Maijā Latvijā saražotas par 37% vairāk elektroenerģijas nekā pirms gada, sasniedzot 495 GWh, kas ir par 37% mazāk nekā aprīlī. Savukārt elektroenerģijas patēriņš saglabājās līdzīgā apjomā kā pērn un sasniedza 537 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā aprīlī. Kopumā Latvijā maijā 99,26% elektroenerģijas tika saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, būtisku pieaugumu veidojot saules elektrostacijām, un tikai 8% no patērētās elektroenerģijas bija jāimportē no kaimiņvalstīm, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjomi maijā demonstrēja pretēju tendenci salīdzinājumā ar Latviju. Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 22%, bet Lietuvā - par 1%. Savukārt patēriņš abās valstīs, tāpat kā Latvijā, samazinājās - Lietuvā par 6% un Igaunijā par 12%.

Samazinoties ražošanas apjomam dabasgāzes koģenerācijas stacijās, maijā Latvijā 99,26% elektroenerģijas tika saražoti no atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus maijs šogad ir pirmais mēnesis, kad Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas saldo ir negatīvs un 8% jeb 42 364 MWh no patērētās elektroenerģijas tika importēti no kaimiņvalstīm.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Saules elektrostaciju uzstādītās jaudas arī maijā turpināja pieaugt, un līdz ar to arī turpināja pieaugt saules elektrostaciju saražotie elektroenerģijas apjomi, maijā sasniedzot jaunu saražotā apjoma rekordu – 61 729 MWh, kas ir par 132% vairāk nekā aprīlī un sastādīja 12,5% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas apjoma. Saskaņā ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, šī gada 30. aprīlī noslēdzās jaunu dalībnieku uzņemšana mikroģenerācijas neto uzskaites sistēmā, 1. maijā spēkā stājoties jaunajai – neto norēķinu sistēmai. Kā ziņo AS "Sadales tīkls", aprīlī bija novērojama rekordliela aktivitāte un "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgti tika gandrīz 2150 jauni mikroģeneratori, pieteikumu skaitam pieaugot arvien straujāk, tieši pēdējā aprīļa nedēļā saņemot vairāk nekā 1000 jaunus pieteikumus.

Vislielākais saražotās elektroenerģijas apjoma kritums vērojams hidroelektrostacijās, beidzoties paliem, saražota 381 MWh elektroenerģijas, kas ir par 43% mazāk nekā aprīlī un par 34% vairāk nekā pirms gada.

Jau ziņots, ka 2024. gada maijā vidējā elektroenerģijas cena visās Baltijas valstīs palielinājās par 26%, Latvijā sasniedzot 75,80 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Vienlaikus Latvijā attiecībā pret 2023. gada maiju cena ir par 3% zemāka. Cenu pieaugumu izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums, kā arī ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās Estlink-2 remontdarbu dēļ, līdz ar to elektroenerģijas cenu atsevišķās stundās noteica dārgāki Baltijas vietējās ģenerācijas piedāvājumi.

Neraugoties uz vidējās elektroenerģijas cenas pieaugumu, Latvijas tirdzniecības apgabalā 36 stundas elektroenerģijas cenas bija zemākas par nulli, ko noteica augsta atjaunojamo energoresursu ražošana laikā, kad pieprasījums bija ievērojami samazinājies.

Maijā vērojams vidējās elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijas valstīs, lai gan Somijā un Zviedrijas 4. zonā elektroenerģijas cenas turpināja samazināties. Latvijā un Lietuvā cena pieauga līdz 75,80 EUR/MWh, Igaunijā līdz 75,79 EUR/MWh, kamēr Somijā un Zviedrijas 4. zonā cenas samazinājās, attiecīgi līdz 35,19 EUR/MWh un 43,49 EUR/MWh;

Salīdzinot kopējo mēneša importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir pieaudzis par 7%. Elektroenerģijas importa apjoms ir pieaudzis par 25,8% no Polijas un par 7,2% no Zviedrijas, savukārt samazinājies par 4,4% no Somijas;

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.