Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera-Tsirguliina, kas ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu sinhronizāciju ar Eiropu

Attīstība

Piedaloties Eiropas Komisijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru, būvuzņēmēju un Valmieras novada pašvaldības pārstāvjiem, atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija). Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

No kreisās: AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, Igaunijas pārvades sistēmas operatora AS "Elering" valdes priekšsēdētājs Kalle Kilk, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) ES atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānisma nodaļas vadītāja Ona Kostinaitė-Grinkevičienė un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) ES atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānisma nodaļas vadītāja Ona Kostinaitė-Grinkevičienė akcentēja: "Šogad atzīmējam 10 gadus kopš darbojas Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas atbalsta ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidošanu enerģētikas jomā. Šajā laikā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori ir īstenojuši galvenos infrastruktūras projektus ar mērķi nodrošināt atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas un pieslēgšanos kontinentālās Eiropas tīklam. Pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera – Tsirguliina ir svarīgs šī projekta elements visam Baltijas reģionam un Eiropai. AST komanda, pārvarot ceļā dažādus izaicinājumus, ir spējusi veiksmīgi un laikā īstenot līnijas pārbūvi. Tas nebūtu bijis iespējams arī bez citām ietekmes pusēm – būvuzņēmēju pilnsabiedrības, Latvijas valdības un vietējo pašvaldību iesaistes."

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka Baltijas valstīs vērienīgākais enerģētiskās neatkarības projekts – pilnīga pārslēgšanās no Krievijas vienotās energosistēmas uz Eiropas energosistēmu – straujiem soļiem tuvojas noslēguma fāzei, kā arī norādīja: "Latvijas un Baltijas enerģētiskajai neatkarībai šis ir vēsturiski būtisks notikums. Valmieras-Tsirgulinas līnijas pārbūve ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu. Enerģētiskā neatkarība, energoapgādes drošums, ko spēsim uzturēt ar spēcīgu infrastruktūru, ir īpaši svarīgi šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. Šī projekta ieguvumi vienlaikus ir elektrolīnijas pārvades kapacitātes palielināšana, efektīvāka tirgus darbība Baltijā, kā arī konkurētspējas uzlabošana reģionā. Liels paldies Latvijas un Igaunijas sistēmas operatoriem, kaimiņvalstu ministrijai, Eiropas institūciju kolēģiem par neatlaidīgo darbu un ieguldījumu enerģētiskās drošības stiprināšanā."

"Mums ir jau trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojums, pērn tika pabeigta 330 kV elektropārvades līnija Valmiera-Tartu un šogad pārbūves darbi noslēgušies 330 kV elektropārvades līnijā Valmiera-Tsirguliina. Tas nozīmē, ka energoapgāde starp Latviju un Igauniju ir droša un stabila. Tas ir ļoti svarīgi tieši šobrīd, kad gatavojamies sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu. Šis projekts savieno ne tikai Igauniju ar Latviju, tas ir arī projekts, kas savieno Baltijas valstis ar Eiropu. Tā ir nozīmīga sinhronizācijas projekta daļa – tikai esot stipriem kopā Baltijā, varam pievienoties Eiropas energosistēmai. Eiropas finansējums ir bijis ļoti svarīgs šī mērķa sasniegšanā," norādīja Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Līnijas garums Latvijas teritorijā sasniedz gandrīz 50 km, šķērsojot Valmieras un Valkas novadu teritoriju. Līnijas vadu garums sasniedz 450 km, tajā ir 114 balsti, kuru kopējais svars pārsniedz 1 000 tonnas. Valmieras - Tsirguliinas un Valmieras - Tartu līnijas tika uzbūvētas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados. Abu līniju rekonstrukcija veikta, nomainot visu veco infrastruktūru.

Līniju pārbūves pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas un tie kalpo par priekšnoteikumu veiksmīgai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kas paredzēta 2025. gadā. Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.