrošināšanai - saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju, janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,7 °C, kas ir 5,7 °C zem ilggadējo novērojumu mēneša normas, vēl aukstāks janvāris bija 2010. gadā un pirms tam - tikai 1987. gadā;
• Augstākais stundas elektroenerģijas patēriņš  – 1 415 megavatstundas (MWh) – tika sasniegts 21. janvārī laikā no plkst. 10.00 līdz 11.00;
• Augstāka pieprasījuma dēļ janvārī pieauga elektroenerģijas ražošana visos termoelektrostaciju veidos - dabasgāzes stacijās ražošana kāpa 3,9 reizes pret decembri, biomasas stacijās ražošana pieauga par 17%, bet biogāzes stacijās par 6%. Tāpat arī par 10% palielinājās elektroenerģijas izstrāde saules elektrostacijās. Tikmēr ražošana hidroelektrostacijās un vēja elektrostacijās samazinājās – attiecīgi par 49% un 17%;
• Būtisku ražošanas pieaugumu dabasgāzes stacijās janvārī noteica izdevīgā tirgus situācija - saistībā ar elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Somijā, kā dēļ maksimumstundās Somijas cenas pietuvinājās Baltijas valstu cenām, importu uz Baltiju bija iespējams aizstāt ar vietējo ražošanu. Baltijas mērogā Latvijā bija vērojams visaugstākais saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums, kā arī viszemākais elektroenerģijas patēriņa pieaugums;
• Zemās gaisa temperatūras dēļ fosilo energoresursu ražošana bija augstāka par atjaunīgo energoresursu ražošanu - fosilo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars sasniedza 69,6%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2019. gada septembra;
• Kopumā Latvijā vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 98,78% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas ir pieaugums par 21 procentpunktu pret decembri, kā arī tas bija par 4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī;
• Janvārī vidējās elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs būtiski pieauga – par 90,78% pret decembri, sasniedzot 153,44 EUR/MWh. Igaunijā cenas pieauga par 109,88% līdz 154,43 EUR/MWh, Latvijā – par 82,98% līdz 153,43 EUR/MWh, bet Lietuvā – par 81,83% līdz 152,46 EUR/MWh;
• Būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums vērojams arī Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos: Somijā cenas kāpa par 226%, sasniedzot 117,27 EUR/MWh, Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā - par 78%, sasniedzot 105,65 EUR/MWh, bet Polijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 23%, sasniedzot 143,26 EUR/MWh;
• Elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijas valstīs galvenokārt izraisīja zemā gaisa temperatūra ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļvalstīs, kas veicināja strauju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Rezultātā elektroenerģijas cenas noteica dārgāki fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanas veidi. Papildus Baltijas valstu elektroenerģijas cenas būtiski ietekmēja cenu pieaugums Somijā, kur cenas palielinājās līdz pēdējo 2 gadu augstākajam līmenim, pīķa patēriņa brīžos cenām izlīdzinoties ar Baltijas valstīm. Ņemot vērā augstās cenas Somijā, imports uz Baltiju samazinājās par 21,9%, to izkonkurējot vietējiem ražošanas avotiem, arī Somijas – Igaunijas starpsavienojuma noslodze samazinājās par 19 procentpunktiem, salīdzinot ar decembri. Situācija ar jaudu pietiekamību gan Baltijā, gan arī starpsavienotajos apgabalos saglabājas laba;
• Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm janvārī samazinājās par 13,3% salīdzinājumā ar decembri. Imports no Polijas pieauga par 231,7%, savukārt imports no Zviedrijas samazinājās par 7,1%, bet no Somijas – par 21,9%;
• Janvārī nevienā no Baltijas valstīm netika novēroti negatīvu elektroenerģijas cenu 15 minūšu tirdzniecības intervāli. Līdzīga situācija bija arī Somijā, Zviedrijas SE4 zonā un vairākās citās Eiropas tirdzniecības zonās, kur negatīvas cenas nenotika. Savukārt Polijā tika reģistrēti 36 šādi intervāli, bet Vācijas–Luksemburgas zonā – 10;
• Latvijas Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu (IA) Reģistrā veikto darbību skaits janvārī uzrādīja nevienmērīgas izmaiņas. Izdoto IA apjoms pieauga par 11%, savukārt izlietoto IA apjoms samazinājās par 21%. Importēto IA skaits janvārī pieauga par 58%, bet eksportēto IA skaits samazinājās par 9%. Būtisks pieaugums novērots Latvijas iekšienē nosūtītajiem IA – par 105%, kā arī derīgumu zaudējušajiem IA, kuru apjoms bija par 178% lielāks nekā decembrī.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) netiek uzskatītas par elektroenerģijas ražošanas veidu, jo tās uzkrāj no tīkla saņemto elektroenerģiju. Šo elektroenerģiju, nododot to atpakaļ tīklā, iekļauj kopējā saražotās elektroenerģijas apjomā. No 2025. gada 1. decembra BESS apjomā tiek iekļauta AST elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Rēzeknē un Tumē tīklā nodotā elektroenerģija, un Latvijas elektroenerģijas patēriņa apjomā tiek iekļauta AST BESS no tīkla saņemtā elektroenerģija.

*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

*vēsturiskie dati līdz 2025. gada 1. oktobrim par periodiem, kad ir negatīva elektroenerģijas cena, matemātiski pārrēķināti 15 minūšu periodos salīdzināšanas nolūkos.

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm  [5]

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.