Kurzemes loks

“Kurzemes loks” ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas elektroenerģijas ražotāju un lietotāju pieslēgumu iespējamību Kurzemē. “Kurzemes loks” ir daļa no lielā Baltijas – Ziemeļvalstu – “NordBalt” – projekta, kura realizācijas ietvaros jau ir izbūvēts un 2016.gadā sekmīgi nodots ekspluatācijā Lietuvas – Zviedrijas līdzstrāvas zemūdens starpsavienojuma kabelis, kas nodrošina ciešāku Baltijas valstu integrēšanu Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ir atbildīgs par projekta “Kurzemes loks” projekta realizāciju.

kurzemes_loks_0.png

Projekta aktualitātes
Attīstība

Turpinot elektrolīnijas "Kurzemes loks" trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37%…

Attīstība

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs savas vizītes laikā Latvijā…

Kurzemes loks - daļa no NordBalt projekta

“Kurzemes loks” ir daļa no lielāka – “NordBalt” – projekta, kura realizācijas ietvaros jau ir izbūvēts un 2016.gadā sekmīgi nodots ekspluatācijā Lietuvas – Zviedrijas zemūdens starpsavienojuma kabelis, kas nodrošina ciešāku Baltijas valstu integrēšanu Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. NordBalt projekta pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārvades tīkla pastiprināšana, kas papildus starpvalstu palielināšanai uzlabo arī visas Baltijas energoapgādes drošumu.

NordBalt projekta pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades tīkla pastiprināšana, kas papildus starpvalstu pārvades jaudas palielināšanai uzlabo arī visas Baltijas energoapgādes drošumu. “NordBalt”, un līdz ar to arī tajā ietilpstošais “Kurzemes loks”, ir daļa no Baltijas elektroenerģijas tirgu starpsavienojuma plāna (Baltic Electricity Market Interconnection Plan), kas 2009. gadā parakstīts starp Eiropas Komisiju un Baltijas jūras reģiona valstu augsta līmeņa valdības pārstāvjiem.

”Kurzemes loka” 330 kV elektrolīniju paredzētais kopējais garums ir ap 330 km, elektropārvades jauda – 800 MW, izmaksas – ap 220 milj. eiro, aptuveni pusi no tām segs Eiropas Komisija līdzfinansējuma programmu ietvaros - no Eiropas Enerģētikas atjaunošanas programmas (European Energy Programme for Recovery) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem.

Latvijā “Kurzemes loka” izbūve galvenokārt nepieciešama, jo esošais 110 kV elektroenerģijas pārvades tīkls nenodrošina pietiekamu Kurzemes reģiona elektroapgādes drošumu. Par to varēja pārliecināties 2005. gadā, kad spēcīgo vētru jeb dabas stihijas dēļ lielai daļai Kurzemes iedzīvotāju tika pārtraukta elektroapgāde. Pēc “Kurzemes loka” izbūves avāriju iespējamība būtiski samazināsies, turklāt palielināsies operatīvas avāriju novēršanas jeb pārslēgumu veikšanas iespējas. Pēc projekta realizācijas paaugstināsies patērētāju elektroapgādes drošums Kurzemē, kā arī tiks palielināts jaunu elektroenerģijas lietotāju pieslēgšanas potenciāls.

Lasīt vēlRādīt mazāk
Projekta tehniskais pamatojums

KLIlustr.jpg

330 kV elektropārvades tīkla izbūve nepieciešama, lai bez ierobežojumiem nodrošinātu esošo jaudas pieprasījumu atsevišķos elektroenerģijas sistēmas remontu režīmos, kā arī apmierinātu elektroenerģijas jaudu pieprasījumu nākamajās desmitgadēs, attīstoties tautsaimniecībai Kurzemes reģionā, jo esošais 110 kV elektropārvades tīkls nenodrošina pietiekamu Kurzemes patērētāju elektroapgādes drošumu.

Patlaban visa Kurzemes reģiona elektriskā slodze ziemas maksimumā ir ap 20% no Latvijas kopējās elektriskās slodzes, ko nodrošina lielākie elektroenerģijas patērētāji Kurzemē AS “Venta Amonjaks”, AS “Ventspils nafta”, AS “Brocēni”, SIA “Cemex” u.c., turklāt nav izslēgts, ka nākotnē parādīsies citi lielas jaudas patērētāji, piemēram atsāks darbību AS “Liepājas Metalurgs”. Projekta ietvaros paredzēts pastiprināt esošos 330 kV elektropārvades tīklus no Rīgas uz Brocēniem, Liepāju un arī Lietuvu, paaugstinot gan Kurzemes patērētāju elektroapgādes drošumu, gan paverot daudz plašākas iespējas jaunu vēja parku izbūvei. Patlaban elektroapgādes drošums Kurzemē tīklu nepietiekamas caurlaides spējas, kā arī iespējamo avārijas atslēgumu dēļ ir zems. Esošā 110 kV tīkla kapacitāte ir nepietiekama, tāpēc tehniskos noteikumus jaunu vēja elektrostaciju būvniecībai, ja netiek izbūvēts 330 kV loks, Kurzemē vairs nevar izsniegt.

330 kV līnija “Kurzemes loks” ir Baltijas valstu starpsavienojumu Estlink 2 (starpsavienojums starp Igauniju un Somiju) NordBalt (Lietuva – Zviedrija) neatņemama sastāvdaļa, kas nodrošinās pietiekami stipru un drošu elektropārvades tranzīta koridoru no Ziemeļiem uz Dienvidiem, kurā plānotais “Kurzemes loka” 330 kV tīkls spēs pārvadīt ievērojamu daļu tranzīta enerģijas, tā veicinot elektroenerģijas tirdzniecības paplašināšanos.

Latvijas rietumdaļā ir vislielākais vēja potenciāls valstī un ir vērojama investoru interese apgūt šo atjaunīgo energoresursu veidu. Latvijas pārvades sistēmas operatoram ir iesniegts liels vēja elektrostaciju izbūves tehnisko noteikumu pieprasījumu skaits Kurzemē, gan uz zemes, gan jūrā. Pie esošā 110 kV pārvades tīkla Kurzemes piekrastē iespējams pieslēgt ierobežotu vēja elektrostaciju jaudu, pēc 330 kV elektropārvades līnijas izbūves būs iespējams elektropārvades tīklam pieslēgt jaunus lieljaudīgus vēja parkus.

Lasīt vēlRādīt mazāk
Darbu norises plāns

Projektu “Kurzemes loks” plānots noslēgt 2019.gadā.

Projekta pirmā fāze, 330 kV kabeļa izbūve starp apakšstaciju “Rīgas TEC-1” un apakšstaciju “Imanta”, tika pabeigta 2013. gada 25. septembrī. Tas pastiprināja Rīgas pilsētas un reģiona elektroapgādes drošumu un stabilitāti, kā arī nodrošināja Latvijas centrālās daļas tīklu un ģenerācijas stabilāku pieslēgumu “Kurzemes lokam”. Ar šā posma realizāciju un pēc “Kurzemes loka” izbūves pabeigšanas tiks likvidēta elektrisko savienojumu “šaurā vieta” starp Latvijas Centrālo un Rietumu reģioniem, kas dažos gadījumos nepietiekamās kapacitātes dēļ ierobežo elektroenerģijas tranzīta plūsmas.

Otrā “Kurzemes loka” fāze – 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnijas Grobiņa–Ventspils izbūve tika uzsākta 2010.gadā un pabeigta 2014.gada 1.jūlijā. Otrās fāzes kopējās izmaksas ir 63,8 miljoni eiro.

Savukārt trešā fāze, kas uzsākta 2014.gada decembrī, paredz noslēgt “Kurzemes loka” izbūvi ar posmu Ventspils – Tume – Imanta. Posma kopējās izmaksas tiek lēstas 127 miljonu eiro apmērā, no kurām 45% (55,089 miljoni eiro) ir piešķirtais Eiropas līdzfinansējums no Infrastruktūras savienošanas instrumenta (angl. CEF – Connecting Europe Facility) fondiem. .

2015. gada 25. martā Kurzemes loka 3.posmam “Ventspils-Tume-Imanta” ar MK rīkojumu Nr. 140 ir apstiprināti IVN rezultāti un piešķirts nacionālā statusa objekts. 2015. gada 3. jūnijā ir izsludināta iepirkuma procedūra elektropārvades līnijas izbūves darbiem un 2016. gada 3. maijā ir parakstīts līgums ar būvniecības pilnsabiedrību LEC, RECK, Empower, savukārt 2017.gada vasarā ir uzsākta 3. posma pirmo objektu izbūve.

Lasīt vēlRādīt mazāk
Ietekmes uz vidi novērtējums

1. Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 1. posms Grobiņa – Ventspils – Dundaga

Ziņojuma sagatavotājs: SIA „firma L4”, adrese: Jelgavas iela 90, LV-1004, tālr. 67500180, http://www.l4.lv/

Atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) 2010. gada 16.augustā izdotajam atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumu, SIA "Firma L4" ir izstrādājusi IVN noslēguma ziņojumu „Ietekmes uz vidi novērtējums elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 1. posma rekonstrukcijai” un 2011. gada 17. janvārī bija saņemts pozitīvs VPVB atzinums par IVN noslēguma ziņojumu.

Ar Kurzemes loka 1.posma IVN noslēguma ziņojuma, tā kopsavilkumu un atzinumu var iepazīties šeit:

2. Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posms Dundaga – Tume

Ziņojuma sagatavotājs: SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, adrese: Skolas iela 10-8, Rīga, LV-1010, tālr. 67242411, www.environment.lv

Atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un VPVB 2010. gada 8.augustā izdotajam lēmumam par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumu, SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” ir izstrādājusi IVN noslēguma ziņojumu „Ietekmes uz vidi novērtējums elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2. posma rekonstrukcijai” un 2011. gada 16. decembrī ir saņemts pozitīvs VPVB atzinums par IVN noslēguma ziņojumu.

Ar Kurzemes loka 2.posma IVN noslēguma ziņojuma, tā kopsavilkumu un atzinumu var iepazīties šeit:

3. Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 3.posms Tume – Rīga

Ziņojuma sagatavotājs: SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, adrese: Skolas iela 10-8, Rīga, LV-1010, tālr. 67242411, www.environment.lv

Atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un VPVB 2011. gada 1.martā izdotajam lēmumam par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumu, SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” ir izstrādājusi IVN noslēguma ziņojumu „Ietekmes uz vidi novērtējums elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 3. posma rekonstrukcijai” un 2013. gada 1.augustā bija saņemts pozitīvs VPVB atzinums par IVN noslēguma ziņojumu.

Ar Kurzemes loka 3.posma IVN noslēguma ziņojuma, tā kopsavilkumu un atzinumu var iepazīties šeit:

Hidrologa slēdziens par elektropārvades līnijas trases ierīkošanas iespējām caur Ķemeru-Jaunķemeru sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradnes teritoriju.

4. Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma kopsavilkums

Kopsavilkums

Lasīt vēlRādīt mazāk

lv_cef_cofinancing.png